Latvijas valsts dibināšanas atceres akts Brisbanē

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas viesis Vilis Vītols un Latvijas goda konsuls Kvīnslandē Juris Meija. FOTO Arnis Siksna.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Valda Biezaite un Ance Deksne. FOTO Arnis Siksna.

Mēs, brisbanieši, esam pieraduši būt aizjūras viesu pēdējie sagaidītāji un aizvadītāji. Bet šogad mums laimējās – bijām pirmiem, kas varēja apsveikt Vili un Martu Vītolus mūsu kontinentā. Tā mēs arī bijām pirmie, kas 14. novembrī Latviešu namā, Brisbanes Latviešu biedrības (BLB) rīkotajā Latvijas dibināšanas atceres aktā, dzirdējām Viļa Vītola svētku runu. Aktu atklāja Latvijas goda konsuls Kvīnslandē Juris Meija un nolasīja Latvijas Valsts prezidenta apsveikumu.

Svētku runa bija ļoti interesanta un informatīva, un Vilis Vītols uzsvēra, ka Latvijas dzīvē pozitīvais svaru kauss ir pilnāks nekā negatīvais, kā piemērus minot vairākus cilvēkus, kas gan iesākuši ar mazumiņu un tikai dažiem darbiniekiem, tagad ir panākuši to, ka viņu uzņēmumi ir pazīstami Eiropā un pat ārpus tās. Runātājs arī minēja divus ļoti lielus un dziļi nozīmīgus pasākumus: Vītolu fondu un Likteņdārza projektu. Arī tiem pamatus lika tikai divi cilvēki – Vilis un Marta Vītoli. Tādēļ klausoties nāca prātā jau Latvijas valsts dibināšanas gados teiktie dzejnieka vārdi: „ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.“ Paldies viņiem abiem par šo lielo devumu Latvijai!

LAAJ vicepriekšsēdis Kvīnslandē Dr. Arnis Siksna pasniedza LAAJ atzinības rakstu Dacei Dambergai par viņas ilggadīgo darbu Brisbanes latviešu sabiedrībā, it sevišķi vecākās paaudzes aprūpē, un par izcilajiem nopelniem, iepazīstinot austrāliešu sabiedrību ar latviešu kultūru, paražām, panākumiem un ēdieniem, darot to arī sadarbībā ar citu ieceļotāju kopienām.

Brisbanes sabiedrības balvu šogad saņēma Andrejs Oliņš. Pēdējos piecos gados Andrejs ir bijis ļoti rosīgs un izpalīdzīgs mūsu sabiedriskajā dzīvē, kas saistīta ar Latviešu namu. Sevišķi daudz viņš arī darījis brīvļaužu pasākumos – nekad viņš neliedz savu palīdzību, nekas viņam neliekas par daudz vai par grūtu, visu viņš dara labprāt un ar smaidu.

Akta koncerta daļā klausījāmies Zigrīda dalībnieču Valdas Biezaites un Ances Deksnes sniegtos tautas dziesmu aranžējumus Dzeguze kūko, Gaismeņa ausa un Pūt, vējiņi. Viņu muzicēšana prot mūs patīkami pārsteigt, jo tik bieži viņās klausoties liekas – viņas atkal pakāpušās kādu trepīti augstāk!

BLB kora Beverīna programmā bija divas Raimonda Paula dziesmas Pacel galvu, baltā māt' un Manai dzimtenei, kā arī Jāņa Lūsēna Karoga dziesma. Koris un tā vadītāja un pavadītāja Maiga Mežmale laikam zina, cik viņi nepieciešami mums, Brisbanes latviešu sabiedrībai, tāpēc sekoja savam vadmotīvam: „mazs bij' tēva novadiņis, bet diženi turējās.“

Akta nobeigumā Vilis Vītols ar attēlu palīdzību plašāk izskaidroja Likteņdārza projekta ieceri un līdz šim jau padarīto, izveidojot to par piemiņas vietu visiem tiem cilvēkiem, kas zuduši Latvijai 20. gadsimtā – tiem, kas cietuši no totalitārajiem režīmiem, tiem, kas bijuši spiesti doties trimdā, tiem, kas cietuši savu politisko uzskatu vai radurakstu dēļ.

Paldies Vilim un Martai Vītoliem un visiem, kas piedalījās Latvijas valsts dzimšanas dienas svinībās Brisbanē!

Sarma Gertnere
Laikrakstam „Latvietis“