Nepatiesās amatpersonu deklarācijas

Par nepatiesām ziņām valsts amatpersonas deklarācijā jāparedz bargāki sodi un plašākas iespējas tās izmeklēt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ideju par šādiem grozījumiem Krimināllikumā atbalsta arī Valsts ieņēmumu dienests. Arī vairāki politiķi Saeimā, kam grozījumi būtu jāpieņem, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto pauda KNAB iecerei atbalstu un pieļāva, ka ar šādām izmaiņām Krimināllikumā parlaments varētu nekavēties. Piemēram, šādu likumprojektu varētu iesniegt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Nepatiesu ziņu sniegšana deklarācijā lielā apmērā nereti ir saistīta ar korupciju vai citiem noziegumiem, taču tās pierādīšana šobrīd ir apgrūtināta, tāpēc lietas nereti tiek izbeigtas noilguma dēļ. Iecere par izmaiņām Krimināllikumā, kas to labotu, ir ierakstīta KNAB stratēģijā 2018. - 2019. gadam. Ideja nāca, konstatējot problēmu, kura KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam mēdz rasties, piemēram, slepeni noklausoties sarunas, stāsta KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: „Mēs konstatējam dažreiz faktus par to, ka patiesā, mūsu rīcībā esošā informācija nesaskan ar to, kas ir valsts amatpersonu deklarācijās. (...) Atbilstoši Krimināllikumā norādītajam, tas ir kriminālpārkāpums, nevis viens no nozieguma veidiem. Savukārt cits likums nosaka to, ka kriminālpārkāpumu izmeklēšanas laikā nav tiesību izmantot to informāciju, kas ir iegūta operatīvās darbības laikā.“

Tas nozīmē, ka tiesībsargājošo iestāžu rīcībā mēdz būt informācija, kuru tās izmeklēšanā nekādi nevar izmantot. To varētu jau tad, ja nepatiesas ziņas valsts amatpersonas deklarācijā būtu kvalificētas kā mazāk smags noziegums, proti, tāds, par kuru draud sods no trim mēnešiem līdz trim gadiem cietumā. Bargākas sankcijas būtu jāparedz tieši valsts amatpersonām, kuras nepatiesas ziņas par summu virs 21,5 tūkstošiem eiro deklarācijā ierakstījušas tīši, uzskata KNAB priekšnieks: „Tātad ir apzināta rīcība notikusi, lai slēptu savas īpašumtiesības, mantiskās tiesības, īpašumus ofšoros, ārzonās, ārvalstīs un tā tālāk, bet tā ir notikusi tīša, apzināta rīcība.“

KNAB stratēģijā piedāvāto ideju atbalsta arī Valsts ieņēmumu dienestā, kura struktūras arī izmeklē kriminālprocesus par nepatiesām ziņām deklarācijās. VID problēmas sagādā tas, ka kriminālpārkumam noilgums iestājas divus gadus pēc nodarījuma – tātad no nepatiesās deklarācijas iesniegšanas brīža. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Kaspars Podiņš skaidro: „Nereti ir situācijas, ka, iesniedzot amatpersonas deklarāciju līdz 1. aprīlim tekošajā gadā, ir iespējas vēl deklarāciju mainīt, papildināt mēnesi. Un tad tiek veiktas jau pārbaudes, un būtībā mēs konstatējam šīs nepatiesi norādītās ziņas jau pēc kaut kāda laika posma. Nereti tas ir pusgads un vairāk.“

Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta jāizbeidz noilguma dēļ, VID paliek diezgan maz laika nepatieso ziņu deklarēšanu izmeklēt. Piemēram, pēc pāris nedēļām iestāsies noilgums bijušā finanšu policista Roberta Dirnēna deklarācijas lietā. Savukārt mazāk smagam noziegumam noilguma termiņš ir pieci gadi.

KNAB priekšnieks pagaidām vēl nevarēja atbildēt, kādu likuma grozījumu pieņemšanas ceļu birojs domā iet, taču apliecināja, ka meklēs ātrāko variantu. Pieredze rāda, ka visātrāk līdz Saeimas balsojumam nonāk atbildīgās parlamenta komisijas iesniegtie likumprojekti. Krimināllikuma grozījumus skatītu Juridiskā komisija, tomēr ar KNAB visciešāk sadarbojas Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī tās paspārnē strādājošā Korupcijas novēršanas apakškomisija. To vadītāji KNAB ideju uztver ar entuziasmu un arī neizslēdz, ka varētu atbalstīt tās ātrāku virzību.

„Šis principā varētu likt dažam labam, kas attiecas pret deklarāciju kā vienkārši tukšu papīrīti un var muļķot sabiedrību un arī KNAB, un Valsts ieņēmumu dienestu, pavisam citādāk paskatīties uz to situāciju, kad viņš vai viņa nākamreiz aizpildīs amatpersonas deklarāciju. (...) It kā liktos, ka nopietniem labojumiem steigu nevajag, bet atcerēsimies, ka nāk 1. aprīlis, deklarāciju iesniegšanas laiks. Es domāju, tas ir svarīgi, ka šāda ziņa vispār parādās. Ir svarīgi, ka tie, kas aizpildīs deklarācijas, labi saprot, ka šoreiz var dabūt ne tikai pa pirkstiem, bet nopietni, varbūt pat pasēdēt ne tik tālās vietās. Bet šī lieta ir jāvirza uz priekšu,“ uzsver Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).

Savukārt Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība/PAR) situācijā saskata līdzību ar Krimināllikuma grozījumiem, kas palielināja atbildību par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā: „Arī toreiz viens no argumentiem bija, ka nepieciešams pacelt pārkāpuma statusu, padarīt to par smagu noziegumu, lai būtu iespēja izmantot operatīvās darbības līdzekļus, kas dotu iespēju gan konstatēt pārkāpumu, gan veiksmīgāk atrast un fiksēt pierādījumus.“

KNAB stratēģiju ar savu rīkojumu jau ir apstiprinājis biroja pārraugs – valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS). Tāpēc stratēģijā iecerētajiem likuma grozījumiem atbalstu sniegs arī premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība, sola ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš ir arī Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs: „Šobrīd mums tāda diskusija nav bijusi frakcijā, bet, līdzko šāda diskusija būs, tad mēs arī informēsim, bet es domāju, ka mani kolēģi jebkurā gadījumā atbalstīs, jo nepatiesu informāciju norādīt deklarācijās nedrīkstētu.“

Jāpiebilst, ka pirms pieciem gadiem šis nodarījums jau tika kvalificēts kā mazāk smags noziegums, taču tad Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas mīkstināja sodus par vairākiem pantiem, arī par šo. „Katrs likums ir jāpiemēro, izejot no tā, kāds pieprasījums tobrīd ir reālajā dzīvē pēc tā. Ja mēs paskatāmies – ir pagājuši pieci gadi, tātad tāds viens normāls cikls, un var paskatīties, kā šinī jomā ir bijis,“ to komentē Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sekretārs Kārlis Seržants (ZZS).

Atbalstīt bargākus sodus par maldinošām ziņām amatpersonas deklarācijā ir gatavi arī citu partiju pārstāvji Korupcijas novēršanas apakškomisijā. „Par korupciju, cīņu pret korupciju lai gan daudz tiek runāts, bet tie rezultāti nav tie, ko gribētu sagaidīt mūsu vēlētāji. Un šeit es uzskatu, ka tas nav pieļaujams, ka patiešām izrādās, ka [tikai] prese atklāj: tur mamma uzdāvināja kādus tūkstošus, simtus tūkstošu. Tā nevar būt,“ saka Kārlis Krēsliņš (NA). Savukārt Zenta Tretjaka (Saskaņa) pauž: „Es arī atbalstu, un, protams, pēc visas tās izvērtēšanas situācijas un stratēģijas, kura būs pasniegta apspriedei, es domāju, ka lielākā daļa arī mūsu komisijas locekļu būs pozitīvi.“

KNAB iniciatīvu atbalsta arī Sabiedrība par atklātību Delna. Tomēr biedrības norāda, ka tikai ar likuma grozījumiem vien korumpētas amatpersonas izķert nevarēs – tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāsāk sistemātiskas deklarāciju pārbaudes, jo šobrīd tādas praktiski nenotiek. „Tas ir viens aspekts, kam KNAB pieskaras savā jaunajā stratēģijā. Un mēs redzam no tiem cipariem, ko viņi ir devuši, ka viņi pārbauda aptuveni divus procentus vai pat mazāk no tām deklarācijām. Ja kopējais skaits ir kādi 56 tūkstoši, tad viņi pārbauda apmēram zem tūkstoša,“ saka Delnas direktores p.i. Liene Gātere. Viņa atgādina, ka Valsts kontrole jau pirms pāris gadiem norādīja: „Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu sistēma Latvijā nav efektīva, taču vērā ņemami uzlabojumi vēl joprojām nav redzami.“

Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija
Laikrakstam „Latvietis“