Vārds. Vīzija. Vēsture.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Rita Meinerte un Iveta Šimkus.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma gaismas.

Palielināt / Enlarge

Seni priekšmeti.

Šajā rudenī 14. reizi izskanēja Burtnieku RUdens LIteratūras Sarīkojums, pazīstams ar nosaukumu Burulis. Dzejnieka Pētera Zirnīša piemiņas zīmē veidots, ik gadu jaunu tēmu un atziņas nesošs, notikums kļuvis par iemīļotu tradīciju novada dzīvē. Nu jau ierastā vide Burtnieku Kultūras centrā katru gadu iegūst tēmai un noskaņai atbilstošu veidolu. Tā šajā gadā sarīkojuma rīkotāju komanda bija uzbūrusi tēmai atbilstošu, vēstures vīziju līdzi nesošu telpas koptēlu. Sveces, senas grāmatas, rakstāmpiederumi un 19. gs gleznu reprodukcijas, samts un fotogrāfijas no pašiem, tā laika atklājuma pirmsākumiem.

Sarīkojuma pirmā lekcija bija Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes ziņā. Referente koncentrētā izklāstā vēstīja par Latvijas personību muzeju patreizējo situāciju, par atjaunotajiem Raiņa un Aspazijas muzejiem, par gluži nesen pēc restaurācijas atvērto Jāņa Akuratera muzeju. Meinertes kundze pastāstīja savas personīgās atmiņas par gadiem, kad muzeja direktors bija Pēteris Zirnītis, un viņa ar padarīto darbu apliecināja tā laika bieži vien drosmīgie soļi, kas sekmēja mūsu kultūras vērtību saglabāšanu.

Turpinot tēmu par memoriālo muzeju līdzdalību šī brīža kultūras dzīves notikumos, klausītāju uzmanībai tika piedāvāts video ieraksts no Jāņa Akuratera muzeja, kur jaunatklātajās telpās notika pirmais publiskais pasākums, Arvīda Ulmes bērnu grāmatas Pasaka par Atslēdziņu atvēršana. Skanēja Haralda Sīmaņa mūzika, un bija skatāmas Anitas Jansones-Zirnītes ilustrācijas.

Starpbrīdis ar 19. gs. klaviermūzikas ierakstiem Aurēlijas Šimkus izpildījumā, video vīzijas par mūsu ezeru, par ziemeļblāzmas uzplaiksnījumiem Burtnieku debesīs, vīns un satikšanās sarunas pirms turpinājuma. Tad mūzika klātienē. Čelliste Maija Prēdele kopā ar savu koncertmeistari Venetu Miķelsoni iebūra klausītājus Šūmaņa pasaulē. Atkal 19. gadusimts...

Maija, būdama Pētera Zirnīša līdzgaitniece jau no bērnības un jaunības gadiem, dalījās ar Pētera rakstītajām studiju gadu vēstulēm.

Dzejniece, filozofe un pedagoģe Iveta Šimkus runāja par filozofijas klātbūtni cilvēka dzīvē cauri laiku laikiem. Lasījumi no krājuma pēc tam izskanēja tik sasprindzināta klusuma klātbūtnē, ka likās apstājies laiks... Izlasu uzrakstīto teikumu un satrūkstos: vai pārspīlējums? Ak, nē, varbūt ne vienmēr šai pragmatiskajā pasaulē jāvairās no emocijām...

Varavīkšņu, ziemeļblāzmu un ūdeņu mirdzums no lielā ekrāna – tas mūsu pašu burtniecieša Jāņa Šatrovska zvaigžņotajās naktīs krāto vīziju apkopojums, Pētera Zirnīša dažādu gadu dzejas lasījums burtniecieša Raimonda Indrāna lasījumā ir liecinājums par to, ka mēs visi kopīgi varam vienoties, lai iecerētais pasākums pārvērstos notikumā.

Anita Jansone-Zirnīte
Laikrakstam „Latvietis“