Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Šis un tas no manas dzīves (12)

Iepazīšanās

Laikraksts Latvietis Nr. 488, 2017. g. 20. dec.
Uldis Siliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vienpadsmitais turpinājums. Sākums LL472, LL473, LL474, LL475, LL477, LL478, LL480, LL481, LL483, LL484, LL487.

Labas dienas, labi ļaudis!

Es jau īsumā esmu pieminējis tēvamāsu Elzu Mariju Siliņu. No kurienes nācis vārds Elza, nezinu. Baznīcas grāmatās, nedz arī ģimenes bībelē Elzas vārds nav atrodams.

Bomamma, Elzu gaidīdama, līdz pēdējam mirklim bija ar lašu vadu bridusi jūrā (izmestais lašu vads ir jāvelk krastā). 1910. gada 21. septembrī Elza bija klāt un ar laiku izveidojās par tikpat neparastu, spilgtu personību kā viņas māte.

Pēc vienas ziemas Carnikavas pamatskolā Elzu aizlaiž skoloties uz Rīgu. Pēc pamatskolas beigšanas viņa iestājas Olava komercskolā. Mamma reizi nedēļā braukusi ar zirgu uz pilsētu, atvedusi kukuli rupjmaizes, sviesta cibu un vēl šo to. Zelta dienas bijušas, kad uz Rīgu atbraukusi Trīne Kalniņ. Viņa sapirkusi pudiem smalkmaizīšu, ko mazmeita tad grauzusi veselu mēnesi. Elza gan teikusi, lai nepērk tik daudz un uz smalkmaizītēm ietaupīto naudu dod viņai, bet par velti mīlēts.

Reiz Elza mēģinājusi pierunāt māti, ka būtu tā kā laiks jaunai kleitai. Kopš pēdējās kleitas iegādes jau pagājuši divi gadi. Abas tajā brīdī gājušas pa ielu. Bomamma ilgu laiku klusējusi, tad pēkšņi pagriezusies pret Elzu un teikusi: Un muffis? (Ādas roku sildāmais bijis pirkts pagājušā ziemā.) Šo teicienu pārņēma arī Elzas draudzenes.

Skolā Elzai neveicas ar matemātiku un viņu nepārceļ uz nākamo klasi. Kā pati saka, jutusi, ka komercskola nav viņas īstā vieta. Viņa skolu pamet, iestājas teātra skolā un mācās pie Zeltmata, J. Jurovska un O. Bormanes. Vecāki un brālis nav neko teikuši, māte tikai pieprasījusi, lai Elza iet vienu gadu mājturības skolā pie Feldmaņa mācīties cept tortes. Tas bijis viengadīgs kurss. Un tā nu viņa skolojusies pa dienu pie Feldmaņa, pa vakariem pie Zeltmata, bet iztikai strādājusi gadījuma darbus.

Rīgā viņa dzīvo pie operdziedoņiem Žubīšiem. Viņu meita Lija bija Elzas vecumā.

Pēc teātra skolas beigšanas viņa strādā Strādnieku teātrī, Latvju drāmā un pasniedz stundas teātra skolā. Laika skrejā Elza kļūst par Latvju drāmas studijas neatņemamu sastāvdaļu.

Elzas jūtu dzīve bija stipri sarežģīta. Viņa dzīvoja kopā ar režisora Voldemāra Pūces brāli Jāni, ļoti jauku cilvēku. Taču, kad Elzas draudzene Daila Kukaine apprecēja Voldemāru, Elza piedzīvoja nervu sabrukumu. Hm? Pēc tam Jānis ar Elzu apprecējās. Bopaps bija ļoti apmierināts, ka situācija normalizēta. Arī es esot bērnu dienās bijis iejaukts Elzas sirdslietās. Kad Grantskalnu Atis viņu aicinājis uz randiņu, Elza ņēmusi mani līdz. Ne par velti dziesmā dzied:

Meitiņ, mīļā meitiņ, viena tu nevari iet,

Tev ir jāņem līdzi mazais brālītis.

Vai Elzas gadījumā, – mazais brāļadēliņš. Mana klātbūtne būs kalpojusi kā vairogs.

Viena no Elzas lielajām mīlestībām bija zirgi. Vācu laikā viņa nokrita no vācu kavalērijas zirga un salauza pirkstu. Feldšers to nepareizi salika, un tas palika kropls uz mūžu.

Elza ar Jāni nonāca Vācijā un pēc tam ASV. Viņi viesosies manā slejā arī nākotnē. Vēl tāda savāda sagadīšanās: abi Pūces aizgāja bojā tai pašā slimnīcā vai veco ļaužu mītnē apkalpotāju neuzmanības dēļ. Jānis pameta šo bēdu ieleju pirmais. Elza viņam sekoja 1997. gada 15. maijā – tajā pašā mēneša datumā kā brālis.

Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpinājums sekos



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com