Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pirts jūrā

Zivju namiņš pie dižliepas

Laikraksts Latvietis Nr. 448, 2017. g. 22. febr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jūra pie Lapmežciema. FOTO Aina Gailīte.

Ģirts Rudzītis saurbj caurumus 30cm biezā ledū. FOTO Aina Gailīte.

Mākslinieciski saslieti ledus gabali ar caurumotajiem sāniem gar ūdens malu! FOTO Aina Gailīte.

Zivju namiņš. FOTO Aina Gailīte.

Ģirts Rudzītis ar mammu Rudīti. FOTO Aina Gailīte.

Kādā saulainā dienā devos uz Lapmežciema un Bigauņciema robežu, kur pie Siliņupes grīvas jūrā balo vecais mols – divas rindas koka pāļu, uz kuriem, atkarībā no gadalaika, sēž putni; vasarā kaijas un jūras kraukļi, bet ziemā, teikšu kā ir, – vārnas.

Mēneša laikā šeit biju trešo reizi, jo sals velk ciet jūru, bet mola pāļi apledojuši un izskatās pēc sirmiem viedajiem. Mola akmeņu krāvums krastā viss iesalis sniegā, kā ledū, visu piekrasti ieskauj sasaluša sniega viļņi cilvēka augumā. Tiem pāri tikt bez riska nav iespējams, tāpēc jāmeklē kāda izlūzusi sprauga, pa kuru izspraukties līdz ūdens malai, lai varētu tikt pie labiem rakursiem fotografēšanai.

Tā ūdens mala aizsalstošajai jūrai bija janvāra sākumā, tagad pavisam cits skats, jūra aizsalusi tālu, tālu aiz mola. Es, bailīga būdama, pa ledu daudz nestaigāju, bet viens puisis gan aizgāja līdz ūdens malai, un es sekoju šim melnajam punktiņam, līdz viņš atnāca krastā. Šoreiz man laimējās, nebija vēja un nospriedu aiziet līdz Starpiņupītes grīvai (iztek no Kaņiera ezera), ejot dzirdu, kaut kur zāģē malku, bet nē, tas bija ledus urbja motora troksnis. Skatos, kāds vīrs ar varenu urbi darbojas pie paša krasta; tātad – nav makšķernieks. Eju klāt un jautāju, ko jūs šeit darāt? Vārds pa vārdam, un beidzot man ir skaidrība par sen ievēroto katamarānu – pirti, vasarā turpat pie krasta jūrā, bet ziemā – krastā.

Ģirts Rudzītis, īstens lapmežciemnieks, ar milzīgo urbi saurbj daudzus caurumus vienu aiz otra 30cm biezā ledū, lai pēc tam izveidotu lielu āliņģi, šodien pirts diena, vajadzīgs ūdens. Šis darbs prasa laiku, un es aizeju gar jūras krastu līdz nākamai upītei. Iešana tāda kā pīlei pa ledu, toties vietējie izmanto gludo ledu un iznāk ģimenēm paslidināties – jauna māmiņa ar bērnu ratiņiem, mazu puiku un šuneli, tiem pēc brīža pievienojas vēl viens šunelis un vairāki bērni ar pieaugušajiem. Es nevaru vien beigt priecāties par skaistajiem dabas veidojumiem – musturaino ledu, vietām vesels lauks noklāts biezā kārtā kā ar stikla lauskām,un tad vēl ledus tenisbumbiņas veselā klājienā, ar tām gan pikoties nedrīkst un nevar arī, jo par laimi piesalušas, nevar paņemt. To visu veido vējš, straume un sals. Starpiņupīte nav aizsalusi, tās krasti izrotāti ledus mežģīnēm visfantastiskākajos rakstos, pat visīstākais jūras zirdziņš baltā ledū.

Diena jau sliecas uz vakara pusi, eju atpakaļ pie āliņģa cirtēja. Ģirts jau paspējis ar lāpstu izsist ledu starp caurumiem, sanācis paliels āliņģis, var droši izstiepties visā augumā. Bet ko nu nevarēju iedomāties, tas ir – cik mākslinieciski bija saslieti ledus gabali ar caurumotajiem sāniem gar ūdens malu! Pirts jau arī bija noripināta no krasta tuvāk ūdenim. Uzzināju, ka katamarāna pirtij ir savi cienītāji, kas brauc arī no Rīgas jau gadiem. Vietējiem vairāk patīk vanna savās mājās.

Uzzināju, ka pirms pāris gadiem šeit vasarā manis redzētais staltais vīrs ar sirmiem matiem un maza gaišmataina meitenīte, kas iekāpa zvejas laivā un devās izlikt tīklus, ir Ģirta tēvs ar mazmeitu. Diemžēl nevarēju atrast to fascinējošo fotogrāfiju. Ģirts, ļoti laipns un runīgs vīrs, man parādīja viesu māju, kura darbojas vasarā, pamatā izmitinot volejbola treniņnometnes bērnus. Viena no dzīvojamām ēkām ar niedru jumtu. Uzzināju, ka korē tomēr vajadzīgs cits segums, jo citādi putni sadomā tur ligzdot.

Tā runādami, mēs izgājām uz šosejas pie Lapmežciema dižliepas, kuru senāk ir pabojājis zibens. Tikpat kā liepas ēnā atrodas pirms pāris gadiem atklātais Zivju namiņš, vēl viena Rudzīšu ģimenes darba vieta. Par to rūpējas Ģirta mamma Rudīte. Ļoti mājīgi iekārtots ģimenes uzņēmums, par ko apliecina ģimenes fotogrāfija. Mazajā namiņā ir silts un jauki smaržo kafija, bet galvenais – te ir kūpinātās zivis. To smarža ir neaizmirstama. Man, kā jūrmalniecei, tā nāk līdzi no bērnības. Jauki ir tas, ka te ceļmalā braucējiem ir iespēja nogaršot neatvairāmas lašmaizītes un ķilavu maizītes ar interesantu noformējumu, ar savu odziņu.

Parunājamies par dzīvi, par biznesu un biju patīkami pārsteigta, ka Rudzīši nešķendējas par valdību un nevienu nekritizē, vien uzteica Lapmežciema pašvaldību par atsaucību.

Nokusīs sniegs, būs jāaiziet nogaršot maizītes un jānopērk kādu kālu kūpinātās reņģes, jo to svaigums ir garantēts. Paldies, Rudzīši, bija jauki ar jums iepazīties!

Tuvojās saulrieta laiks, un devos gar jūru uz savu Jūrmalu, ik pa brīdim atskatoties uz rietošo sauli un krāsainajiem mākoņiem.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com