Pirmā bezdelīga trimdas mākslas vēstures debešos

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

No kreisās“ Ingrīda Bulmane, Anna Žīgure, Nikolajs Bulmanis. FOTO Andris Priedītis.

Palielināt / Enlarge

Jānis Oga un Ināra Matīsa. FOTO Ēriks Dzenis.

Latvijas valstssvētku svinībās Latviešu Centrā Toronto 18. novembrī bija ieradušies vairāki viesi no Latvijas, bet viens no tiem ciemkukulī atvedis krāšņu grāmatu. Šis viesis bija Latvijas Literatūras centra direktors, apgāda Mansards redaktors, Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis un citu neskaitāmu amatu veicējs Jānis Oga, kas lasītājiem un mākslas cienītājiem priekšā cēla Nikolaja Bulmaņa grāmatu No vienas puses tā.... Ne velti grāmatas atvēršana notika Centra Mākslas galerijā svētku izstādes laikā, jo grāmatā, kuras apakšvirsraksts ir Refleksijas par mākslu trimdā, Latvijā un pasaulē sakopotas Nikolaja Bulmaņa recenzijas un esejas par mākslu un kultūru, aprakstot arī daudzas izstādes, kas notikušas šajā galerijā.

Jānis Oga sirsnīgā uzrunā klātesošiem pastāstīja par grāmatas tapšanu un mērķiem. Nikolajs Bulmanis, Jāņa Ogas vārdiem runājot, būdams īstens inteliģents un mācīdams grāmatvedību, tomēr 1973. gadā pēkšņi sācis rakstīt vērtējumus par latviešu mākslu un dara to jau vairāk nekā 40 gadus. „Pateicoties Nikolaja Bulmaņa publikācijām, mūsu rokās ir pirmā bezdelīga, kas mūs vedina tajā virzienā, ko sauc par trimdas mākslas vēsturi,“ atzīmēja Jānis Oga, norādīdams, ka šī ir pirmā grāmata jaunajā sērijā Trimdas māksla rakstos un attēlos, nākamo veltot Eleonoras Šturmas devumam.

Grāmata No vienas puses tā... atspoguļo ne tikai latviešu mākslu Kanādā, bet iezīmē arī visu trimdas mākslu ASV, Eiropā un Austrālijā, kā arī Latvijā. Grāmata pieskaras gan izstāžu apskatiem, gan atsevišķu mākslinieku izstādēm. Ar saviem rakstiem N. Bulmanis ir ietekmējis ne tikai māksliniekus šeit un Latvijā, bet arī mākslas zinātniekus, ar kuriem daudziem viņš ir pazīstams. Jānis Oga uzsvēra: „Pateicoties tam, ka savos vērtējumos un spriedumos Nikolajs Bulmanis ir bijis nesaudzīgs un tiešs, varam teikt, ka latviešu māksla vērtēta objektīvi.“ Vieglāk ir izteikt komplimentus, bet tā nekad nav bijusi šīs grāmatas autora pieeja mākslas kritikās.

Grāmatu veidojusi mākslas zinātniece Gundega Cēbere kopā ar Nikolaja Bulmaņa dzīvesbiedri Ingrīdu, atlasot nozīmīgākos rakstus, jo visus iekļaut vienā grāmatā nav iespējams. Grāmatā redzamas arī daudzas fotogrāfijas un krāsu reprodukcijas no Ingrīdas un Nikolaja Bulmaņu milzīgās privātās kolekcijas, kur ir atrodami gan trimdas, gan Latvijas mākslinieku darbi. Grāmatas beigās sastādīts nozīmīgs personu rādītājs, kas var labi noderēt trimdas mākslas pētniekiem nākotnē.

Arī gleznotājs Ēriks Dzenis pateicās par Nikolaja Bulmaņa nesaudzību rakstos, kas palīdzējis viņam izvairīties no mākslas akačiem, kuros daudzi mākslinieki iekrīt.

Ināra Matīsa Nikolaju Bulmani raksturoja kā oriģinālu un asu domātāju, kam ir liela mīlestība pret mākslu. Lai kurā pasaules malā būtu bijusi kāda laba mākslas izstāde, tur Ingrīda un Nikolajs Bulmaņi ir klāt. Un Nikolajs ne tikai uzraksta recenziju par šo izstādi, bet pārbrauc mājās ar gleznām...

Pats Nikolajs Bulmanis ar smaidu atcerējās grāmatas tapšanas sākumu, kad Ingrīda tikai noteikusi: „Vai nu tev patīk vai nepatīk, – grāmata būs,“ un ķērusies pie darba. Tā nu trīs spēkavīri – Gundega Cēbere, Ingrīda Bulmane un Jānis Oga šo grāmatu arī iznesuši pie lasītāja.

„Ja līdz šim uzskatīju Bulmani galvenokārt par mākslas kritiķi, tad, pārlasot vairākus Jaunās Gaitas numurus, redzu, ka tur ir daudz kas vairāk. Bulmanis raksta īsas, brīžiem tīri romantiskas esejas, kuras viņš sauc par refleksijām – lielāko tiesu par mākslu, bet ne vienmēr,“ tā Nikolaju Bulmani raksturo Raimonds Staprāns.

Grāmatas atvēršanas dienā visas atvestās grāmatas ātri vien atrada savas jaunās mājvietas, bet tie, kam vēl kārojas savā īpašumā iegūt šo izdevumu, aicināti pieteikties pie Ingrīdas Bulmanes (tel. +1 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca).

Laikraksta „Latvija Amerikā“ redaktore
Vita Gaiķe
Laikrakstam „Latvietis“