Mans pirmais daudzinājums

Palielināt / Enlarge

„Sudrabavots“. No kreisās: Hēlēna Vīksniņa, Daiga Rūtiņa, Ingrīda Embree, Māra Vīksniņa, Brigita Vīksniņa. Aizmugurē stāv Andris Rūtiņš un (paslēpies) Maksis Andersons. FOTO Lūkass Milevskis.

Palielināt / Enlarge

Kīnu ģimene: Ēriks un Aija ar bērniem. FOTO Lūkass Milevskis.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa.

XIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētku sestdienas rītā, telpā, kura bija, mīļām rokām, izpušķota ar meijām un smaržoja kā vasaras rīts Latvijas laukos, notika Dievturu daudzinājums. Istabā sanāca labi ļaudis, kas gribēja vienoties latviskās dvēseles meklējumā un dziesmu vārdi vienoja domas:

Dziedam visi vienu dziesmu,
kas vienā istabā;
Ja dziesmiņa saderēja,
saderēs dzīvojot.

Daudzinājums ir palicis par Dziesmu svētku sastāvdaļu, ko daudzi gaida. Baltimorā dižrunu teica Aija Kīna, sava tēva, Tupešu Jāņa, piemiņai. Mēs dzirdējām pārdomas par viņas bērnību un to, kā viņai sirdī atplaukusi latviskā dvēsele. Aijas bērnību dienas bija tuvu saistītas ar Dievsētu. Tas ir īpašums Viskonsīnas laukos, kurā atzīmē latviešu gadskārtas – veļu laiku, Mārtiņus, Ziemas saulgriežus, Lielo dienu. (skat.: http://www.dievseta.org/par-dievsetu/)

Aija ar savu vīru Ēriku ir turpinājuši 44 gadu tradīciju, svinot vasaras saulgriežus, Jāņus, Tupeša Jāņa un Māras lauku īpašumā Viskonsīnā, netālu no Dievsētas.

Dziedājām ne tikai kopdziesmas, bet arī baudījām vietējo dziedātāju Sudrabavota skaidrās balsis, kuras papildināja kopējo stundu. Pateicība nākas arī koklētājiem Zintai Ponei un Mārim Muktupāvelam, kā arī Ilgai Reizniecei. Daudzi klātesošie skandēja dainas un dzeju.

Tomēr ne visiem šis daudzinājums bija pazīstams notikums. Daži bija atnākuši piedalīties savā pirmā daudzinājumā.

Seko manas draudzenes Ievas pārdomas par to rītu. Ceru, ka tās iesēs vēl kādam interesi piedalīties nākošā dziesmu svētku daudzinājumā!

„Baltimoras Dziesmu svētku daudzinājums ir mans pirmais daudzinājums. Ļoti gribēju to apmeklēt, jo vēlējos satikt tuvus un mīļus cilvēkus, kā arī biju mazliet ziņkārīga par to, ko varēšu sagaidīt. Līdzi ņēmu arī savus bērnus. Man ir svarīgi, lai viņi piedzīvo, klausās un dzied līdzi. Latviešu tautas dziesmas ir ļoti tuvas manai dvēselei. Tās ir vienkāršas, bet tajā pašā laikā es vienmēr tajās varu atrast kādu jaunu domu vai padomu. Tautas dziesmās ir paustas mūsu tautas garīgās vērtības. Manā dzīvē tās man ir kā vadlīnijas.

Mani atkal un atkal mīļi pārsteidz latvieša vienkāršība, miers un mīļums. Apgarotība un iekšējs, dvēselisks skaistums. To arī atradu Baltimoras Dziesmu svētku daudzinājumā. Apstāties, padomāt, kopā dziedāt tautasdziesmas, tas bija kā pārnākt mājās.“

Ieva Kreichelte un Laila Medne
Laikrakstam „Latvietis“