Laikraksts „Latvija Amerikā“

Palielināt / Enlarge

Laikraksta „Latvija Amerikā“ redaktore Vita Gaiķe. FOTO Tālis Plūdums.

Pirms Toronto pensionāru 15. februāra saieta sākuma Liene Mārtinsone deva vārdu Valdai Vidnerei un Ritai Strautiņai, kuras atgādināja par tautastērpu tirdziņu Centra Galerijā sestdien, 24. februārī. Daudzām pensionārēm ir tautastērpi, ko tās vairs nevalkā. Toties daudzi no jaunākās paaudzes labprāt brauktu uz dziesmu svētkiem Latvijā, bet – nav tērpu. Par pārdotiem tērpiem ieņemto naudu pārdevēji var paturēt sev vai ziedot Centram pēc pašu izvēles.

Skatoties Panorāmu, redzējām, ka zemnieki Latvijā sūdzas par augstām elektrības cenām. Šis temats šķiet pazīstams, jo elektrības cenas ir diskusiju degpunktā arī šeit. Daudz pārrunu bija par Latvijas lielākās privātbankas ABLV Bank īpašnieku šķietami netīriem vai vismaz ēnainiem darījumiem, par kuriem notiek izmeklēšana.

Valdes priekšsēdis Auseklis Zaķis atklāja saietu, izsakot cerību, ka visiem bijusi jauka Sirsniņdiena iepriekšējā dienā, bet tagad jāvēro, kā iet Kanādas un Latvijas sportistiem Olimpiskās spēlēs. Viņš atgādināja par komponista Ērika Ešenvalda koncertu 21. februārī Sv. Jāņa baznīcā. Izcilu pieminējumu ir pelnījis pensionārs Juris Mežģirts, kurš katru ceturtdienu uzticīgi mēra divu stundu vienvirziena braucienu no Kičeneras, lai būtu mūsu vidū. Šinī ceturtdienā vēl garāku ceļu ir mērījušas divas viešņas no Albertas: Latvijas goda konsule Edmontonā Ena Rudoviča un Rasma Muižniece no Kalgarijas. Tālāk ziņojums par nākamās nedēļas pilnsapulci, kad reģistrēšanās sāksies plkst.9.00, bet pati sapulce plkst.11.15 ar brīvām pusdienām pilntiesīgiem biedriem. Pēdējais ziņojums bija atgādinājums, ka Baltic Canada beidzamais sūtījums uz Latviju būs aprīlī, tamdēļ, kas vēlas, var vēl to izmantot.

Programmā bija laikraksta Latvija Amerikā redaktores Vitas Gaiķes stāstījums par laikrakstu ar virstematu Latvija Amerikā – cīņas un uzvaras. Vita savu nopietno stāstījumu sāka ar joku, norādot, ka parasti pensionāri nākot lejā pie viņas, uz redakciju Centra pagrabā, bet šoreiz viņa uznākusi augšā pie pensionāriem. Bez tam, viņa norādīja, ka „...jūs esat ilgāk kopā ar „LA“ nekā es!“ Stāstījums sākās ar pašiem iesākumiem, kad 1948. gadā Latviešu biedrība izveidoja laikrakstu Brīvais Latvietis. Sekoja dažādas pārmaiņas, kamēr beidzot 3 vietējās avīzes apvienojās, un 1951. gadā DV pārņēma izdevumu ar nosaukumu Latvija Amerikā, publicējot to divas reizes nedēļā līdz 1971. gadam, pēc tam tas ir bijis tagadējā veidojumā tikai reizi nedēļā. Redakcijas mājvietas ir vairākkārt mainījušās, arvien kādas lielākas ēkas pagrabā, līdz 2004. gadā pārnāca uz Centru – atkal pagrabā! Tomēr šeit darbinieki jutās tuvāki saviem lasītājiem.

Pirmajos gados arī drukāšana notika uz vietas, burtličiem ar tintes notraipītiem pirkstiem saliekot rindas pa vienam burtiņam. Te nu bija drukas kļūdu velniņam īstais darbalauks, jo burti bija jāsaliek ačgārni. Būtu jādomā, ka tagad, datoru laikmetā, velniņš aizraidīts uz siltāku vietu, bet tas ir pratis no turienes izlavīties un ar lielu prieku pavirza datornieku pirkstus uz nepareiziem taustiņiem. Kā vēlāk pārrunās dzirdējām, rezultāti var būt gan jocīgi, gan arī pavisam nepatīkami. Tagad laikraksts tiek sagatavots un to nosūta profesionāliem drukātājiem. Tam jābūt gatavam otrdienas vakarā, lai trešdienas rītā tas tiktu piegādāts redakcijā izsūtīšanai. Bet, ja nu otrdienā vēl atrodas pēkšņi notikumi, kas noteikti vēl jāievieto šinī avīzē? „Ja sarīkojums nav aprakstīts, tas nav noticis.“ Tad jāatrod, kas būtu nesteidzīgāks un atliekams uz nākamo izdevumu. Nebeidzama cīņa ir ar Kanādas pastu, kurš vainojams, ja avīze pienāk ar 23 nedēļu nokavēšanos.

Avīzes 66 gadu pastāvēšanas laikā tai ir bijuši 9 redaktori, ieskaitot Vitu, uz kuras šaurajiem, bet spēcīgajiem pleciem nu gulstas visa atbildība. Darbs avīzē ir tāds, ko visi var atļauties kritizēt, pat ļoti asi. Mazāk ir uzslavu. Tomēr Vitai vajadzētu arī kritiku uzņemt drīzāk kā komplimentu, jo tā pierāda, ka, pirmkārt, avīze tiek rūpīgi izlasīta no viena gala līdz otram, otrkārt, ka lasītāji vēlas, lai tās labā kvalitāte tiktu uzturēta.

Vita ar cieņu un atzinību pieminēja gan agrākos, gan arī tagadējos līdzstrādniekus mūzikas, fotogrāfijas un zīmējumu laukā, pieminot arī pensionāru saietu reportierus. Visuzticīgākais korespondents ir Gundars Grīslītis no ASV, kurš sīki apraksta ne vien agrākos un tagadējos sporta notikumus, latviešu dzīvi Indiānapolē, bet iesūta arī vispārēju tematu apceres. Pieminēta netika gan cītīgā lasītāju vēstuļu rakstītāja Mary BerzinBirch. Avīze vienmēr ir bijusi cīņu lauks, jo katram ir tiesības izteikties. Dažreiz lasītāju vēstules izraisa polemiku, kamēr redakcijai jāsaka: „Tagad pietiek. Šis temats izbeigts.“

Atbildot jautājumam par fotogrāfiju ievietošanu avīzē, Vita paskaidroja, ka tās ievieto pēc iespējas vairāk, jo tās kuplina aprakstus un dod informāciju, bet tām vajadzīgi vārdi, jo citādi tās neizteic neko. Angļu valodas vārdus raksta fonētiski, iekavās pievienojot oriģinālrakstību. Organizāciju pilns nosaukums parasti tiek ievietots raksta sākumā, pēc tam tikai iniciāļi.

Laikraksts cīnās ar naudas grūtībām, jo abonentu skaits samazinās. Lasa pāri drauga plecam. No ASV ir saņemtas ziņas, ka vienu laikrakstu lasa 10 abonenti. Kamēr, no rokas rokā ejot, tas sasniedz beidzamo, ziņas sen jau ir novecojušas. Bez DV atbalsta laikraksts nebūtu tik ilgi pastāvējis. Ziedojuši arī lasītāji. Paldies! Redakcijā tagad strādā 2½ cilvēki.

Visi agrāko gadu numuri ir iesieti un pieejami redakcijā. Tāpat tie ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēkā un Misiņa bibliotēkā Rīgā. Agrākie gadi tagad ir arī internetā.

Tas bija ātrs skrējiens cauri 66 gadiem. Uzvara! To simbolizē Kanādas Etniskās preses padomes atzinības balva Latvijai Amerikā, kas piešķirta jau pirms 3 gadiem kā atzinība par vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanu. Tā ir ievērojama Kanādas mērogā, ņemot vērā, ka Kanādā ir daudzas tautības, kas šeit ir dzīvojušas daudz ilgāk nekā mēs.

Varam tikai vēlēt, lai Latvija Amerikā Vitas vadībā priecina mūs vēl daudzus gadus!

da
(Dzidra Avena)
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“