Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu un Deju svētki – Pirmā diena

Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana – Dalībnieku gājiens – Atklāšanas koncerts

Laikraksts Latvietis Nr. 508, 2018. g. 9. jūlijā
Inga Vasiļjeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
2018-XXVI-DziesmuSvetki

Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. FOTO Evija Trifanova (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

FOTO Gunārs Nāgels.

FOTO Gunārs Nāgels.

FOTO Gunārs Nāgels.

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētku dalībnieku gājiens. FOTO Gunārs Nāgels.

1. jūlijā ar Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu, visrdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, garīgās mūzikas koncertu ES esmu..., Svētku dalībnieku gājiens, atklāšanas pasākums un koncerts Svētku kvartālā, kā arī aizsākās amata meistaru darinājumu gadatirgus un meistarklases Vērmanes dārzā.

No plkst. 8.30 līdz 9.00 Rīgas latviešu biedrības namā tika cildināti Dziesmu un deju karogi – Līgo karogs, Deju svētku karogs un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju karogs. Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pie Līgo karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju! 2018. gada svētkos tika atjaunota tradīcija, kurā, koru dziedātājiem un diriģentiem dziedot valsts himnu, tiek cildināts Līgo karogs.

Piedalījās LU vīru koris Dziedonis, sieviešu koris Balta, jauniešu koris Kamēr, diriģenti Uldis Kokars, Māra Marnauza, Edgars Račevskis un Jānis Liepiņš. Uzrunas teica kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas Latviešu biedrības vadītājs Guntis Gailītis un Svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – vadītāja Signe Pujāte.

Plkst. 10.00 Dziesmu svētku parkā notika tradicionāls Dziesmu un deju svētku rituāls, kurā godināja 48 personības, kas ir rūpējušās par tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu – virsdiriģentus un Goda virsdiriģentus, virsvadītājus un Goda virsvadītājus. Dziesmu svētku parkā īpašas muzikālas ceremonijas laikā viņiem svinīgi tika pasniegtas īpašas goda zīmes – rozetes, kas visu Svētku nedēļas laiku rotāja meistaru tērpus.

Piedalās: diriģenti Jānis Erenštreits, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Ints Teterovskis, Guntis Kumačevs, Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestris, TDA Zelta sietiņš dalībnieki, Jauniešu koris Balsis, Jasmīnas koris, Emīla Dārziņa jauktais koris. Uzrunas teica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kultūras ministre Dace Melbārde.

Plkst. 12.00 Rīgas Domā izskanēja garīgās mūzikas koncerts, ievadot kopējo svētku norisi. Koncerta vadmotīvs ir ES esmu..., kas atrodams Vecajā un Jaunajā Derībā un ir fundamentāls Dieva atklāsmes elements Svētajos Rakstos. Koncertā skanēja tikai latviešu komponistu mūzika – seši jaundarbi un vairāki klasiķu darbi. Latviešu tradicionālo mūziku reprezentēja latgaliešu Dīva dzīsmes – dziedājumi, kas spilgti atklāj dziedāšanas tradīciju Latgalē.

Koncerts pulcēja labākos amatierkorus, četrus tradicionālo konfesiju korus, zēnu un meiteņu korus un Latgales tradicionālās mūzikas dziedātājas, teicējs Andris Keišs, kā arī solisti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis.

Plkst. 14.00 ar Latvijas valsts augtāko amatpersonu svinīgajām uzrunām sākās Svētku dalībnieku gājiens, kas šoreiz notiek Svētku atklāšanas dienā. Vairāk kā 43 000 dalībnieku teju septiņās stundās no Brīvības pieminekļa devās pa Brīvības ielu un caur krāšņiem goda vārtiem ienāca tikai dalībniekiem iekārtotā Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pirmie gājienā devās virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda virsdiriģenti, pēc tam novads, kurā dzima Dziesmusvētku tradīcija – Dikļi, kam sekoja Vid­zemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, ārvalstu latviešu un Rīgas kolektīvi. Dalībniekus sveica katra novada goda cilvēki, kā arī īpaši tika uzsauktas Svētkos pārstāvētās nozares.

Pirmajam Svētku dalībniekam ienākot Svētku kvartālā (Skonto stadionā), sākās Atklāšanas pasākums, galvenais vadmotīvs bija Latvijas 100. dzimšanas dienas svinēšana, ieskicējot visas nedēļas notikumus un metot loku uz Svētku kulmināciju – deju lielkoncertu Māras zeme un Noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā. Atklāšanas pasākuma mērķis bija katra dalībnieka godināšana un pateikšanās par ieguldīto darbu Svētku starpposmā. Līdz pat plkst. 21.30 Svētku kvartālā uzstājās dažādu žanru mūziķi, dalībniekiem tika nodrošināta ēdināšana, darbojās tirdziņš, atpūtas zonas un Svētku atbalstītāju aktivitātes.

Plkst. 21.30 sākās Atklāšanas koncerts, kurā četrās daļās – Rotas, Spietošana, Tu un Es, Vārdi no manas tautas – iemīļotie mākslinieki Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns, Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Marina Rebeka, Aminata, Kristīne Kārkla, Emīls Balceris, Jolanta Strikaite un Lady Sweet, Liepājas simfoniskais orķestris, kori Maska, Pa Saulei, Austrums, Stars, Emīla Dārziņa jauktais koris, diriģents Jānis Ozols, kā arī komponisti R. Pauls, Z. Liepiņš, K. Lācis, R. Tiguls, J. Lūsēns, M. Brauns izpildīja dziesmas, kuras gadu gaitā ir kļuvušas par sava laika zīmēm un simboliem. Atklāšanas koncertu vadīja Ilze Skrastiņa-Ķuzule un Artūrs Skrastiņš.

Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com