Ciet!

Braucot taksometrā, tālumā ieraudzīju vēlēšanu afišu ar politiķa bildi un diviem tekstiem, viens, kas sākās ar vārdu par, otrs, īss un kodolīgs, Ciet! Biju izbrīnīta par tiešumu šajā reklāmā. Vai patiešām politiķis godīgi un atklāti sola man visnotaļ ciešanas, ja viņu ievēlētu? Kāda drosme! Piedāvājums vilināja ar atklātību, bet ne tik daudz ar nākotnes vīziju. Kad piebraucu tuvāk, sapratu, ka nebiju ievērojusi i burtiņu, kas manā uztverē bija saplūdis ar izsaucēja zīmi. Droši vien uztveri ietekmēja tas, ka uzsaukums: Cieti! īstenībā šķiet nelatvisks un tādēļ meklēju latviešu valodā tuvāko nozīmi, kas atbilst burtu virknējumam.

Un tagad sākās pārdomas par to, ar ko vārds cieti asociējas. Protams ar ciets. Latviešu valodā ciets ir rieksts, pauris un cieta ir sirds. Apņemšanās, pārliecība vai ticība ir cieša, bet izsauciens Cieši! bez darbības vārda šķiet mazliet jocīgs, apmēram tāpat kā viens otrs izteiciens, kas izsprūk latviešu iebraucējiem no ārzemēm, piem., Īrijas, Amerikas, Vācijas vai Zviedrijas.

Nav runa tikai par vārdiņa pareizību vai nepareizību. Vārds cieti izsauc asociācijas saistītas ar varu, stingro roku, sist dūri galdā, sakliegt uz nepaklausīgo un varbūt visbūtiskāk, nepazīt līdzcilvēku. Šādas īpašības neatsauc vārds cieši. To, protams, kampaņas vadītāji apzinās, reklāma atspoguļo partijas seju, tā nav nejaušība.

Mūsu problēma Rīgas sabiedrībā ir šāda: arī ja runājam ar latviešu vārdiem, izteiktā doma nav saprotama bez krievu valodas. Abas valodas saplūst kopā un lēnām pārtop par veselumu. Valoda un vārdi ir saistīti ar uzvedību: sakliegt uz kādu ir termins uzvedībai darbvedībā, ko rietumu civilizācijās nepazīst. Divu valodu kontakta situācijā, process risinās ar nežēlīgu mērķtiecību, un laika tecējumā neizbēgamās sekas ir jauna valoda. Jauna valoda un jauna identitāte.

Jau sadzirdu balsis kladzinām: valodnieki atkal iztaisa ziloni no mušas. Visa šī brēka par vienu burtiņu! Kam tas viss vajadzīgs? Atgādināšu, ka viens pats burtiņš pārvērš teikumu Jānim ir ēzelis par teikumu Jānis ir ēzelis, un tikai divi niecīgi burtiņi, ja runa ir par Aināru vai Aigaru. Ja nesaredzēsim, kādi mērķi un nolūki stāv aiz viena burtiņa vai vārdiņa, tad ar mums varēs rīkoties kā ar mālu, un mēs pārvērtīsimies līdz nepazīšanai.

Kāda vaina, ja mēs pārtopam? Ja kļūstam humānāki, tad protams nekāda. Ja valoda top skaidrāka un saprotamāka, tad tikai labi. Tomēr, patlaban situācija ir apgriezta. Izteiksme svārstās starpvalodu un starpkultūru ietekmē. Rodas problēmas valsts valodas kultūrā. Skolās grūti mācīt t.s. pareizo latviešu valodu, ja laikrakstos, mēdijos un reklāmu afišās redz un dzird ko citu. Ja visur Eiropā valstis nodarbojas ar angļu valodas ietekmi uz vietējām valodām, tad Latvijā piedevām vēl ir vecmodīgās padomju kultūras un valodas atliekas un pieaugsme krievu valodas lietojumā. Beidzamo aktīvi atbalsta vairākas, uz Krieviju vērstas, partijas.

Ja krievu valoda Latvijā pārtop par īpatnēju krievu valodas dialektu, tad krievu valoda bagātinās ar jaunu valodas variantu, bet krievvalodīgie var viegli atgūt modernu krievu valodu, viesojoties Krievijā. Turpretī, kur paliek latviešiem iespēja runāt modernā latviešu valodā? Ja valsts politika nopietni neiesaistīsies īstenot valsts valodas likumu domās un darbos, ne tikvien vārdos, tad Latvijas iedzīvotājiem būs lemts dzīvot ar nospiedošām domām par mūsu valodas iznīcību.

Atbalstīsim tās partijas, kam runāt latviski nav tikai atķeksēšanās publikas priekšā, bet kam rūp latviešu valoda, uzvedība un identitāte. Oligarhi ir šķira, kas stāv pāri tautai un sevi tur par tik gudriem, ka viņiem nav jāņem vērā dumjā tauta. Doma, ka laba valsts sastāv no gudriem cilvēkiem, kā pirms simts gadiem apgalvoja Poruks, viņiem ir sveša. Viņuprāt vajadzīgi saimnieki, kas māk izsaimniekot, un stingrās rokas, kas savalda un pakļauj nepaklausīgos. Bet kam tad pienāksies nopelnītā nauda un citi labumi? Vai tautai tos dos? Kas tādā gadījumā īsti domāts ar labu Latviju?

prof. Dr. Baiba Kangere
Laikrakstam „Latvietis“

Red. Partiju apvienības „Par labu Latviju“ sauklis ir: „Par turīgu, veselu, izglītotu daudzbērnu Latviju bez parādiem. Cieti!“