Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jūsu dāvana Latvijai dzimšanas dienā

Rakstīsim Latvijas vēsturi kopā – Latvijas Nacionālā arhīva arhivāres Sidnejā.

Laikraksts Latvietis Nr. 438, 2016. g. 24. nov.
Jānis Čečiņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Latvija100

Simtgades devīze skan Es esmu Latvija. Katrs Latvijas iedzīvotājs un Latvijai piederīgs tautietis ir aicināts līdzdarboties simtgades svētku programmā.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, kuru svinēsim 2018. gada 18. novembrī, iecerēta vērienīga programma, kas veidota, kā atvērts ietvars sabiedrības aktīvai un radošai līdzdalībai. Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi.

Lai sasniegtu šo mērķi ir izvirzīti uzdevumi:

  • aktualizēt Latvijas vēsturi, godinot valsts dibinātājus un pieminot notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, tādējādi nostiprinot izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu;
  • apliecināt Latvijas kā eiropeiskas un nacionālas 21.gs. valsts vērtības;
  • cildināt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un latviešu valodu;
  • daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību, uzņēmīgumu un sasniegumus;
  • stiprināt jauniešu radošo iniciatīvu un piederības sajūtu Latvijai;
  • radīt paliekošas 21.gs. Latvijas vērtības, simbolus un jaunrades darbus;
  • vēstīt par Latviju kā aktīvu un atbildīgu starptautisko un starpkultūru attiecību veidotāju.

Lai radītu plašāku priekšstatu par Latvijas valstiskuma būtību, tā tapšanas vēsturi un priekšnoteikumiem, kā arī ļautu katram apzināties savu lomu un atbildību Latvijas valsts mantojuma saglabāšanā un nākotnes Latvijas veidošanā simtgades svētku programma aptver periodu no 2017. gada līdz 2021. gadam.

Atsaucoties uz vienu no simtgades galvenajiem uzdevumiem – Latvijas vēstures aktualizāciju – Latvijas Nacionālais arhīvs aicina Latvijas iedzīvotājus un Latvijai piederīgos tautiešus papildināt mūsu kopējo nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu ar viņu dzimtu arhīvos glabātajiem dokumentiem un fotogrāfijām.

Tāpēc, īpaša nozīme ir trimdā veidotajiem privātpersonu arhīviem, kas dod iespēju dziļāk izprast atsevišķus notikumus, ziņas par kuriem nesniedz citi avoti. Tieši trimdā tika uzturēta ideja par Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, par okupācijas prettiesisko raksturu.

Trimdā dzīvojošā latviešu nācijas daļa ir radījusi un saglabājusi nozīmīgas nacionālās vērtības, bez kurām mūsdienās nevar un nedrīkst analizēt un veidot Latvijas politisko, sabiedrisko un kultūras vēsturi.

Austrālija pēc Otrā pasaules kara kļuva par vienu no valstīm, uz kuru devās latviešu bēgļi no nometnēm Eiropas valstīs. Trimdinieku aktīvā kultūras dzīve un politiskā nostāja Latvijas okupācijas jautājumā noteica lielo dokumentu daudzumu, kas glabājas gan Austrālijas arhīvos, gan sabiedrisko organizāciju un privātpersonu arhīvos.

Agrāk daudzas Austrālijas latviešu organizācijas deponēja savus materiālus Austrālijas Latviešu centrālajā arhīva. Tagad šis arhīvs vairs nepastāv, dokumenti no tā pārsūtīti uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvu. Lai dokumenti, kas palikuši trimdas organizāciju un privātpersonu arhīvos, ar laiku neietu zudumā un nodrošinātu vēstures liecību, aicinām tos atgriezt Latvijas kultūrtelpas apritē.

Reizēm cilvēki domā, ka viņu mājās glabātie dokumenti vai fotogrāfijas nevienam citam nav interesanti. Tomēr, tieši privātpersonu arhīvos nereti var atrast Latvijas valstij ārkārtīgi svarīgus dokumentus. Tautu neveido vien sabiedrībā pazīstamas izcilības, mūsu valstiskuma vēsturi veidojam katrs no mums, mūsu ģimenes un dzimtas.

Lai laika straujajā ritumā nepazaudētu mūsu tautai nozīmīgas dokumentārās liecības, kuras ir mūsu nacionālā bagātība un valstiskuma apliecinājums, Latvijas Nacionālais arhīvs un Sidnejas Latviešu biedrība uzsākuši kopīgu projektu – dāvanu Latvijai dzimšanas dienā un aicina ik vienu piedalīties – nododot gan trimdas organizāciju dokumentus, gan personu, ģimenes un dzimtas vēsturisko mantojumu.

Divas Latvijas Nacionālā arhīva arhivāres novembri pavadīs Sidnejā, veicot gan biedrības, gan citu organizāciju, gan arī privātkolekciju dokumentu un fotogrāfiju arhivēšanu.

Aicinām ikvienu, kam glabājas dokumenti, fotogrāfijas vai citas liecības par latviešu trimdas dzīvi novembra sākumā tos nogādāt Sidnejas Latviešu namā. Neuztraucieties, oriģinālos dokumentus, pēc pierakstīšanas un attiecīgās arhivēšanas, ja vēlaties, Jums atdos!

Lūgums, ja vien tas iespējams, pievienot nelielu informāciju par tā autoriem un notikumiem. Šī informācija vēlāk ir ļoti noderīga arhīva darbiniekiem, kas veic dokumentu sakārtošanu un pētniekiem.

Gatavojoties mūsu Latvijas simtgadei kopā, pārskatiet savus ģimenes arhīvus, lai tajos glabātās mūsu tautas vēsturē nozīmīgo notikumu liecības līdz Latvijas simtgadei kļūst par mūsu tautas nacionālā mantojuma daļu, kuru nodosim nākamajām paaudzēm.

Tuvāka informācija pie Jāņa Čečiņa 0419 220 728 vai 9642 1385; janis.cecins@bigpond.com

Jānis Čečiņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com