„Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens“

Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau sešpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi 2018. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma kategorijās. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja tulks un tulkotājs Dens Dimiņš, Iveta Grīnberga, Baltic Media Valodu centra latviešu valodas programmu vadītāja, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība); Aldis Lauzis – literārais redaktors, tulkotājs un terminologs; Vineta Poriņa – valodniece sociolingviste; komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, publiciste Ingrīda Stroda, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs un laikraksta Diena žurnālists, publicists Egīls Zirnis.

Savārstījumu/samudžinājumu kategorija ir salīdzinoši jauna un iemantojusi ievērojamu atsaucību. Runa ir par teikumiem, kas samudžinās ne vien tulkojumā, kur pārcelti tikai vārdi, neievērojot latviešu valodas sintakses vai vārdformu saskaņošanas sistēmu, bet arī tāpēc, ka neskaidrība valda pašā domāšanā. Te vienu no favorītiem izraugās Rīgas Latviešu biedrība, un šogad tas ir: Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem.

Žūrijas ieskatā par iespaidīgāko savārstījumu atzīts priekšvēlēšanu laikā plaši tiražētais solījums: Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt.

Spārnotais teiciens tiek atzīts par spārnotu ne tikai tāpēc, ka tas aizgājis tautā, bet ir arī tāds, kas spārno domāt, pārdomāt un iznākumā rīkoties uz labu. Šoreiz par tādu izraudzīts pamatotais aicinājums: Izkāp no telefona!

Gada nevārda pieteikumu parasti daudz – cilvēkiem šķiet vieglāk pateikt, kas kaitina un nepatīk gan valodā, gan visur citur. Saglabājoties ilgtermiņa nepatikai pret nekritiski pārņemtiem tiešiem pārcēlumiem vai neveiksmīgu tulkojumu no citām valodām, ne ikreiz ir viegli acumirklī ieteikt ko vietā liekamu. Gada nevārds 2018 – influenceris. Varbūt kas mainīsies, kad sapratīsim, ko ar to galu galā domājam latviešu valodā – viedokļa vai viedokļu līderi.

Gada vārds zibmaksājumi (banku klientiem pieejami ātrie maksājumi) priecē tāpēc, ka nav dzimis tukšā vietā: salīdzinoši nesen valodā ienākušas gan zibatmiņa, gan zibakcija. Visi vārdi nākuši kā nepieciešams apzīmējums jaunienākušām lietām, visai drīz un manāmi sākuši zibēt saziņā, tātad uzskatāmi par veiksmīgiem darinājumiem.

Akcijas rīkotāji atgādina, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv var iesūtīt cauru gadu.

Žūrijas izvēlētie vārdi, nevārdi un teicieni, no kuriem pēc balsojuma viens katrā kategorijā kļūst par gada vārdu, nevārdu vai teicienu.

Gada vārds

Šķēlestiesa – t. s. Otkats;

Veika – v. aktivitātes vietā veikas, vienskaitlī – veika;

Virsnullis, apnullis, zemnullis – par laikapstākļiem, kad gaisa temperatūra ir ap nulli;

jaunbārdis – hipsters;

zibmaksājumi – ātrie maksājumi;

pietīkot – laikot (no angļu vārda like), t. i., darbība sociālajos tīklos;

likumvide – v. likumdošana vietā gadījumos, kad runa nav par likumdošanas procesu, bet par likumu vai normatīvo aktu kopumu.

Gada nevārds

lielā bilde – no angļu big picture

oiks – obligātās ieprirkuma komponentes abreviatūra

darbības – nevietā lietots v., liekvārdība

influenceris – viedokļu ietekmētājs sociālajos tīklos

izporcionēt – salikt pa porcijām

Gada spārnotais teiciens

Deputāta kratīšana

Izkāp no telefona!

Kr. Remonta iela

Čekas maisiņš vajag?

Cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā

Gada savārstījums

Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem.

Patlaban interesi par „KVV Liepājas metalurga“ teritoriju izrāda „mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci“ potenciālie biznesa partneri.

„Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt.“ (priekšvēlēšanu laikā A. Gobzema teiktais).

Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas. (bij. Zemkopības ministra J. Dūklava teiktais atkritumu pārstrādes jautājumos).

Spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi.

Akcijas organizatores:

Vineta Poriņa, valodniece sociolingviste

Ieva Kolmane, literatūrfilosofe