Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Universitātes 98. gada svētki Adelaidē

Andra Dārziņa runa „Latviešu mediķi Dienvidaustrālijā“

Laikraksts Latvietis Nr. 479, 2017. g. 12. okt.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LU

Latvijas Universitāte

Andris Dārziņš. FOTO Pēteris Strazds.

Gada svētku dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Andris Dārziņš, Rūdis Dancis, Dace Dārziņa.

Ar svētku uzrunu, akadēmisko runu, Gaudeamus dziedāšanu un uzkodām svētdien, 24. septembrī Adelaidē nosvinēja Latvijas Universitātes 98 gadu dibināšanas dienu.

Rūdis Dancis sel!, K!K!A! seniors īsumā pastāstīja par LU dibināšanu, kas notika jau drīz pēc Latvijas valsts dibināšanas, tad tribīni pārņēma Dr. Andris Dārziņš lettg! OAM, MBBS, FRACGP ar interesantu un patiešām izglītojošu runu – Latviešu mediķi Dienvidaustrālijā no pirmajiem pēckara imigrēšanas gadiem līdz gandrīz šai dienai.

Pastāv uzskats, ka ar augstāku izglītību cilvēks dzīvē tālāk tiek, taču ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Miera un stabilitātes laikos tas varbūt tā ir, bet, kas notiek, ja cilvēkam sava zeme jāatstāj un jādodas svešumā, kur sveši ļaudis, sveša mēle skan?

Otrais pasaules karš, krievu okupācija, 1941. gada 14. jūnija izvešanas un neizbēgamās bēgļu gaitas nodarīja mūsu zemei un tautai neaprēķināmus zaudējumus, ne mazākais – mūsu akadēmiski izglītotajiem tautiešiem. Tieši ārsti un zobārsti, savā praksē par citu cilvēku veselību un pat dzīvību atbildīgi, nonākuši Austrālijā, atrada, ka viņu akadēmiskās kvalifikācijas netika atzītas un bez pārstudēšanas viņu dzīves iegūlās pavisam citās sliedēs, nekā dzimtenē ierasts. Gandrīz visiem angļu valodas trūkums bija nepārvarams šķērslis savu zināšanu izmantošanai svešā zemē, un pēc pirmo divu gadu obligātā darba līguma izpildīšanas, arī ikdienas rūpēs par ģimenes iztiku neatlika laika pārstudēšanai. Pēc kara Austrālijai vajadzēja darba spēku, ne akadēmiski izglītotus cilvēkus, un svešas apliecības svešā valodā imigrācijas ierēdņiem neinteresēja. No vienpadsmit Latvijā izstudējušiem ārstiem un zobārstiem, tikai viena zobārste ieguva tiesības šeit strādāt, un to tikai pēc pārstudēšanas.

Kopš pirmajiem, iebraukušiem mediķiem, praktizēšanas tiesības Dienvidaustrālijā ir ieguvuši daudzi latvieši; beidzamos gados arī tādi, kas gan lepojas ar latvisku uzvārdu, bet ne ar latviešu valodas zināšanām. Ir ģimenes, kur vairākās paaudzēs medicīna kļuvusi par tradīciju, piem. Dārziņu ģimene. Emma Dārziņa jau Latvijā izstudēja par zobārsti, un viņas dēls Andris un mazdēls Pēteris Adelaidē kļuva par ārstiem. Regīna Fredenfelde, Latvijā izstudējusi un Adelaidē pārstudējusi zobārstniecību, lai iegūtu vietējās tiesības, iedvesmoja savu meitu Maiju viņu sekot. Latvijā bija pavisam parasts, ka zobārstes bija sievietes; austrāliešiem tas likās gluži neparasti.

Ne visi, kas beiguši universitāti, nodarbojās tieši ar klīnisku darbu; ir arī profesori, kas māca citus, un tādi, kas nodarbojas ar pētniecības darbu. Ir speciālisti, kas izvēlējušies iedziļināties kādā specifiskā medicīnas nozarē, un ģimenes ārsti, kuriem jāzina, pie kura speciālista sūtīt, ja paši netiek pie skaidrības. Ņemot vērā tautas strauju novecošanu, kā jauna specialitāte ir izveidojusies tieši vecu ļaužu kaišu ārstēšana. Tas pats attiecas uz zobārstniecību; senāk, Austrālijā zobus vai nu saplombēja vai rāva ārā un lika mākslīgos; tagad ir tik daudzas iespējas, ka katrai nozarei vajadzīgs savs speciālists. Un visur ir atrodami latvieši. Netrūkst arī tādu, kas par saviem nopelniem ir apbalvoti ar Austrālijas augstākajiem atzinības rakstiem un medaļām. Daudzi nav par lepnu, lai piedalītos arī latviešu sabiedrībā un atzītu savas saknes. Ne visi, kas izstudējuši šeit, ir šeit arī palikuši; ir, kas atraduši iespējas citās pavalstīs, varbūt pat ārzemēs.

Lai man piedod tie daudzie profesionāli, kas nav minēti vārdā, bet ja to darītu, tad šis raksts kļūtu vienkārši par vārdu sarakstu. Pastāv arī iespēja, ka daži vārdi nav apzināti, kā to atzina pats runātājs.

Svētdienas sarīkojums beidzās ar Gaudeamus, ko vadīja Bruno Krūmiņš, un atspirdzinājumiem un uzkodām.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com