Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mēneša priekšmets – Augusts 2019

No muzeja „Latvieši pasaulē“ krājuma – Lauru kolonija

Laikraksts Latvietis Nr. 554, 2019. g. 17. aug.
Marianna Auliciema -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Lauru baznīcas ķieģelis (atvests uz Latviju 2017.gadā). Par latviešu un igauņu kolonistu ziedojumiem celtā Lauru evaņģēliski luteriskā baznīca tika atvērta 1934. gadā. Tā tika sagrauta 1944. gadā apšaudes laikā. Kaut arī baznīca vairs nedarbojas, tā joprojām izskatās iespaidīga un ir iekļauta Pleskavas apgabala tūrisma maršrutos. Visticamāk, tā nekad netiks atjaunota. Baznīcas būvē izmantoti ķieģeļi no Lauru latviešu kolonista Jāņa Ciemiņa ķieģeļu cepļa. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Lauru evaņģēliski luterāņu baznīca 2017. gadā. FOTO Brigita Tamuža.

Siena vešana Artūra Grūža saimniecībā, Lapkovā, Lauru kolonijā (Igaunijā) 1932. g. vasarā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Ļaužu grupa Artūra Grūža mājas priekšā Lapkovā, Lauru kolonijā, 1931. gadā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

LaPa-muzejs

2019. gadā ik mēnesi Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibila apmeklētāji var iepazīties ar vienu priekšmetu no muzeja Latvieši pasaulē krājuma. Katrs no izstādes priekšmetiem atspoguļo kādu īpašu stāstu par latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Šis stāsts arī tiek publicēts ik mēnesi presē.

Izstādi Mēneša priekšmets 2019. gadā atbalsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lauru kolonija

Igaunijas teritorijā, tikai 7 km no Latvijas robežas, Lauru kolonijas uzplaukuma laikā 20. gs. 30. gados dzīvoja vairāk nekā 2000 latviešu (visi Igaunijas pavalstnieki). Mūsdienās latviešu valoda tur skan reti, taču latviešu pēdas vēl samanāmas kapsētā un ēkās.

Lauru koloniju Pleskavas guberņā nodibināja latviešu izceļotāji no Vidzemes 19. gs. 60. gados. 1863. gadā Lauros dzīvojuši vismaz 367 latvieši. Jau 1867. gadā tie uzcēla skolas un lūgšanas namu, kas kļuva par kolonijas sabiedriskās dzīves centru.

Pēc Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanās Lauru koloniju sadalīja starp Igauniju (⅔) un Latviju (⅓ teritorijas, kur izveidojās Kacēnu pagasts, tagad – Kačanova). 20. gs. 20. gadu sākumā Lauru skolā mācības notika tikai igauņu valodā, taču no 1925. gada sāka darboties latviešu pamatskola.

20. gs. 30. gados Lauros pastāvēja apmēram 500 latviešu saimniecības. II Pasaules karā ciemu gandrīz pilnībā nopostīja. 1944. gadā Laurus iekļāva Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas teritorijā (tagad – Krievijas Federācijā).

Lauru iedzīvotāji smagi cieta no deportācijām gan 1940. – 1941. gadā, gan arī pēc II Pasaules kara. Tie, kuri pārdzīvoja izsūtījumu Sibīrijā, nedrīkstēja atgriezties iepriekšējā dzīves vietā, tādēļ daudzas ģimenes pēckara gados apmetās Latvijā un Igaunijā.

Lauru kolonistu pēcnācēji joprojām ik gadus jūlija otrajā svētdienā pulcējas kapu svētkos.

Marianna Auliciema,
„Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com