Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saknes meklējot (6)

Gudrība

Laikraksts Latvietis Nr. 579, 2020. g. 31. janv.
Vera Volgemute Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Piektais turpinājums. Sākums LL570, LL571, LL573, LL576, LL578

Netālu no Pēterburgas, mežā notika piemiņas pasākums, atceroties simtiem nošauto inteliģences pārstāvju no Polijas, Latvijas, Krievijas, Francijas, Vācijas un citām valstīm. Tā bija karsta vasaras diena, kad biju tur klāt. Odi nežēlīgi koda rokās un kājās, un ap galvu nenogurstoši dīcot, riņķoja asinssūcēju mākonis. Tur komunisma varas laikā ar smagajām automašīnām naktīs atvesti šie nevainīgie, gudrie cilvēki, nošauti un lielās bedrēs aprakti. Un kā Staļins reiz teicis: „Ir cilvēks, – ir problēma. Nav cilvēks, – nav problēma.“

No malas skatoties, mežs kā jau visparastākais mežs, ja neskaita to, ka gandrīz pie katra koka piesietas vai zemē noliktas pašdarinātas zīmes ar cilvēku vārdiem un fotogrāfijām, kuras tur atstājuši nošauto tuvinieki.

Kara laukā krita karavīri, kuri cīnījās savas valsts labā, bet te – kara laikā atlasīti, vardarbīgi atvesti un iznīcināti gudrākie prāti – zinātnieki, akadēmiķi, ārsti, fiziķi, mācītāji,skolotāji... no dažādām tautībām.

Klausoties piemiņas brīža uzrunās, nevilšu pieķēru sevi pie domas, ka tikpat nežēlīgi un asiņaini iznīcināti arī tie kristīgie domātāji un kristīgās ticības apliecinātāji, kuri bija sapratuši daudz dziļāk Kristus mācības jēgu un nozīmi.

Jo jebkurai varai nav nekas bīstamāks kā gudri un patstāvīgi domājoši, saprātīgi spriest spējīgi un patiesību apliecinoši cilvēki. Mūsdienās, lielākos vai mazākos mērogos, ne vairs ar fizisku nogalināšanu, bet ar mobbing – psiholoģiskiem spīdzināšanas paņēmieniem talantīgākie un gudrākie cilvēki tiek padarīti par izsmieklu, pazemoti un izgrūsti ārā no tās vietas, kur viņi ar saviem talantiem un spējām ir traucējoši egoistiem un varas kāriem blēžiem bīdīt savus šauros mērķus.

Tā saprātīgu lēmumu vietā aizvien vairāk tiek pieņemti blefa lēmumi, un bez asinsizliešanas taču viltīgāk un ciniskāk notiek gudru, inteliģentu cilvēku iznīdēšana gan Vācijā, gan Amerikā, gan Latvijā un citur pasaulē.

Vismaz Vācijā pēdējos gados mobbing fenomenam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Par to raksta laikrakstos un žurnālos, izdod grāmatas, kas dod psiholoģiskus padomus, kā turēties pretim pazemošanai, izsmiešanai un izolēšanai. Jo atklāts, ka tautsaimniecībai mobbing ik gadus nodara daudzu miljonu lielus zaudējumus, sākot ar nomobingotā cilvēka ilgstošu ārstēšanu, rehablitāciju, darba spēju zudumu un invaliditātes apmaksāšanu, līdz pat nāves gadījumiem...

Izcilā aktrise Merila Strīpa 2017. gadā Zelta Globuss balvas saņemšanas laikā teica: „Instinkts pazemot, ja to parāda kāds, kurš runā no publiskās platformas, kāds, kurš ir ietekmīgs, tas iefiltrējas ikviena dzīvē. Tas savā ziņā atļauj cilvēkiem rīkoties tāpat.“

Cik patiesi vārdi! Jo neviena ļauna vara nevar izplesties, ja tai nebūs līdzskrējēji, pakaļskrējēji un atbalstītāji, kuri tā vai citādi gūst no šī ļaunuma personīgu labumu.

Sīkais cilvēks grib parādīt, ka ir situācijas noteicējs, un sāk tik ilgi atbalstīt ļaunumu, kamēr pats beidzot pieslēdzas tam. Tam nav nekāds sakars ar veselo saprātu. Tas ir psiholoģisks fenomens.

Nacisma laikā nožēlojami cilvēki kļuva par priekšniekiem, un kopā ar pakaļskrējējiem, kuriem vēlāk pievienojās pat izglītoti ārsti un zinātnieki, kļuva par ebreju iznīcinātājiem.

Tāpēc garīgā neatkarība un metodes, kā to sasniegt, ko mācīja baznīcas varas nomocītais Sv. Maksims Apliecinātājs un daudzi citi kristīgie domātāji, var būt drošs stūrakmens mūsu un nākošo paaudžu pastāvēšanai. Nu, kaut vai, – kā izturēt netaisnību un garīgu vardarbību no tuvcilvēku puses – darba vietās, organizācijās un pat ģimenēs.

Nepieciešams celt dienas gaismā tās gudrības, kuras mērķtiecīgi slēptas vai atliktas malā. Sīraha Gudrības grāmatā teikts: „Bijība pret Kungu ir gudrības pamatā” un „Neej muļķa pavadā un nenostājies vareno pusē, bet līdz pat nāvei cīnies par patiesību, un Kungs Dievs karos tavā pusē.“ (Sīraha 4:28)

Kas mūs un mūsu bērnus šodien aizsargā no muļķībām un informatīvā karalauka, kurā patiesi fakti ļoti efektīgi sajaukti ar mērķtiecīgu dezinformāciju un meliem? Post –faktu un post –patiesības laikā ar moderno komunikācijas līdzekļu starpniecību paveras jaunas manipulācijas iespējas. Un par upuriem krīt vispirms bērni, kuriem trūkst pamatizpratnes par labo un ļauno, par patiesību un meliem. Modernās tehnoloģijas nāk ne tikai ar noderīgu informāciju, bet arī ar tādu, kas atņem cilvēka dzīves dārgo laiku – ar dažādām datora spēlītēm un azartspēlēm, lai tikai cilvēks nedomātu par savu dzīves jēgu vai par to kosmisko kārtību, kurā mēs esam iekļauti. Tāds mācību priekšmets kā loģika tiek atmests kā kaut kas lieks. To pasniedz tikai dārgajās privātskolās.

Redzamais britu politiķis Tonijs Blērs reiz teica: „Izglītība – pirmkārt, tautas izglītība – otrkārt, un garīgā izglītība – galvenokārt.“

Kādu garīgo izglītību mēs saņemam? Un kādus augļus redzam tai garīgai izglītībai, ko esam saņēmuši? Ik dienas ziņu raidījumos atklājas fakti, ka dzīvojam kā barbari, kuri iegājuši mājā, kura pašam nepieder; izlaupām to, sabojājam, iznīcinām neskaitāmas dzīvo radību sugas... un kļūstam kā cietumsargi un ieslodzītie tai domāšanas sistēmai, kuru paši esam izveidojuši.

Bet Sālamana Gudrības grāmatā teikts: „Iemīliet taisnīgumu, jūs, kas valdāt pār zemi, labestīgu prātu domājiet par Kungu, nedalītu sirdi meklējiet Viņu, kas Viņu neizaicina, tiem Viņš ir atrodams, tiem atklājas, kas paļaujas uz Viņu. Bet greizi spriedumi no Dieva šķir un neprāši, kas varenību pārbauda, tiek apkaunoti, jo ļaunprātīgā dvēselē gudrība neienāks un grēka savalgotā miesā nemājos.

Izglītotais Dvētais Gars viltus vairīsies, stāvēs atstatu no neprātīgiem spriedumiem, un netaisnībai tuvojoties, kaunēdamies atkāpsies“... „Dievs – dziļāko domu liecinieks patiesīgs raugās sirdī, ik vārdā ieklausās, jo Kunga Gars ir piepildījis apdzīvoto zemi, ik valodu zina Viņš, kas visu vieno un saista.“

Šie Svēto Rakstu vārdi izskaidro motivāciju, kāpēc nepieciešams katram cilvēkam vispirms veikt savu garīgo revīziju vai mūža grēksūdzi. Kaislības, ļaunatminība un egoistiski mērķi, kas neatbilst Dievišķajai kārtībai, agrāk vai vēlāk ved uz cilvēka vai pat uz liela skaita cilvēku bojāeju. Nogurdinātais prāts zaudē spēju un spēku sakļauties ar dvēseles augstākajiem spēkiem. Cilvēks pasīvi pakļaujas savas dabas stihijām, jo brīvi ļaujas tām un pats virpuļo šo spēku haotiskajā kustībā. Gribas ļenganums vai nespēks ir saistīts ar saprāta neziņu. Viņš aizmirst un pazaudē spēju redzēt un pazīt Dievu un Dievišķo. Visa cilvēka apziņa tad ir pārblīvēta ar jutekliskiem tēliem, kas nomoka un nedod mieru ne dienu, ne nakti.

Kāpēc tik daudz politiķu mūsdienās nerunā par problēmām pēc būtības, bet stundām ilgi verbalizē un diskutē par nebūtiskām lietām?

Izdariet vienkāršu vingrinājumu, ko senāk mācīju Svētdienas skolas skolotājiem: paņemiet papīra lapu un aizklājiet to priekšā acīm. Ko jūs redzēsiet? – Neko citu, izņemot papīra lapu. Tad atvirziet to nost vispirms dažus centimetrus, tad sprīdi, un jūs jau sāksiet saskatīt, kas ārpus lapas notiek. Un tad atvirziet lapu rokas stiepiena attālumā, un jums pavērsies plašs skats. Ja mūsu prātu nemitīgi ieskauj apkārt riņķojošas kaislīgas, kārdinošas, uzbudinošas, satraucošas domas, velti sagaidīt, ka prāts spēs savienoties ar saprātīgo, patieso Dievišķo gudrību, kas valda pasaulē un kosmiskajā telpā.

Un kaut arī cilvēks ieguvis augstu izglītību visievērojamākajās pasaules augstskolās un teorētiski iepazinis labo, tas vēl nenozīmē, ka viņš labo iemīlēs un izvēlēsies. Cilvēks ir spējīgs arī labo, ko iepazinis, neizvēlēties.

Mūsdienās vietā un nevietā tiek runāts par cilvēka brīvību. Taču izvēles brīvība vēl nav brīvības pilnības izpausme, bet gluži otrādi – tā ir brīvības pazemošana vai izkropļošana, un visdrīzāk to var apzīmēt kā visatļautību.

Spilgts piemērs tam ir kāds pa dubļiem nobridies jauneklis, kurš ienācis drauga mājā, ērti iesēdies krēslā, uzliek uz galda dubļainās kājas, kur blakus noliktas smaržīgas kafijas krūzes. Viņš jūtas lieliski.

Cik daudzkārt arī mēs piedzīvojam neērtības vai pat kauna sajūtu, redzot kāda cilvēka rupju uzvedību vai buldozera pazemojošos smieklus! Bet mēs pieraujamies maliņā un klusējam..., īpaši tad, kad ir iespējams droši pateikt: Tas ir slikti! Tas nav godīgi! Ja tā, es te nepiedalos! Bet vieglāk un vienkāršāk ir klusēt un atļaut savdabīgi izprastai brīvībai izplesties uz citu cilvēku brīvības pīšļiem.

Kristietība, kādu to esmu daudzu gadu desmitu garumā iepazinusi no pirms manis dzīvojušiem Kristus mācības apliecinātājiem, māca uzdrošināties melus nosaukt vārdā, nevis izgudrot jaunu terminoloģiju, melus nosaucot par Alternative facts jeb – citas patiesības. Ar visām daudzveidīgajām konsekvencēm, kas pēc tam seko.

Kristus atstātā mācība patiešām var mūs vest uz patiesu garīgu atmodu, kas nav nekas cits, kā cilvēka nedalīta vienotība ar Kristus Gaismu, kas vienīgā var izgaismot cilvēka prātu. Tā ir īstā brīvība – pavisam citāda, nekā esam paraduši par to klausīties. Cilvēka īstā brīvība ir nedalāmā, nesatricināmā dvēseles pilnīgā tiekšanās un cenšanās pēc labā. Tā ir svētības un mīlestības pilna cenšanās. Tā ir garīga, grūta piepūle, koncentrēšanās – vismaz iesākumā, kamēr nav apslāpēti lielākie kaislību viļņi. Taču kultūra un saprātīga rīcība vienmēr sākas ar instinktu bremzēšanu. Bez Stop! signāliem pašam sev, un it īpaši tad, kad neviena sveša actiņa to neredz – par barbaru tā arī paliks – vienalga, vai viņš ir baņķieris, sīks ierēdnis, priesteris greznā amata tērpā vai vienkāršs cilvēks – kāds no mums.

Tāpēc cilvēkam nepieciešami pamatorientieri – kā sevi saprast?

Kā ar sistemātisku prāta piepūli vingrināties savu gribu saskaņot ar Dieva gribu? Jo domāšana ir prāta apziņas Dievišķā enerģija, kas cilvēkam sniedz dievišķo gudrību – tādu gudrību, kas māca būt cilvēkam.

Vera Volgemute Rozīte
Eslingenā,
26. janvārī 2020.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com