Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu un Deju svētki – Ceturtā diena

Dziesminieku koncerts, garīgās mūzikas koncerti un pūtēju orķestri Rīgas baznīcās

Laikraksts Latvietis Nr. 508, 2018. g. 9. jūlijā
Inga Vasiļjeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
2018-XXVI-DziesmuSvetki

Dziesminieku koncerts „Austraskoks“. FOTO Evija Trifanova (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Tev tuvumā“. FOTO Reinis Oliņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Svētku ceturtajā dienā, 4. jūlijā, notika dziesminieku koncerts Austraskoks, vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts Tev tuvumā, pūtēju orķestru un mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerti.

Plkst. 18.00 Vērmanes dārzā notika dziesminieku koncerts Austraskoks. Dziesminieki ir dzejas dziedātāji, mūsdienu folkloras radītāji, viena no Latvijas kultūras vērtībām. Dziesminieks ir sava stāsta vēstītājs, personība un reizē arī vienkāršs cilvēks no tautas. Dziesminieku koncertā ikviens bija aicināts iepazīt Latvijas dziesminieku kustību no senatnes līdz mūsdienām. Šī koncerta mugurkaulu veidoja Austrasbērni, leģendārās dziesminieces Austras Pumpures audzēkņi, uzstājoties gan atsevišķi ar savām autordziesmām, gan koncerta noslēgumā apvienojās un sadziedoties ar skatītājiem Imanta Kalniņa dziesmās. Stāsts par Austru Pumpuri kā Latvijas dziesminieku kustības iedvesmotāju un simbolisku aizsācēju caurvija koncertu, kurā piedalījās Haralds Sīmanis, Andris Mičulis, Uldis Ozols, Kristīne Sudmale-Locika, Arnis Miltiņš, Laima Miltiņa, Inta Pauļuka, Agita Kaužēna, Vita Krūmiņa, Pēteris Draguns, Laura un Dzintars Vītoli, Jana Egle, Jānis Rūcis un citi.

Plkst. 19.00 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notika vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts Tev tuvumā. Tā kodols – divu Latvijā vēsturiski populārāko konfesiju muzikālo tradīciju savdabīgs apvienojums. Koncerta dramaturģija sekoja katoļu baznīcā praktizētajai Dieva Vārda liturģijai, kas mudina apcerēt Dieva Vārdu un īstenot to dzīvē, lielu nozīmi piešķirot tradicionālajiem dziedājumiem – Credo, Ave Maria, Psalmiem, Alleluja u.c. Savukārt koncerta formāts sasaucās ar luteriskās baznīcas mūzikas tradīciju, kuras pamatā ir korālis, ko dziedāja visi baznīcēni savā mātes valodā, tādēļ klausītāju klātbūtne un iesaistīšanās bija būtiska šī notikuma sastāvdaļa. Koncertā piedalījās seši labākie Latvijas vokālie ansambļi un Mägi Ensemble (ASV, Sietla).

Plkst. 19.00 Rīgas baznīcās koncertēja pūtēju orķestri. Pusotras stundas garumā koncerti skanēja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Jēzus baznīcā, Rīgas Lutera baznīcā (Torņakalna baznīcā), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīcā un Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Plkst. 19.00 Vecajā Svētās Ģertrūdes Evanģēliski luteriskajā baznīcā skanēja mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts.

Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com