Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Es arī biju Eslingenā

Piezīmes par Dziesmu svētkiem

Laikraksts Latvietis Nr. 467, 2017. g. 19. jūlijā
Harijs Valdmanis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Eslingena70_400pxwb

Eslingenas Dziesmu svētku Atklāšanas dievkalpojums. FOTO Biedriba SAIME.

Svētku gājiens. FOTO Biedriba SAIME.

Svētku atklāšana pilsētas laukumā. FOTO Biedriba SAIME.

Svētku atklāšana pilsētas laukumā. Centrā Kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Biedriba SAIME.

Svētku atklāšana pilsētas laukumā. No kreisās Vaira Vīķē-Freiberga. FOTO Biedriba SAIME.

Mūzikls "Eslingena". FOTO Biedriba SAIME.

Koru koncerts „Skanēt skan“. FOTO Biedriba SAIME.

Deju koncerts. FOTO Biedriba SAIME.

Folkloras kopu koncerts. FOTO Biedriba SAIME.

Par notikušo jau rakstījuši zinīgi cilvēki. Šie ir mani – parasta klausītāja un skatītāja iespaidi.

Eslingenā ierados ceturtdien un gāju meklēt draudzes māju, lai saņemtu savas pasūtītās biļetes. Nebiju drošs, vai esmu pareizā vietā; neredzēju Latvijas karogu. Iekšā Latvijas karogs bija. Laipnas latvietes, no kurām saņēmu biļetes, teica, ka nav bijušas drošas, vai var karogu likt ārpus draudzes mājas. Pie Rātsnama jau gan liels Latvijas karogs plīvoja visas dienas.

Vakarā skatījos filmu par Dieva Putniņiem. Var jau būt, ka citur tā teica, es lielāko nometņu laiku vadīju Hanoverā; mēs sevi gan tikai par dīpīšiem godājām. Savādi, ka no visiem filmā iztaujātiem, tikai Marisa Vētras dēlam tika minēts viņa vārds. Beigu tekstos redzēju vairākus, no laikrakstiem pazīstamu cilvēku vārdus, labprāt būtu redzējis, kā viņi izskatās. Vai vārdus visiem jeb nevienam, bet par to jau laikam agrāk ir rakstīts.

Piektdienas priekšpusdienā Atklāšanas dievkalpojums Dienvidu baznīcā. Baznīca pilna ar tautas tērpos un svētku drānās tērptiem dievlūdzējiem. Tagad jau visu vajag dokumentēt. Baznīcā bija vismaz trīs ar lielām kamerām uz trīskāju statīviem bruņoti vīri, kuri visu uzņēma gan no vienas, gan otras puses. Dziesmu lapiņā bija teikts, ka otrā dziesma Es ticu, ka no zvaigžņu stariem ir Dievam goda tronis celts ir valša ritmā, un kamēr mēs dziedājām, četri tautas deju pāri altāra priekšā dejoja. Viens no operatoriem ar visu lielo kamera nogūlās vidus ejā uz grīdas, lai uzņemtu no pareizā leņķa.

Dievkalpojums bija kuplināts gan ar mūziku, gan kora dziedāšanu. Sprediķi teica komponisti Lolita Ritmane un Mārtiņš Brauns. Lolita ievadā teica, ka bijusi pārsteigta, dziesmu lapiņā lasot, ka viņai jāsprediķo, neesot uz to sagatavota, bet jāsaka, ka arī nesagatavota viņa uzdevumu veica labi, tāpat arī Mārtiņš Brauns. Man dievkalpojums patika. Valda Liepiņa raksta: „Atklāšanas dievkalpojums manā atmiņā laikam paliks kā spilgtākais šo dziesmu svētku brīdis.“

Bet mēs jau esam tik dažādi; vakarā, dziesmuspēles Eslingena izrādē man blakus sēdošā Austrālijas latviete domāja, ka tas neesot bijis īsts dievkalpojums, kā saka: vienam patīk māte, otram meita, trešam kleita. Pēc dievkalpojuma visi dalībnieki devās gājienā uz Svētku atklāšanu tirgus laukumā. Gājienā nepiedalījos, kājas nav piemērotas.

Pēc atklāšanas pēcpusdienā redzēju mūsu Oslo Ziemeļmeitu dejojam tirgus laukumā. Vakarā biju uz dziesmuspēles Eslingena izrādi. Varens sasniegums! Tikai ar četriem kopmēģinājumiem 60 dalībniekiem no maliņu maliņām, pa lielākai daļai amatieriem no visām paaudzēm, tik lieliska, saskanīga izrāde. Cepuri nost!!!

Sestdien plkst.12.00 koru koncerts Skanēt skan. Vietējā Eslingenas laikrakstā gandrīz visa 9. lapaspuse bija veltīta rakstam un bildēm par latviešu svētkiem, vakardienas gājienu un atklāšanas sarīkojumu tirgus laukumā. Bija arī minēts, ka atklāšanas sarīkojumā vietējiem vācu pārstāvjiem katram bija dotas divas minūtes runas laiks.

To diemžēl pirms koncerta rīkotāji bija piemirsuši pateikt svētku patronesei Vairai Vīķei Freibergai. Viņas uzruna, manuprāt, varēja būt stipri īsāka. Jādomā par koristiem, kuriem visu laiku jāstāv uz skatuves, un nav iespējas atpūtināt kājas. Mēs, klausītāji, sabraukuši no maliņu maliņām jau visumā zinām, ko gaidām un kas notis, tas mums nav jāizskaidro. Koncerts bija plašs un daudzpusīgs, diriģentiem mainoties no dziesmas uz dziesmu. Ņemot vērā to, ka visiem dziedātājiem nebija vietas uz skatuves, daļa dziedāja no balkona. Diriģenti stāvēja uz neliela paaugstinājuma vidus ejā ap sesto, septīto skatītāju rindu. Vienā dziesmā diriģents Ivars Cinkuss bija tā ieņemts, ka ar visu spēku sita kāju pret zemi; bija varens blīkšķis. Man blakus sēdošā latviete uztraukti čukstēja: Kas tas par troksni? Teicu, ka diriģents stiprāk piesita kāju. Lieliskais koncerts ilga pāris stundas. Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava bija jāatkārto. Koncerta noslēgumā klausītāji pateicās ar vareniem aplausiem.

Un tad bija jādodas uz Tautas deja uzvedumu Neckar Forum telpās. Tam vajadzēja sākties plkst.15.00. Jāsaka, ka no visiem sarīkojumiem vienīgi Atklāšanas dievkalpojums sākās paredzētā laikā. Visi pārējie ar gandrīz pusstundas nokavēšanos. Nezinu kādēļ. Var jau teikt, ja esam jau vairāk nekā gadu gaidījuši, kas ir nieka pusstunda. Man tomēr patīk, ka sarīkojumi sākas paredzētā laikā.

Tautas deju uzvedums Latviešu danči bija vispusīgs un iespaidīgs. Biju pārsteigts par lielo bērnu un jauniešu grupu, kuri dejoja varen saskaņoti. Domāju, kā tādi knauķi, no dažādām zemēm kopā sanākuši, var tik saskaņoti dejot. Man blakus sēdoša latviete no Īrijas zināja, ka tie nav trimdas vai diasporas bērni un jaunieši, bet grupas no Rīgas. Tad sapratu, ka viņi ir visi kopā visu laiku dejojuši, visi kā viens, jauniešu primadonnas tik graciozi mācēja savus bruncīšus pieturēt. Nesapratu, kādēļ tautas deju noslēgumā vēl kora dziedāšana? Tikko jau pirms dažam stundām bija kora koncerts. Izrādījās, ka beigās notika visu darītāju kopēja sumināšana un puķu pasniegšana visiem diriģentiem, tautas deju kopu vadītājiem un tā joprojām. Nedomāju, ka tas ir sevišķi gudri. Cilvēku aplaudēšanas spējai ar ir zināmas robežas, un, ja sumināmie ir tik daudzi, tad neizbēgami ar laiku aplausi kļūst šķidrāki, un tas nav patīkami saņēmējiem.

Domāju, ka labāk ir, ja teātra izrādei ir savs noslēgums, koru koncertam savs un tautas dejām – savs. Laika gaitā esmu bijis Dziesmu svētkos, Dziesmu dienās, Kultūras dienās, kā nu viņas katrreiz sauc – Anglijā, Beļģijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā un Kanādā, bet nekur neatceros tik garu kopīgo noslēgumu, bet varbūt man atmiņa viļ.

Manas piezīmes nav domātas kā kritika. Visu cieņu visiem rīkotājiem, darītājiem, dziedātājiem, dejotājiem, visiem, visiem. Jūs esat veikuši zirga darbu, un iznākums ir vienreizējs un lielisks. Sirsnīgs paldies visiem!!!

Harijs Valdmanis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com