Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Toronto skatāma izcila izstāde

Vija Celmiņa: TO FIX THE IMAGE IN MEMORY*

Laikraksts Latvietis Nr. 546, 2019. g. 13. jūnijā
Kaspars Reinis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Gerijs Garelss (Gary Garrels) un Vija Celmiņa pie „To Fix the Image in Memory I-XI“ (1977-1982), akmeņi, bronza un akrila krāsa, MoMa New York īpašums. FOTO Anna Ziemele.

„Gun with Hand #1“ (1964), eļļa uz audekla, MoMA New York īpašums. FOTO Anna Ziemele.

„House #1“ (1965), koks, audekls, eļļas krāsa, lapsas āda, metāls, MoMA New York īpašums. FOTO Anna Ziemele.

„Web #1“ (2000), eļļa uz audekla, privāta kolekcija. FOTO Anna Ziemele.

No 4. maija Toronto bāzētajā Ontario Mākslas Galerijā (Art Gallery of Ontario – AGO) skatāma latviešu izcelsmes Amerikas mākslinieces Vijas Celmiņas (dz. 1938.g.) darbu retrospekcija To fix the image in memory.* Izstādē Toronto tiek izrādīti 110 mākslinieces darbi, radot pilnīgu pārskatu par cilvēka radošo mūžu. Sākot ar pašiem agrākajiem darbiem, kuros parādās dažādi mākslinieces Losandželosas darbnīcas objekti, beidzot ar teju ikoniskajām okeāna virsmām un zvaigžņotajām debesīm, Vijas Celmiņas talanta piepildījums atklājas vairāk nekā 50 gadu gaitā tapušajos darbos.

Vija Celmiņa ir dzimusi 1938. gadā Rīgā, Latvijā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni bēg no tuvojošās Sarkanās armijas un nonāk dīpīšu (displaced persons) nomentnē Vācijā, līdz visbeidzot 1948. gadā, kopā ar ģimeni, pārceļas uz Indianapolisu, ASV. Beigusi Herron School of Art and Design Indianopolē, mācījusies Jēlas Universitātē un studējusi maģistratūrā Kalifornijas Universitātē Losandželosā. Pārcēlusies uz Ņujorku 1980.to gadu sākumā. Zīmīgākās izstādes notikušas Pompidū centrā Parīzē (Centre Pompidou), Hammera muzejā Losandželosā (The Hammer Museum), Menila kolekcijā Hjūstonā (The Menil Collection), Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā (The Met), Spānijas Nacionālā Mākslas muzeja Reinas Sofijas centrā, Madridē (Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía), Losandželosas Mūsdienu mākslas muzejā (The Museum of Contemporary Art), Valkera Mākslas centrā Mineapolē (The Walker Art Centre), Vitnija Amerikāņu māksla muzejā Ņujorkā (The Whitney Museum of American Art). Viņas pirmo lielo darbu retrospekciju 1992. gadā sarīko Filadelfijas Mūsdienu mākslas institūts. 2014. gadā Rīgā notika pirmā Vijas Celmiņas izstāde Latvijā. Celmiņa 1997. gadā ir uzņemta American Academy of Arts and Letters un gadu vēlāk saņem prestižo MacArthur Fellowship.

Izstāde uz Toronto atceļojusi no Sanfrancisko Modernās Mākslas muzeja (SFMOMA) un tālāk septembrī dosies uz Ņujorku, lai piedzīvotu savu retrospekcijas noslēgumu Metropolitēna Mākslas muzejā (The Met). Es domāju, ka nepārspīlēšu, sakot, ka šis ir viens no augstākajiem sasniegumiem, kādu jebkad ir veicis kāds latviešu mākslinieks. Šī ir mākslinieces pirmā retrospekcija Ziemeļamerikā pēdējo 25 gadu laikā, un Toronto to varēs skatīt līdz 5. augustam.

Pie tam, kāda izstāde! Izcils iekārtojums, lielisks kuratoru darbs, izvēloties gan mākslas darbus, gan tos grupējot, vadoties gan pēc tematiskās līdzības, gan pēc laika posma. Vēlos izcelt rūpīgo izstādes galvenā kuratora Gerija Garrelsa (Garry Garrels) darbu, kurš teju 10 gadu garumā ir sadarbojies ar Viju Celmiņu, lai izprastu viņas darbus un veidotu šādu izstādi. Gerijs Garrels ir Elise S. Haas vecākais glezniecības un skulptūru kurators Sanfracisko Modernās Mākslas muzejā. Sadarbojoties ar AGO kuratores Kitijas Skotas (Kitty Scott) komandu, šī plašā izstāde aicina skatītāju atbrīvot domas un ar acīm izsekot katram attēlam kā virsmas aprakstam plaknē. Citējot mākslinieci: „The material has a presence and it is felt throughout the work. The question is how to take an image and work in 'here' in this particular space“. (Materiālam ir īpaša klātbūtne, un to var sajust viscauri darbam. Jautājums ir kā paņemt attēlu un strādāt „šeit“, šajā vietā.) Vēlos norādīt, ka ar vietu jāizprot ir vieta uz mākslas darba virsmas, tātad – papīra vai audekla.

Vijas Celmiņas darbi izceļas ar mierīgo izstādes teju vai monohromo dabu. Pārsvarā darbos dominē melnbalto toņu attiecības un dažādas gradācijas pelēkā krāsa. Agrīnos darbos dominē eļļas un akrila krāsas lietojums glezniecības medijā, taču es vēlos īpaši uzsvērt Celmiņas nepārtrauktos radošās izpausmes meklējumus un virzību zīmējuma un grafikas virzienā. Bet par to visu pamazām. Māksliniece pati kopā ar kuratoriem mūs izvadā pa izstādi. Celmiņa pati joko, ka ik brīdi viņa arī radījusi pa kādam priekšmetam, taču savus mākslas darbus par mākslu viņa tomēr nevēlētos saukt. Viņas māksla, viņasprāt, ir 2D un 3D objekti, kas mēģina izprast, novērot un pierakstīt atmiņā (to fix in memory) virsmas novērojumus.

Viņa ir pierakstītāja (recorder), viņa stāsta, ka zīmējuma procesā viņa ar zīmuli apmeklē attēla virsmu, un ļauj šim attēlam būt kā ceļrādim viņas darbā. Celmiņšvus darbus rada, vadoties pēc fotoattēliem. Līdz ar to radīts attēls, viņasprāt, nav reprezentatīvs; viņas darbos tas ir par virsmas attēlošanu, pierakstīšanu, kurā izpaužas grafīta un papīra partnerība. Angliski izsakoties, Vija Celmiņa „retraces the image on the surface of the paper“ (no jauna apmeklē, dzen pēdas attēlam papīra virsmā). Grafīta zīmējumos Celmiņa lieto akumulatīvu tehniku, proti, netiek dzēsts itin nemaz, bet attēla dziļums un koncentrētība tiek panākta, tieši nepārtraukti klājot vairākas zīmuļa līniju kārtas, līdz virsma iegūst teju sudrabotu spīdumu. Zīmējums ir kā meditācija, baltās zvaigznes kā nevainīga un neaizskarta papīra virsma uznirst biezā grafīta klājumā.

Taču arī zīmējums ir tehnika, ar ko tiek eksperimentēts. Ogles zīmējumos tiek pielietota pretēja tehnika – zīmēšana ar dzēšgumiju. Viņa stāsta, ka viens no lielākajiem viņas atklājumiem šajā procesā bija elektriskās dzēšgumijas piedāvātās iespējas. Matētos ogles laukumos atplaukst visuma spožākās zvaigznes. Līdzīgi top arī lēni novērotie un ar zīmuli un ogli izsekotie (retraced) zirnekļu tīkli.

Māksliniece, pavodot žurnālistus pa galeriju, bieži piemin neodadistu mākslinieku Džasperu Džonsu (Jasper Johns), kurš radīja, Celmiņasprāt, ļoti svarīgu pārmaiņu mākslas pasaulē. Džons spītīgā atbildē abstraktajam māksliniekam Vilemam de Kūnigam (Willem de Kooning) 1960. gadā radīja darbu Krāsota bronza (alus bundžas) (Painted Bronze (ale cans)). Ar šo darbu Džonss izaicināja mākslas pasauli un māksliniekus domāt par to, ko nozīmē atliet bronzā ikdienas objektu, nokopēt kaut ko jau iepriekš veidotu un izstādīt līdzās oriģinālam. Tiek jaukta robeža starp veidotu mākslu un iepriekš veidotu (made and readymade), un plašāk pavērtas durvis, kuras 1917. gadā ar savu slaveno Strūklaku (The Fountain) atvēra Marsels Dišāns (Marcel Duchamp). Vijas Celmiņas izstāde savu nosaukumu ir ieguvusi tieši no viena šāda viņas darba To Fix the Image in Memory I-XI (1977-82) (Noturēt attēlu atmiņā), kurā izstādīti 11 atrasti akmeņi un to krāsotie bronzas pāri. Kā Celmiņa pati saka the made meets the already made (radītais satiek jau iepriekš radīto). Šajā darbā, līdzīgi kā pārējos, skatītājs var redzēt visaugstāko tehnisko meistarību un spēju nenogurstoši strādāt ar vissīkākajām darbu detaļām un niansēm. Vijas Celmiņš darbi ir kā īsts meistarības un mākslinieciskās prakses paraugdemonstrējums, kā koncentrēšanās pusgadsimta garumā, neatslābstot ne mirkli.

Ejot cauri dažādām lieliski iekārtotām zālēm, skatītāju pavada gleznotas un zīmētas zvaigznes, degošas lidmašīnas, mēness virsma, tuksnesis, okeāna virsmas attēli, leģendārais revolveris, līdz visbeidzot izstādi noslēdz, manuprāt, visspēcīgākā darbu grupa. Tajā ietilpst divas identiskas lielformāta gleznas ar zvaigznēm: viena, attēlojot melnas debesis un baltas zvaigznes, otra – kā spoguļattēls negatīvā, attēlojot baltas debesis un melnas zvaigznes. Starp šo abu darbu novilkto tematisko stiegru skatītāja acīm parādās atgriešanās pie viļņotās okeāna virsmas. Darbu grupa A Painting in Six Parts (1986-87/2012-16)(Glezna sešās daļās) ir kā atgriešanās pie mūžīgā darba, pie šīs nemainīgās ūdens virsmas izpratnes; atgriešanās, lai atcerētos, lai atzīmētu to visu atmiņā. Šī darbu grupa tapa, kad māksliniece ieguva vienu no saviem Okeāna virsmas gleznojumiem kā mantojumu no kādas sievietes. Emocionāli spēcīgs darbs, izcils stāsts, nevainojams novietojums.

Šī izstāde ir mākslinieces radošās dzīves svinību augstākais punkts; no sirds aicinu visus interesentus apmeklēt AGO līdz 5. augustam, nesteidzīgi vērot un baudīt Vijas Celmiņas rūpīgo un apbrīnojamo darbu izstādi.

Kaspars Reinis
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums „Latvija Amerikā“

P. S. Vēlos pateikties Annai Ziemelei par atbalstu raksta tapšanā un par fotoattēlu uzņemšanu. Kā arī pateicos AGO komunikācijas nodaļai par iespēju pārrunāt izstādi ar pašu mākslinieci Viju Celmiņu.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com