Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Brīvība jāizcīna un jānosargā

Laikraksts Latvietis Nr. 570, 2019. g. 9. dec.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jāņa Čakstes piemineklis svētkos. FOTO Māris Brancis.

Plāksne pie Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja fasādes. FOTO Māris Brancis.

Spīdoliešu uzvedums. FOTO Māris Brancis.

J. Strupulis. Medaļa. Averss. FOTO Māris Brancis.

J. Strupulis. Medaļa. Reverss. FOTO Māris Brancis.

2019. gadā turpinām svinēt Latvijas simtgadi. Viena no nozīmīgākajām jubilejām ir Latvijas armijas 100. gadskārta. Taču šogad aprit arīdzan simts gadi, kopš tika sagrauta Pāvila Bermonta armija: 1919. gada 21. novembrī sīvās cīņās atbrīvojot Jelgavu, jaunās Latvijas armija pabeidza mūsu dzimtenes atbrīvošanas operāciju. Tāpēc šo notikumu senajā Mītavā šogad atzīmēja ar daudziem īpašiem notikumiem.

Lāčplēša dienā pēc ziedu nolikšanas pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa pie Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja fasādes svinīgi atklāja atjaunoto plāksni 16 Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem, kuri saņēmuši Lāčplēša kara ordeni – 20. gs. 20.-30. gados tā atradās ģimnāzijas iekštelpās – tā kara laikā acīmredzami aizgāja bojā.

Tūlīt pēc tam svinīgi atvēra vēsturnieka Ginta Putiķa grāmatu Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi. Viņu vidū īpaši jāatzīmē pulkvedis Ludvigs Bolšteins, kurš izvēlējās pašnāvību, kad 1940. gada jūnijā Latvija zaudēja neatkarību, padomju karaspēkam iebrūkot mūsu valstī; arī kapteinis (vēlāk pulkvedis-leitnants) Artūrs Heinrihs Kēlers, kura dzīve aprāvās Sibīrijas nometnē un kura dēls Juris (viņš 14. oktobrī aizmiga mūža miegā) pēc atgriešanās dzimtenē rūpējās par tēva piemiņas saglabāšanu; tāpat leitnants (vēlāk ģenerālis) Verners Tepfers, Jāņa Čakstes znots, un virsleitnants Pēteris Stērste, dzejnieces Elzas Stērstes brālis, un citi. Tagad viņu dzīves izlasāmas grāmatā.

Vakara stundā, kā katru Lāčplēša dienu, garu garās rindās lāpu gājiens devās pie Lāčplēša pieminekļa, kur nolika ziedus un skandēja patriotiskas dziesmas.

Spīdolas valsts ģimnāzijas teātris Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā režisores Elīnas Apsītes vadībā 13. novembrī izspēlēja teatralizētu stāstu par Pirmo pasaules karu, brīvības cīņām un bermontiādi. Gandrīz stundu garo izrādi skolnieki veidoja paši, lasot Marisa Vētras atmiņas, kas savulaik publicētas laikrakstā Brīvā Zeme ar nosaukumu Nāve un 17 gadi, bet vēlāk iespiestas grāmatā ar vārdu Div' dūjiņas. Skolēniem laiku palīdzēja izprast arī Ivandas Kaijas dienasgrāmatas, Kārļa Skalbes Mazās piezīmes, Annas Žīgures Mūsu tautas gaita un citas dokumentārās liecības. Uzveduma veidotāji paši patlaban ir 14 – 17 gadu veci jaunieši, tieši tik veci, cik veci bija puiši, kuri pirms 100 gadiem Neatkarības karā cīnījās par mūsu dzimtenes brīvību. Spīdolieši iejutās tā laika vienaudžu domās un pārdzīvojumos, tam palīdzēja arī dziesmas, ko savulaik rāva vaļā streļķi, arī valša griešana. Uzvedums izdevās ļoti sirsnīgs, emocionāls, patiess un patriotisks, kas skatītājus aizkustināja līdz asarām.

Turpmākajās dienās notika brauciens ar velosipēdiem pa Jelgavas atbrīvošanas cīņu vietām. Savukārt 18. novembrī bez ikgadējās svecīšu dedzināšanas Hercoga Jēkaba laukumā, bez koncertiem un uguņošanas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notika Jelgavas atbrīvošanas jubilejai veltītās medaļas atklāšana un pasniegšana. Tās autors ir Jānis Strupulis, kurš medaļas izveidē izcēlis 7. Siguldas kājnieku, 5. Cēsu kājnieku, 6. Rīgas kājnieku, 8. Daugavpils kājnieku pulku un kara skolas kadetu vienību, kas atbrīvoja Jelgavu no vācu karaspēka, aversā attēlojot latviešu pulku nozīmes.

Pēc pāris dienām, 21. novembrī, Meža kapos, ko savulaik sauca par Nikolaja kapiem, atklāja sešas stēlas Jelgavas pilsētā un novadā kritušajiem latviešu karavīriem – Lāčplēša ordeņa kavalieriem, nosaucot visu cīnītāju vārdus.

Savukārt ap pusdienas laiku svētdien, 23. novembrī, notika pēdējās bermontiādes kaujas rekonstrukcija, kurā piedalījās ap 60 cilvēku. Bet visu notikumu apoteoze norisinājās šīs pašas dienas pēcpusdienā, kad kultūras namā divos koncertos izskanēja Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes muzikālā poēma Kā ābeļdārzs ir brīvība. Abu autoru radītās slavas dziesmas Brīvības cīnītājiem, Zemgalei, Jelgavai un Latvijai izdziedāja solisti Daumants Kalniņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Artūrs Skrastiņs un Andris Ērglis:

Tu, Jelgava, Jelgava, Jelgaviņa,
Tu mana pilsēta skaistā,
Par tevi skaistāka tikai
Ir mana mīļotā.

Piepalīdzot Jelgavas koriem – 4. vidusskolas meiteņu korim Spīgo (mākslinieciskā vadītāja Līga Celma-Kursiete), jauktajam korim Balti (mākslinieciskā vadītāja Maija Branka) un vīru korim Frachori (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands) – diriģenta Valda Butāna vadībā, skatītāji izstaigāja tautas garo ciešanu ceļu Pirmā pasaules karā, Ziemassvētku kaujās, Tīreļpurvā un Ložmetējkalnā, bēgļu gaitās un uzklausīja aicinājumu stāties strēlnieku rindās, netika aizmirsts arīdzan sarkanais terors, līdz visa finālā izskanēja uzaicinājums – Būsim kopā:

Būsim kopā kā pļava, kā zieds,
Vēlreiz ziedu pie cepures liec!
Būsim kopā kā gaisma, kā rīts!
Ja ne tu, ja ne es, – kurš gan cits?

Šī fināla dziesma izskanēja ne tikai kā dedzīgs fināls uzveduma beigās, bet arīdzan kā aicinājums tautai turēties kopā arī šodien. Muzikālā poēma radīja spēcīgu patriotisma vilni skatītājos, tāpat kā Dzintara Dreimaņa filma Dvēseļu putenis, un citādāk tak nevar būt – savulaik tika izkarota brīvā Latvija kā patstāvīga valsts, tagad mums tā jānosarga par spīti popkultūras vilnim, par spīti mūsu politiķu brīžiem prettautiskajām darbībām.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com