Vītolu Fonda sadarbība ar ziedotājiem

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas valde. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides Vanadzes. FOTO Ilga Vēvere.

Fondā viesojās Ilga Vēvere kopā ar valdes priekšsēdētāju Vitu Diķi. FOTO Vītolu fonds.

Fondā viesojās Valdis Tomanis. Attēlā kopā ar valdes priekšsēdētāju Vitu Diķi.

Māra un Visvaldis Sniedzes.

Fondā viesojās Juris Liepiņš ar kundzi.

Andris Zālītis.

Palielināt / Enlarge

Ilze Groves tiekas ar stipendiātiem 2015. gadā.

Palielināt / Enlarge

Beņķu-Rubeņu ģimene.

Dārziņu ģimenes tikšanās ar stipendiātiem vasarā.

Natālijas Neiburgas tikšanās ar stipendiātēm.

Palielināt / Enlarge

Kristīnes un Pētera Saulīšu tikšanās ar stipendiātiem.

Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajā ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā“ teikts, ka „galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana.“ Savukārt Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam norādīts, ka iedzīvotāji ir apzinājušies patiesību, ka, mērķtiecīgi un gudri ieguldot savā un savu bērnu izglītībā, tiem ir iespēja nodrošināt personīgo konkurētspēju darba tirgū un kopējo valsts izaugsmi ilgtermiņā. Diemžēl 18 gadu laikā skolēnu skaits Latvijā samazinājies par 41%, tāpēc vēl jo vairāk jācenšas palīdzēt visiem tiem, kuri lūdz palīdzību fondam augstākās izglītības iegūšanā, jo veiktais pētījums pierāda, ka šie jaunieši pēc izglītības iegūšanas paliek Latvijā, lielākoties atgriežas savos novados un, pateicoties iegūtajām zināšanām, ir spējīgi gan nodrošināt sevi, gan veidot savas zemes rītdienu.

Ir rudens ražas laiks – padarītā apkopojuma un nākotnes sapņu, kā arī vēl nepiepildītu, bet piepildāmu cerību laiks. Izglītība ir pamats cilvēka dzīvei, bet izglītots cilvēks – stipras valsts pamats. Tā arī tik daudzu Latvijas mazturīgu, bet centīgu un talantīgu jauniešu sapnis ir iegūt augstāko izglītību un kļūt par labiem speciālistiem, nākotnē sniedzot savu ieguldījumu Latvijas attīstībā. To piepildīt jau 14 gadus palīdz 18 ziedotāju dibinātās stipendijas no Austrālijas – kopējā ziedojumu summa šajos gados sasniegusi 1 289 764 EUR; ir izmaksātas 234 stipendijas. Ar Austrālijas ziedotāju atbalstu ir izstudējuši vai turpina studēt 144 jaunieši.

Pati lielākā vērtība Vītolu fondā ir ziedotāju uzticība, par ko liecina gan ilgtermiņa sadarbība, gan nemitīgais stipendiju skaita pieaugums un nodibināto stipendiju turpināšana, kā arī testamentārie novēlējumi, kad tuvinieki, īsteno savu Mūžībā aizgājušo tuvo cilvēku vēlmi ziedot Latvijas nākotnei, ceļot viņu piemiņai mūžīgu pieminekli pašā dārgākajā vietā uz pasaules – Tēv­zemē.

Šajā gadā tika dibināta DV Adelaides nodaļas stipendija zemessargiem. DV darbības noteikumu 10. punktā teikts, ka „DV sekmē skolu, jaunatnes organizāciju un visu kulturālo darbību, jo tā ir nākotnes kapitāls, uz kuru balstīsies latviešu tautas nākotne“, tāpēc DV Adelaides nodaļas valde nolēma atbalstīt šodienas ģeopolitiskajos apstākļos nepieciešamo Latvijas valsts aizsardzības spēku nākotni – militāro zinību studentus, uzticot pārvaldīt šo stipendiju Vītolu fondam. 2016./2017. mācību gadā ar stipendijas atbalstu studē 3 jaunieši. Šogad stipendijas piešķirtas 27. KBN iekārtas operatorei, zemessardzei Elīnai Morozai, Zemessardzes 32. Kājinieku bataljona Kaujas atbalsta rotas pretgaisa un atbalsta vada 2. Pretgaisa aizsardzības nodaļas komandiera vietniekam Guntaram Omulam un ZS 44. KBN 1.KR 3. kājnieku vadības grupas strēlniekam Reinim Freimanim.

Savukārt DV Adelaides Vanadžu stipendija novēlēta topošajai mājturības jomā studējošai jaunietei. Vanadzes atzīst, ka sievietes būtība ir allaž palīdzēt un rūpēties, tāpēc nepieciešams palīdzēt, dibinot stipendiju. Viņas visas vieno vēlme sanākt kopā un darīt labu: dziesmu ansamblis gandrīz katrā sarīkojumā priecē ar skanīgām dziesmām, čaklās saimnieces lutina publiku ar latviskiem gardumiem ik sestdienu, ir tradicionālie kafijas galdi ar kūciņām un smalkmaizītēm sarīkojumos, notiek gadskārtējās piparkūku cepšanas talkas, kurās labprāt iesaistās arī daži vanagi, lai īstenotu kopējo mērķi – iepriecināt, palīdzēt un atbalstīt tos, kam tobrīd tas visvairāk nepieciešams. Šogad DV Adelaides nodaļas Vanadžu stipendija piešķirta Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Mājturības un tehnoloģiju, mājsaimniecības skolotāja programmas 2. kursa studentei Sigitai Solovjovai.

Šogad tika dibināta arī Jāņa Spirēna piemiņas stipendija. Jānis Spirēns dzimis 1919. gada 10. martā Liepājas apriņķī, Nīcas pagastā, taču Liktenis lika atstāt sirdij tik tuvo dzimto pusi un doties tālajos pasaules ceļos; Jānis nokļuva Austrālijā, dzīvoja Viktorijas pavalstī, bet 1993. gadā pārcēlās uz Adelaidi. Tur viņš aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē – bija Daugavas Vanagu biedrs, dziedāja Daugavas Vanagu vīru korī Daugava, darbojās Daugavas Vanagu valdē un revīzijas komisijā, Adelaides Latviešu biedrībā. Augsta atbildības sajūta un nesalaužama Tēvzemes mīlestība – šie vārdi vislabāk raksturo Jāni Spirēnu, vienkāršu, strādīgu, izpalīdzīgu un sirsnīgu cilvēku, savas zemes īstenu patriotu. Aizejot Mūžībā, tika īstenota viņa griba – Jāņa Spirēna pelnu urna tika atvesta uz Latviju un tiks guldīta zemes klēpī Nīcā, dzimtās zemes kapsētā. Vasarā fondā ciemojās arī Ilga Vēvere, kura palīdzēja ar testamentārā novēlējuma kārtošanu. Tikšanās laikā Ilga Vēvere uzdāvināja Jāņa Spirēna fotogrāfijas, dzīvesstāstu un dalījās ar atmiņu stāstiem. Visi materiāli tiks saglabāti fonda arhīvā. Paldies Ilgai Vēverei par sadarbību un stipendijas īstenošanu!

Bet Gunāra Bērzzariņa piemiņas stipendija veidota no viņa testamentā paredzētajiem līdzekļiem Latvijas jauniešu skološanai. Tā ļaus iegūt izglītību talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem. Savukārt Gunāra Bērzzariņa dzīves stāsts kļūs viņiem par pamudinājumu arī savu dzīves ceļu veidot tikpat radošu un mērķtiecīgu. Gunārs ir bijis arī Austrālijas Latviešu sporta pārvaldes vadītājs, darbojies arī Latviešu Apvienībās Austrālijā un Jaunzēlandē un Austrālijas Latviešu biedrības valdēs, ir LAAJ un Daugavas Vanagu mūža biedrs. Pateicoties testamenta izpildītājam, Latvijas Goda konsulam Dienvidaustrālijā Dr. Valdim Tomanim, tiek īstenota Gunāra Bērzzariņa griba – sniegt savu ieguldījumu Latvijas nākotnē, un nodibināta stipendija, kuru uzticēts pārvaldīt Vītolu Fondam. Tā ļaus izglītoties tādiem jauniešiem, kuri gluži tāpat kā šīs stipendijas dibinātājs uzskatīs, ka ne tikai sportā, bet ikvienā dzīves jomā „visdižākā cilvēka uzvara ir uzvara pār sevi“ (Platons). Pateicamies Latvijas Goda konsulam Dienvidaustrālijā Dr. Valdim Tomanim par viesošanos jūlijā un ieguldīto darbu, dibinot Gunāra Eižēna Bērzzariņa piemiņas stipendiju!

Vītolu fonda uzticami draugi un atbalstītāji jau ilgus gadus ir Visvaldis un Māra Sniedzes. Savulaik, dibinot stipendiju, Visvaldis atzina: „Mēs esam tik priecīgi, ka ar fonda starpniecību varam palīdzēt Latvijas nākotnei.“ Ar šīs ģimenes atbalstu izstudējuši 7 jaunieši; viņi iemantojuši ne tikai izcilas zināšanas, bet no saviem ziedotājiem mācījušies arī prasmi visas dzīves grūtības pārvarēt ar smaidu un sirdsgudrību, jo Visvaldis un Māra allaž pratuši priecāties par paveikto profesionālajā jomā, par ieguldīto darbu Melburnas Latviešu ciema izveidē, par savu stipendiātu sasniegumiem un par savu spēju palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Šogad ar stipendiju atbalstu studē trīs jaunie studenti.

Bet Asjas un Berndta Everts stipendiju fonds sniedz iespēju studēt 46 jauniešiem. Aizejot Mūžībā, Asja Everts savā testamentā izteica vēlmi dibināt Latvijā fondu un novēlēja šim mērķim vairāk nekā 1 000 000 Austrālijas dolāru. Par dāvātājas vēlējuma īstenošanu godprātīgi un ar lielu atbildības sajūtu rūpējas advokāts Juris Liepiņš no Austrālijas. Viņš viesojās Vītolu Fondā un interesējas par stipendiātu sasniegumiem. Sirsnīgs paldies Jurim Liepiņam par ieguldīto darbu, pārvaldot lielo ziedojumu stipendijām!

Savukārt ziedotājs Andris Zālītis dibinājis stipendiju savas māsas Mairas Zālītes-Turaids piemiņai. Viņa bija atstājusi testamentu ar novēlējumu šo stipendiju piešķirt Mūzikas akadēmijas studentei, topošajai dziedātājai, jo gan pašai Mairai, gan viņas mātei Ritai Eriņai-Zālītei visu mūžu tuva bijusi mūzikas valoda.

Pēc Latvijas brīvības atgūšanas DV Melburnas nodaļa regulāri ir sniegusi palīdzību Latvijai: atbalstītas Daugavas vanagu nodaļas, vanadzēni, bērnunami, nacionālās jaunatnes organizācijas, Latvijas zemessargu padomnieku rota, ziedots Lestenes Brāļu kapu izbūvei, Brīvības pieminekļa atjaunošanai, Kārļa Ulmaņa piemineklim, Okupācijas muzejam. 2004. gadā tika dibināta arī DV Melburnas nodaļas stipendija, kuru tika uzticēts administrēt Vītolu Fondam.

Buduļu ģimene ir sniegusi lielu atbalstu Latvijas jaunatnes izglītošanā – 2006. gadā tika nodibināta Buduļu ģimenes stipendija, un, pateicoties tai, izskoloti 21 ārsti. Šo stipendiju izlēma izveidot ārsta – psihiatra, medicīnas doktora un daudzu grāmatu autora Hermaņa Buduļa mazbērni, pārdodot vectēva īpašumus un ziedojot Latvijas jaunatnes izglītošanai ievērojamu summu – 170 745 EUR. Šī stipendija tika izveidota, lai pieminētu vectēvu un arī tēvu Leonīdu un lai atbalstītu Latvijā jauniešus, kas varēs Latvijā veicināt medicīnas vai citus veselības apkopes darbus. Bērnu lēmumu palīdzēt Latvijas jauniešiem allaž atbalstīja arī Lidija Budule – Leonīda dzīvesbiedre un Ilzes, Annas un Ērika mamma. Diemžēl šī gada 3. jūnijā 96 gadu vecumā Lidijas Budules dvēsele devās tālajā Mūžības ceļā.

Beņķu-Rubeņu ģimenes stipendiju dibināja Regīna Rubene un viņas ģimene. Satikšanās ar Regīnu Rubeni vienmēr ir kā svētki. Dzīvespriecīga, sirsnīga un labestīga – tāda ir ziedotāja Regīna Rubene. Viņa un viņas ģimene ir dibinājusi Beņķu-Rubeņu ģimenes stipendiju, kura jau piekto gadu atbalsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas studiju programmas studenti Ievu Roģi. Par savu izšķiršanos atbalstīt kādu medicīnas studentu ģimene saka: „Lai kādam mērķtiecīgam Latvijas jaunietim, kas audzis grūtākos apstākļos nekā mēs paši, rastos iespēja ar augstāko izglītību sasniegt personīgos mērķus gan paša, gan savas valsts nākotnes vārdā.“

Elgas Rodzes-Ķīselis piemiņas stipendiju dibinājuši ir Raimonds Krauklis un Pēteris Strungs. Ar stipendijas atbalstu 2016./2017. mācību gadā jauniete no Vecumnieku novada studē par pirmsskolas izglītības pedagogu.

Adelaidas Latviešu biedrība sekmīgi darbojas jau vairāk nekā 60 gadus, atbalstot jaunatni latvisko tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanā, kopjot latviešu valodu, mūziku un dziesmu, tāpēc par godu Benitas Vembris piemiņai 2006. gadā biedrība nodibināja stipendiju topošajam mūziķim. Prieka pilni brīži Vītolu Fondā ir tad, kad ziedotāji ciemojas fondā, jo īpaši, ja ceļš vedis no tālās Austrālijas. Šogad viesos tika sagaidīta arī Adelaidas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Radziņa. Viņa tikās ar stipendiātiem un vēlēja turpināt soli pa solītim virzīties uz panākumiem un nepadodoties, jo laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai gūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. (attēls nr.11 Fondā viesojās Ilze Radziņa un tikās ar stipendiātiem)

Bet Sidnejas Latviešu biedrība dibinājusi Elvīras Palavas piemiņas stipendiju, un sniedz iespēju iegūt izglītību diviem topošajiem latviešu valodas un literatūras skolotājiem, jo viens no šīs biedrības mērķiem vienmēr ir bijis atbalstīt Latvijas un Austrālijas sadarbību kultūras un izglītības jomā.

LU docenta Jāņa Fridrichsona piemiņas stipendiju dibinājusi meita Meta ar dzīvesbiedru Gunāru Šternu. 1934. gadā Jānis Fridrichsons absolvēja LU, aizstāvot zinātņu kandidāta (maģistra) darbu. Viņš bija viens no Latvijas Fizikas un matemātikas biedrības dibinātājiem, 1940. gadā tika ievēlēts par docentu un lasīja lekcijas LU medicīnas, dabaszinātņu, farmācijas, inženierzinātņu studentiem, vadīja laboratorijas darbus. Stipendija ir atbalsts Latvijas Universitātē studējošajiem. Šogad Vītolu Fonds saņēma sēru ziņu; Gunārs Šterns ir aizgājis mūžībā, taču atstājot testamentu līdzekļus novēlējis jauniešu izglītībai.

Andris un Dace Dārziņi savu stipendiju dibināja 2009. gadā; šogad stipendiju skaits tika palielināts. Ik gadus viņi ierodas Latvijā, lai satiktos ar stipendiātiem un apciemotu dzimto novadu Api. 2015. gada decembrī Andrim un Dacei Dārziņiem tika piešķirts tituls Apes novada Gada cilvēks par ilggadējo Apes novada jauniešu atbalstu izglītības iegūšanā. Šogad Andris un Dace Dārziņi atbalstīja projektu – novadnieces Elīnas Zālītes bronzas skulpturālā atlējuma izveidi. Septembra vidū ziedotāji tikās ar stipendiātēm. Pēc tikšanās stipendiāte Kristīne Jencīte raksta: „Andris un Dace Dārziņi ir ļoti jauki, gaiši cilvēki ar plašu dvēseli. Es patiesi priecājos, ka man ir tāda iespēja dzīvē satikt savus ziedotājus, kuri ikdienā dzīvo Austrālijā, tomēr spēj atvēlēt savu laiku, lai ar mums, stipendiātiem, personiski parunātos. Tas rada tādu piederības sajūtu, ka tas nav tikai finansiāls atbalsts, bet ka Dārziņu ģimene patiesi interesējas par katru no mums. Tas dod papildus stimulu censties un sasniegt savus mērķus, jo vienmēr svarīgi, ka ir cilvēki, kuri atbalsta, interesējas un tic taviem spēkiem.“

Nozīmīgs atbalsts augstākās izglītības iegūšanā ir arī Jāņa un Natālijas Neiburgu stipendija. Ziedotāja Natālija Neiburga šogad viesojās Latvijā un tikās ar savām stipendiātēm RTU Drošības inženierijas 2. kursa studenti Elviju Hvaleju un RTU Ķīmijas tehnoloģijas 3. kursa studenti Kristīni Irtiševu Natālijas kundzes gaumīgi iekārtotajā dzīvoklī, kur meitenes varēja apbrīnot Natālijas pašas gatavotās izcili skaistās keramikas vāzes un krūzes. Šogad viņas darbi tika izstādīti arī Austrālijā. Stipendiāte Elvija Hvaleja pēc tikšanās rakstīja: „Patiess prieks satikt tik dzīvesgudru cilvēku, no kuras smēlos gudrību un iedvesmu turpmākajām studijām. Tikšanās lika man pārdomāt savu nostāju un iekšējo patriotismu kā īstenai latvietei.“

Kristīnes un Pētera Saulīšu stipendiju saņem LU Ekonomikas un vadības fakultātes E-bizness un loģistikas sistēmas studiju programmas 2. kursa students Gustavs Pētersīlis, bet Māras Saulītes piemiņas stipendija piešķirta RSU Rehabilitācijas fakultātes Ortozēšanas – protezēšanas programmas 2. kursa studentei Evai Jansonei. Ziedotāji Kristīne un Pēteris Saulīši aktīvi iesaistās projektos un piedalās sarīkojumos, lai veicinātu latvietības saglabāšanu trimdā. 2014. gadā par LAAJ priekšsēdētāju tika ievēlēta Kristīne Saulīte, kopš 2015. gada ir arī PBLA priekšsēža vietniece. Šogad, viesojoties Latvijā, Saulīšu ģimene stipendiātiem teica, ka darbs, kas veltīts latvietības saglabāšanai, ir viņu dāvana Latvijas simtgadei. Lai stipendiāti sasniegtu savus sapņus, ir vajadzīgi spārni, tādēļ ziedotāji dāvināja mīļas dāvaniņas – īpašas Austrālijas putnu fotogrāfijas, jo putni simbolizē savdabību un gara stiprumu, ko ziedotāji vēlēja studentiem.

Tūlīt aizritēs Vītolu Fonda 14 darbības gads, un fondam ir pamatots iemesls lepoties gan ar saviem ziedotājiem, gan stipendiātiem – ar tiem, kas vēl studē, bet jo īpaši ar tiem, kas studijas beiguši un tagad īsteno fonda novēlējumu „Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem.“ Daudzi izskolotie stipendiāti ir atgriezušies kā ziedotāji; šogad daļa no Vītolu Fonda stipendijām, 16 Draugu stipendijas, dibinātas no bijušo stipendiātu ziedojumiem. Tādējādi jaunieši ir apliecinājuši, ka no saviem atbalstītājiem savulaik iemācījušies pašu svarīgāko – gūt prieku no iespējas palīdzēt citiem, palīdzēt savai zemei. Stipendiāte Maira Asare savā vēstulē raksta: „Bērni paņemt iemācās paši, bet dot – tas ir jāmāca. Un jūs ar savu piemēru, ar nesavtību un labsirdību, mūs mācāt darīt labu un dalīties.“

Ikviens, pat vismazākais atbalsts, šobrīd Latvijas jauniešiem ir tik ļoti nepieciešams; ir vēl tik daudz talantīgu, mērķtiecīgu, bet mazturīgu jauniešu, kuriem būtu nepieciešama palīdzība, tāpēc šogad Draugu stipendijām saziedotie 32 000 EUR ir būtisks atbalsts. Taču vēl 20 talantīgi, centīgi studenti cer uz palīdzību!

Labas gribas cilvēku ir daudz, un viņi ar savu atbalstu apliecina, ka Vītolu Fonda darbība – tas ir īsts veiksmes stāsts, jo būtiska nav vis ziedojuma summa, bet vēlme dalīties, palīdzēt un izjust kopīgu atbildību par mūsu zemē notiekošo. Nav lielu un mazu ziedotāju, tāpat kā nav lielas vai mazas mīlestības, tāpat kā nav lielas vai mazas dzimtenes – ir tikai viena. Latvija.

Vita Diķe
Valdes priekšsēdētāja
info@vitolufonds.lv
www.vitolufonds.lv
Laikrakstam „Latvietis“