Armands Ļauļa

Armands Ļauļa.
4.03.1926. – 18.09.2018.

Palielināt / Enlarge

Laila un Armands savā mājā 1988. gadā. FOTO no A. & M. Kučeru personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Armands savā pagrabā pie bāra Eltamā (Eltham). 1980. gadu sākumā. FOTO no A. & M. Kučeru personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

„Zilās Acis” 1970. gados. No kreisās: Armands, Dace Bobeta, Ansis Vairogs, Laila Ļauļa. FOTO Aina Kučera.

Palielināt / Enlarge

AL33.KD 1983. g. valdes locekļi. No kreiss: diriģents Viktors Bendrups, KD priekšsēdis Armands Ļauļa, KD Atklāšanas koncerta organizētājs Māris Kučers, jaukto koru administrators Artūrs Eglājs. FOTO Artūrs Balodis.

Armands Ļauļa dzimis 1926. g. 4. martā Blīdenes pagasta Mazdūrās, Zemgalē. Māsas Ella un Mirdza. Mirdza vienu gadu jaunāka par Armandu. Māte Edīte dzimusi Ansons. Tēvs Fricis, tāpat kā viņa tēvs, muižnieku rentnieks.

1942. g. Armands Blīdenē beidza pamatskolu un rudenī iestājas Dobeles valsts ģimnāzijā. Ģimnāzijas telpas jau okupēja vācieši, un viņi centās pierunāt zēnus pieteikties uz darba dienestu. Neviens nepieteicās. Tomēr 1944. gadā, kad vācu armija atkāpās, Armandu paņēma līdzi, un tā viņš nonāca Vācijā.

1947. gadā Rotenburgā, Vācijā, Austrālijas imigrācijas ierēdņi aicināja bēgļus, lai brauc uz Austrāliju. Armands nolēma atstāt kara nopostīto Vāciju. Viņu pieņēma, un ar pirmo migrantu kuģi no Eiropas – General Stuart Heintzelman viņš sāka ceļojumu uz Austrāliju no Brēmerhāfenes (Bremerhaven) caur Suecas kanālu. Ieradās Frīmantlē (Fremantle) 28. novembrī 1947. gadā.

Pirmie kontraktu gadi pavadīti Tasmānijā. Melburnā ieradās 1949. gadā. Drīz iestājās roveros un vīru korī Kokle pie diriģentiem Ernesta Māršaua un Kārļa Nunava. Vēlāk abi ar sievu Lailu dziedāja pie Viktora Bendrupa korī Rota.

Satika lielgaidu Lailu Bisenieci un salaulājās 1953. gada 20. decembrī. Tā esot bijusi ļoti karsta diena, jo mājas viesībās saldējuma kūka izkususi.

Armands bija darītājs, bet ne vienmēr liels runātājs.

1960. gada 13. augustā nodibināja slēpotāju klubu Zilās Acis, Buller kalnā, ar Armandu kā pirmo priekšnieku. Viņš vadīja šo klubu līdz 1995. gadam. Klubs pastāv un darbojās vēl šodien.

Starplaikā izmācījās par grāmatvedi, un savā profesijā nostrādāja līdz pensijas gadiem, kas tajā laikā bija 65 gadi.

1968. gadā Armands ar Lailu piedalījās Hanoveras Dziesmu svētkos Vācijā un vēlāk gandrīz visās Kultūras dienās Austrālijā. 1983. gadā Armands novadīja vienreizēji sekmīgas Kultūras dienas Melburnā. Pirms Tautas deju sarīkojuma noorganizēja KD dalībniekiem gājienu ar 14 Latvijas karogiem no Sv. Paula baznīcas līdz mākslas centram (Arts Centre). Heimera zāle (Hamer Hall), kurā notika koncerts, bija pārpildīta; vajadzēja vēl simtiem skatītājus noraidīt, jo nebija vairs sēdvietu.

Gadus vēlāk kopā ar Lailu un 200 koristiem un labvēļiem no Austrālijas izkārtoja lidojumu uz Dziesmu svētkiem Vizbijā Gotlandes salā, Zviedrijā.

No 1988. gada janvāra līdz 1990. gada decembrim Armands Ļauļa bija Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Prezidija priekšsēdis. Darbojās arī PBLA. 1990. gadu sākumā, kad PBLA atvēra savu pirmo biroju Rīgā, Armands Ļauļa tur strādāja un pavadīja ilgāku laiku Latvijā.

Tajā pat laikā un līdz gadsimta mijai kārtoja grāmatvedību un sastāvēja Latviešu Savstarpējās Palīdzības Biedrības valdē – Melburnas Latviešu Ciemā, tas bija laikā, kad birojā sāka lietot pirmos datorus.

1989. gada 10. janvārī nomira Armanda sieva Laila.

Pēc tam Armands pavadīja vairākas vasaras Eiropā – Francijā, Abrenes muižā, savedot kārtībā viņu grāmatvedību. Austrālijā Akadēmiskai papildus studiju nozarei Armands izpildīja kasiera/grāmatveža amatu. Neilgi pēc tam Armands pārcēlās uz Latviešu Ciemu. 2013. gadā pārcieta smagu mašīnas negadījumu un iznāca pavadīt vairākus mēnešus slimnīcā. Visu to laiku un arī pēc tam, kad Armands sāka dzīvi Aprūpes namā, viņu apciemoja, aprūpēja, izkārtoja visas naudas lietas Skaidrītes Caunes meita Daina Caune Jārdlija (Yardley). Viņai liels paldies. Armands viņu uzklausīja un nevienu citu. Viņš vienmēr bija apmierināts, priecīgs par dzīvi Aprūpes namā.

Šī dzīve ir tikai mirklis mūžībā.

Saldu dusu Armand!

Nora Žubecka