Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aleksandrs Arvīds Zariņš – 100

Dzimis Latvijas Valsts proklamēšanas dienā

Laikraksts Latvietis Nr. 524, 2018. g. 16. nov.
Kristaps Zariņš un Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Aleksandrs Zariņš 1986. gadā. FOTO Ojārs Greste.

Aleksandrs Zariņš 1957. gadā. FOTO Andrejs Lejietis.

Aleksandrs Zariņš ar ģimeni 1957. gadā. FOTO Andrejs Lejietis.

Aleksandrs Arvīds Zariņš piedzima lauku mājās, Alsviķu pagasta Gailīšos 1918. gada 18. novembrī, Latvijas Valsts proklamēšanas dienā, būdams jaunākais no Jēkaba un Alvīnes Zariņu ģimenes sešiem bērniem.

16 gadu vecumā Zariņš pārcēlās uz Rīgu, kur 1939. gadā pabeidza Rīgas Valsts tehnikuma kā rūpniecības ķīmiķis, bet 1940. gada 15. jūnija apprecējās ar Olgu Olitu Lejieti.

Krieviem atgriežoties Latvijā, Zariņu ģimene ar 1942. gadā dzimušo meitu Dagniju devās uz Vāciju.

Bēgļu nometnēs Zariņš veica skolotāja un laikraksta līdzstrādnieka pienākumus, organizēja koncertus un teātru izrādes. 1948. gadā ģimenē piedzima dēls Kristaps.

1949. gadā Zariņu ģimene izceļoja uz Austrāliju, kur Grētas imigrantu nometnē Zariņam piedāvāja darbu noliktavā; tur starp noliktavas precēm viņš noorganizēja latviešu grāmatu stūrīti.

1950. gadā Zariņš noorganizēja Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas valdi un vairākkārt bija tās loceklis un priekšsēdis, bet 1951. gadā bija rosinātājs organizēt pirmās Latviešu Kultūras dienas Sidnejā, uzņemoties rīcības komitejas sekretāra pienākumus. Ar laiku Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas apgāda dibināšana un izveidošana ar vairāk nekā 20 publicētiem Austrālijas autoru darbiem bija ļoti sekmīgs panākums.

1951. gadā Zariņu ģimene pārcēlās uz Engadīni, Sidnejas dienvidos, kur 1953. gada aprīlī piedzima otra meita Gundega. Engadīnē Zariņš nodzīvoja līdz savai nāvei – 1994. gada 8. jūnijam.

Netālu no mājām 1959. gadā Zariņam piedāvāja darbu Atomenerģijas komisija, kur viņš nostrādāja 24 gadus līdz aiziešanai pensijā 1983. gadā, darbu beidzot būdams kā reaktora ķīmiskās kontroles laboratorijas vadītājs. Izceļoties ar savu precīzo darbu, viņš tika aicināts apmācīt daudzu jaunāko tehniķu.

Līdztekus maizes darbam, kopš 1954. gada līdz viņa nāvei 1994. gadā, Zariņš piedalījās laikraksta Austrālijas Latvietis redakcijas darbā. Bieži, lietojot pseidonīmu Aleks Dunājs, savos rakstos, reportāžās un apcerēs viņš plaši atspoguļoja Austrālijas latviešu dzīvi, darba, priekus, bēdas un panākumus.

1989. gadā viņa raksti laikrakstam tika sakopti un publicēti grāmatā Bites un bumerangs.

Zariņš bija entuziasma pilns latviešu rakstnieku daiļrades veicinātājs, LaRas biedrs, tās valdes loceklis un kādreizējais priekšsēdis. Savu roku viņš pielika LaRas grāmatu kluba veidošanā un izplatīšanā. Vairākas reizes Rakstnieku nedēļās viņš apmeklēja Ameriku un Kanādu, iepazīstinot to zemju latviešus ar Austrālijas latviešu autoru dzīvi un darbiem.

Gadiem ilgi Zariņš bija aktīvs ne tikai Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda loceklis un Preses nozares vadītājs, bet arī Latviešu Fonda biedrs un tās pārstāvis Austrālijā, kā arī Literatūras nozares pārstāvis Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), kad tā valde darbojās Sidnejā. 1983. gadā viņam piešķīra PBLA balvu par darbību žurnālistikā, bet 1989. gadā viņš saņēma Sidnejas latviešu Spodra Klauverta fonda balvu par jaunrades veicināšanu literatūras laukā.

1991. gadā Zariņš kā palīgredaktors savu roku pielika grāmatas Latviešu Literatūras darbinieki Rietumu pasaulē apkopšanā un izdošanā.

Austrālijā viņa vadībā izdotas 30 Mārtiņa Zīverta lugas, divas angļu valodas tulkojumā. Ar Zīvertu Zariņam bija 35 gadus ilga, dziļa, radoša un vērtīga saskaņa. Viņu saturā bagātīgo un interesanto vēstuļu izmaiņu, sakarā ar Zīverta viesošanos Austrālijā un lugu izdošanu, Zariņš apkopoja savā otrā grāmatā Mārtiņš Zīverts Austrālijā. Zariņš vēl paspēja redzēt iespiestu šo savu otro grāmatu, bet grāmatas kristības, 1994. gada Austrālijas Rakstnieku dienu ietvarā, Sidnejas Latviešu namā viņš gan nesagaidīja.

Atceroties Aleksandra Zariņa 90. jubileju 2008. gadā, viņa meita Dagnija Greste rakstīja: „Manas spilgtākās atmiņas par tēvu ir svētdienas vakari, kad viņš sēdēja pie rakstāmgalda un rakstīja piezīmes par notikumiem latviešu sabiedrībā. Nākamajā rītā viņš tās sūtīja uz Melburnu E. Dēliņa kungam publicēšanai „Austrālijas Latvietī“. Šo darbu viņš veica kā Sidnejas redaktors, bet tas arī bija liela daļa no viņa dzīves jēgas un no pienākuma sajūtas. Viņa daudzpusīgie raksti avīzē atspoguļoja plašu interešu lauku, īpaši par teātri un mākslu. Šī interese veicināja viņu ielūgt māksliniekus un literātus no ārzemēm un rīkot viņiem koncertus un publicēt viņu darbus. Tai starpā bija Vaira Vīķe-Freiberga, kuras pirmo referātu turneju pa Austrāliju organizēja Zariņš 1979. gadā.“

Zariņu mājā (Dunāji) viesmīlība bija labi pazīstama: apmēram, 40 gadus līdz Zariņa nāvei Dunāju viesu istabā ir apmetušies virkne latviešu rakstnieku, dzejnieku, mūziķu un mākslinieku.

Ir nozīmīgi, ka Aleksandrs Arvīds Zariņš, kas piedzima Latvijas Valsts proklamēšanas dienā, tika izvadīts Latvijas sēru dienā – 14. jūnijā.

Aleksandrs Zariņš bija latvietis ar mīlestību un pienākuma apziņu pret savu tautu.

Kristaps Zariņš un Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com