Lasītāja vēstule

Ivara Mirovica š.g. 29. jūlija raksts par latviešu tautas un tās valodas saglabāšanu ir mūsu 18. novembŗa Valsts svētku runas cienīgs. Jāpiekrīt gan viņa polītiskajām analizēm, gan secinājumiem par latviešu tautas pastāvēšanu. Skaitliski mazajām tautām ģeopolītisku apdraudējumu laikā ir morāliskas tiesības, pat pienākums, savas etniskās identitātes, t.i., kultūras un valodas, pasargāšanu un valsts drošību likt augstāk par polītisko korrektumu. Latvijas polītiķiem nav jāizvairās Latvijas pamattautu – latviešu un līvu – etniskās identitātes priōritāri aizsargāt citu Latvijas etnisko identitāšu vidū, kuŗu kultūra ir priōritāri saglabāta citās valstīs. Latviešu kultūrai un valodai Latvija ir vienīgā mājvieta pasaulē. Tādēļ vēl arvien jābrīnās par Izglītības un Zinātnes ministrijas nespēju publiskot plānu par vispārēju pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts financētās skolās.

Latviešu kultūras un valodas kopšana citviet pasaulē ir svarīga un vēlama, bet nav priōritārs uzdevums, jo ārzemju atbalsts Latvijai vispirms saistās ar polītiskas un ekonomiskas palīdzības nodrošināšanu. Šādu atbalstu sola arī ABI pašreizējie ASV prezidenta kandidāti NATO līguma ietvaros, JA arī pati Latvija izpildīs savu solīto daļu (2% IKP), kā to š.g.29. jūl. pareizi atgādina Haralds Nolle.

Jānis Priedkalns
2016. gada 15. augustā