Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra atdzimšana

Svētku uzruna un kamerkoncerts Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 525, 2018. g. 30. nov.
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mācītājs Juris Cālītis. FOTO Kalvis Švolmanis.

Mācītājs Juris Cālītis. FOTO Roberts Birze.

Maija Kovaļevska. FOTO Kalvis Švolmanis.

Soprāns Maija Kovaļevska, čellists Jānis Laurs, kori „Daina“ un „Veseris“, diriģente Sandra Birze, pianists Edgars Vegners. FOTO Kalvis Švolmanis.

Simtgades 18. novembra svinēšanas sarīkojums Melburnā tika atzīmēts ar svētku uzrunu un kamerkoncertu sestdien, 10. novembrī, Latviešu namā. No latviešu tautas nacionālā viedokļa šis bija tas nozīmīgākais 18. novembra atzīmēšanas akts, kāds Melburnā ir piedzīvots pēdējos 26 gados. Tas apvienoja latviešu tautai veltītu nacionālu uzrunu ar piemēroti izmeklētu mūzikas programmu, pasniegtu augstā mākslas līmenī. Šis bija sarīkojums, ko varējām atkal svinēt, kā latviešu tautas nacionālos svētkus.

Mācītāja Dr. Jura Cālīša svētku runa bija veltīta latviešu tautas izdzīvošanai. Viņa novērojumi un secinājumi ir, ka latviešu tauta var izdzīvot cauri grūtiem laikiem, ja pieņemam partizānu dzīves veidu: novēršot no sevis uzmanību, bet būt gataviem nākt ārā no virtuāliem krūmiem izdevīgā brīdī, lai atgūtu atkal savu zemi un valsti. Tā latviešu tauta nonāca 1918. gadā pie 18. novembra. Varbūt viņa padoms dod latviešu tautai cerību pārdzīvot šodienas draudu – nemest plinti krūmos, bet simboliski pazust mežā un nākt ārā, kad radusies izdevība atkal valdīt pašiem pār sevi.

Ir pietiekami novērojumi un pierādījumi, lai secinātu, ka latviešu tautas izdzīvošana šodien ir apdraudēta. Kā pirmo varētu minēt novērojumu, ka 26 gadus aicinātie 18. novembra runas teicēji no Latvijas – ministrus un prezidentus ieskaitot – savās uzrunās nav pieminējuši latviešu tautu; ir tikai runāts par kaut kādu Latvijas hibrīdtautu, un Latvijas valsts nepārtrauktu augšupeju viņu valdības ietekmē – neizlaižot, atzinībā, uzsist sev uz pleca. Šajos Latvijas tautas un Latvijas valsts 26 uzplaukuma gados 200 000 latviešu ir atstājuši savu dzimteni. Ja tā nav valdības apzināta latviešu tautas iznīcināšanas politika, kas tad tā ir? Vai tiešam ir jābūt 50 000 latviešiem izsūtītiem lopu vagonus uz Sibīrīju, lai runātu par latviešu tautas iznīcināšanu. Šodienas valdības plāni, padomju ietekmju mantojumā, ir atraduši rafinētākas metodes kā iznīcināt latviešu tautu, nelietojot lopu vagonus. Varbūt mācītāja Cālīša runa atmodinās mūs, kas mums trimdā jādara, lai palīdzētu latviešu tautai izdzīvot Latvijā.

Noklausoties mācītāja Cālīša svētku runu, varējām brīnīties, ar kādu intuitīvu nojautu koncertdaļas rīkotāji bija varējuši saskaņot savu programmu ar iepriekšējā runā izcelto patriotismu, lai atzīmētu šos lielos latviešu tautas svētkus. Muzikālais sniegums saturā un izpildījumā bija augsta līmeņa piedzīvojums svētku viesiem. Vislielāko sajūsmu, protams, izraisīja operas zvaigzne Maija Kovaļevska. Tas bija neaizmirstams pārdzīvojums, klausoties viņas solo dziedājumu kantātē Tēvijai, kad zālē nebija acs, kas neapmiglojās, klausoties dziesmas vārdos, eņģeļa balss izpildījumā... Šis koncerts, sastādīts un izpildīts no mūsu Austrālijas latviešu apdāvinātajiem mūziķiem, paliks atmiņā melburniešiem kā skanīgākais uzvedums, kāds Latviešu nama zālē dzirdēts. Tas mūzikas spēks, ko sasniedza kori Daina un Veseris, atbalstīti no solistiem un instrumentālistiem, savā daiļumā un varenībā apraka un pārgāja pāri visiem zāles strukturāliem akustikas trūkumiem. Ar patiku varējam vērot, cik pārliecināti un droši pa skatuvi rīkojās mūsu pašu Austrālijas mūziķi. Mūsu pianistes Sandra Birze un Zane Ritere rīkojās skatuvē kā savās mājās. Čellists Jānis Laurs sasniedzis tādu profesionālu statusu, ka uz viņu ir ne tikai prieks klausīties, bet arī paskatīties brīžos, kad viņš nespēlē. Prieks bija arī redzēt un klausīties kā Edgars Vēgners izaudzis diriģēšanas mākslā. Liela pateicība pienākas visiem koristiem – bez viņiem un viņām tas būtu tikai bijis puskoncerts.

Beigās – liels paldies sarīkojuma organizētājai Anitai Andersonei un viņas palīgiem un palīdzēm par gaišredzību, uzaicinot pareizo runātāju šajos lielos latviešu tautas svētkos un piesaistīt aukstākās pakāpes koristus, solistus un instrumentālistus, atzīmējot šo – 100 gadu – latviešu tautas jubileju.

Dievs, svēti latviešu tautu!

Ivars Mirovics,
viens no klausītājiem Melburnā 13.11.2018.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com