Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Armija, Kalpaks, leģions un Kurzemes Cietoksnis

Piemiņas sarīkojums Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV_LVArmija100

Karoga ienešana. FOTO Pēteris Strazds.

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

DV Adelaides nodaļas vīru koris „Daugava“. FOTO Astra Kronīte.

Vilnis Jankovsis. FOTO Pēteris Strazds.

Oskara Kalpaka dzimtās mājas „Liepsalas“. FOTO Pēteris Strazds.

Nez vai klausītājos DV namā Adelaidē būtu bijis kāds, kurš personīgi būtu piedzīvojis Brīvības cīņas, vai Latvijas armijas pirmsākumus. Nez vai kāds būtu cīnījies plecu pie pleca ar pulkvedi Oskaru Kalpaku. Tomēr visi klātesošie bija atnākuši godināt šo leģendāro vīru un atcerēties visus kareivjus, kuri pašaizliedzīgi Latvijas ugunīgā 20.gs. vēstures plūsmā cīnījās, lai Latvijas valsts varētu pastāvēt. Vēl arvien latviešu karavīrs ir atrodams dažādos starptautisko misiju kontingentos, izpildot kareivja pienākumus, riskēdams savu dzīvību. Visiem pienākas pateicība un atzinība. Tāpēc bija prieks redzēt namu pilnu ar interesentiem.

Sarīkojums iesākās ar karoga ienešanu un Astras Kronītes uzrunu par Latvijas armijas pirmsākumiem juku laikos 1919. gadā. Latvijas brīvība nenāca ar deklarācijām; tā bija jāizcīna sīvās kaujās pret diviem naidīgiem karaspēkiem, kuri atradās Latvijas teritorijā.

Sekoja prāv. Dr. Jāņa Priedkalna nolasītā māc. Eduarda Putniņa lūgšana, kura balstīta uz 1. vēstuli korintiešiem: Stāviet ticībā, turaties kā vīri, esiet stipri! Mans kungs un Dievs! Es esmu šeit viens, tālu no saviem mīļajiem. Man ir uzlikti pienākumi, kas ir jāpilda pret tautu un valsti. Man nav neviena, kas mani stiprinātu šos pienākumus veikt. Tu redzi, ka reizēm tas ir grūti un mana sirds ir smagu domu pilna.

Tāds ir karavīra liktenis.

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšniece, Dr. Ilga Vēvere par savu referāta tēmu bija izvēlējusies pārskatīt visus Latvijas Armijas komandierus. Uzkrītošais bija tas, ka visi komandieri pirms stāšanās Latvijas valsts padotībā, bija ieguvuši savas kara mākas citu zemju kara skolās un uzdienējuši vai nu imperiālās Krievijas, vai padomju Krievijas armijās. Tomēr neviens komandieris neaizmirsa savu izcelsmi un tautību, nododot sevi Latvijas valsts kalpībā, kad tā sauca.

Vienīgais no divpadsmit līdz šim komandieriem, kurš savu posteni noturējis uz diviem termiņiem, no 1999. g. 1. februāra līdz 2003. g. 1. janvārim un no 2010. g. 6. jūlija līdz 2017. g. 26. janvārim, ir ģen. leitn. Raimonds Graube. Raimonds Graube ir fonda Namejs priekšsēdētājs. Fonds popularizē Latvijas bruņotos spēkus, atbalsta starptautiskajās misijās kritušo karavīru un dienošo karavīru ģimenes un veicina jaunatnes patriotisko audzināšanu.

Patreizējais Latvijas Bruņoto Spēku virspavēlnieks ir ģen. leitn. Leonīds Kalniņš.

Pēc starpbrīža sekoja koncerta daļa, kurā piedalījās Vilnis Jankovskis, dziedot divas patriotiska rakstura solo dziesmas ģitāras pavadījumā; Astra Kronīte ar veltījumu dzejā pulkv. Oskaram Kalpakam; Vanadžu ansambļis un DV vīru koris Daugava diriģentes Ineses Laines vadībā.

Sevišķi iepriecināja Jankovska pirmais sniegums Pietura. Teksts paša sadzejots, pilns ar metaforām, kurās sajūtama tēvzemes mīlestība.

Astra Kronīte bija sakopojusi dzejnieku tekstus, kuri atrodas iekalti akmeņos Kalpaka dzimtas mājās Meirānu pagasta Liepsalās, vienā garā deklamācijā, tajā pašā laikā rādot pašas uzņemtas fotogrāfijas no Liepsalām.

Vanadžu ansamblis, kaut šoreiz mazā sastāvā, iepriecēja klausītājus, īpaši ar R. Priekuna dziesmu Venta,Venta. Vīru koris, kurš šogad oktobrī svinēs savu 50 pastāvēšanas gadu, izskatījās brašs un skanēja apvaldīts diriģentes rokās. Dziesmu izvēle izpauda gan kareivisko garu (Es karā aiziedams – Im. Saksa apdarē un Kas kait nedzīvot man – Jānis Straume), gan kareivja ilgošanos pēc tēvzemes un iemīļoto meiteni. (Paliec sveika, baltā bērzu birze un Dzeltenie bērzi – Im. Saksa apdarē).

Pēc Daugavas Vanagu himnas nodziedāšanas un karoga iznešanas, sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds. Jāpiemin Dainas Ezeriņas ļoti gaumīgi iekārtotu, sarkanbaltsarkano galda dekorējumu. Katra galda vidū, zem baltas svecītes bija mazs paklājiņš, sarkanbaltsarkanās krāsās, rūpīgi izveidots no trīs lielām kaltētām kļavu lapām. Apmeklētāji varēja arī pakavēties tikko pārveidotā Vanagu nama pagalmā. Gan tālu no Latvijas, jūtams bija saviešu gars.

Patriots un palīgs Latvijai būs ikkatrs, kas pie darba ies ar lielu ticību, patiesu prieku un darbu padarīs vislabākā pašapziņā sev, tautai un valstij. (Dr K.Ulmanis.)

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com