Atmiņas

Palielināt / Enlarge

Dānijas karalis Frederiks IX parakstās Viktora Bendrupa autogrammu kladītē; karaļa paraksts kladē.

Palielināt / Enlarge

Lorda Beiden-Pauela (Baden-Powell) kundzes, pasaules gaidu vadītājas Lēdijas Olaves autogramma.

Kad dzīves gaitas staigājot, garākas kļūst ēnas, tad domas un atmiņas biežāk kavējas pagātnē. Daudz kas tika piedzīvots un pārdzīvots. Ir bijuši gan priecīgi un saulaini, gan arī skumīgi brīži, gan arī tādi, par kuriem tagad tikai jāpasmīn. Visi šie brīži ir it kā sakopoti vienā lielā puķu klēpī, kur katrai dienai ir savs ziediņš, un katram ziediņam ir savs stāsts. Ja vien atmiņa to spēj, tad var ik vienu no šie ziediņiem izvilkt un censties viņa stāstiņu atcerēties un no jauna pārdzīvot. Tāda nu ir mūsu dzīve.

Man šodien gadījās rokās lilijas zieds. Tā kā lilijas zieds ir skautu simbols, tad prātā ienāca kāds notikums no manām skautu gaitām, kas notika septiņdesmit gadus atpakaļ – mana tikšanās ar Dānijas karali Frederiku IX.

Tanī laikā mums, latviešu skautiem Dānijā, bija ļoti sirsnīga sadarbība ar Dānijas skautiem. Sadarbojāmies visādi, un viņi mūs aicināja arī piedalīties savās lielajās nometnēs – džamborejās. Viena no tām notika 1947. gadā Marselisborgā, kur piedalījās skauti ne tikai no Eiropas, bet arī no citiem kontinentiem. Mēs uz to dūšīgo gatavojāmies, pat uztaisījām mūsu apakšnometnei vārtus ar uzrakstu LATVIJA. Mūsu apakšnometne gadījās tādā interesantā vietā, kur nometnes celiņš pagriezās, bet ejot taisni, varēja ieiet tieši mūsu vārtos. Un, vienā gadījumā, tas arī notika.

Kad atklāšanas dienā visa lepnā svīta, ar karali priekšgalā, soļoja pa nometni, gadījās, droši vien, bez kaut kādas iepriekšējas plānošanas, ka viņi vienkārši iegāja pie mums, mūsu īpatnējos vārtos, kādi nevienam citam nebija. Mēs, kā jau tādās reizēs mēdz būt, stāvējām ierindā un sveicām karali. Šo notikumu tūlīt izmantoja arī mūsu vadītājs Jānis Krieķis un tūlīt bija klāt ar mūsu lielo autogrammu albumu. Viens no dāņu vadītājiem tūlīt pieliecās, un uz viņa muguras tika uzlikts šis albums, kurā karalis arī parakstījās. Es, fikss puika būdams, tūlīt uzliku arī savu personīgo albumiņu, un situācija iznāca tāda, ka karalim cits nekas neatlika, kā parakstīties arī man. Bet šis paraksts iznāca tāds savāds. Karalis nevis ņēma manu, viņam sniegto pildspalvu, bet izvilka no kabatas pats savu rakstāmo. Taču, uzrakstot trīs pirmos burtus izrādījās, ka tas lāga nerakstījās, un karalis nobeidza rakstīšanu ar manu pildspalvu. To tad var uz šī paraksta arī skaidri redzēt. Vēlāk izrādījās, ka karalis nekur citur nebija apstājies un nemēdzot ar savu parakstu tik vienkārši mētāties. Dāņu skautu vadītāji, gribēdami šo parakstu iegūt, pat piedāvāja man lielu naudas summu par to...

Runājot par parakstiem un pašķirstot šo grāmatiņu dažas lapas tālāk, atklājas vēl viens ievērojams paraksts, ko, skautu gaitas staigājot, dabūju no skautu kustības dibinātāja Lorda Beiden-Pauela (Baden-Powell) kundzes, pasaules gaidu vadītājas Lēdijas Olaves.

Man kādreiz ir vaicāts: nu, un ko tas viss tev ir devis? Atbilde ir pavisam īsa – ATMIŅAS.

Viktors Bendrups
2017. gada 23. oktobrī
Laikrakstam „Latvietis“