„Mēs nebraucām uz Zviedriju...“

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Zinātniskā redaktore Baiba Bela.

Palielināt / Enlarge

Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem, zin. redaktore Dr. sc. soc. Baiba Bela. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas Dzīvesstāsts izdevums apgādā Zinātne, Rīgā, 2010, 336 lpp.

Apgādā Zinātne izdota jauna grāmata, kuras nosaukumā likts kāda bijušā trimdinieka teiciens Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem. Tas ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais plašākais pētījums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Nosaukums un pati grāmata pievērš uzmanību kultūras identitātei, kas top, veidojas un mainās, mainoties dzīves vietai un apstākļiem. Nosaukumā izskan spriegums starp iecerēto un reālo, starp nodomu un laika pārveidojošo gaitu.

Šī ir pirmā grāmata, kura cieši savij personīgos stāstus, cilvēku izjūtu un pārdzīvojumu ar pētnieku pieeju, kas caur individuālo atklāj plašākas kopsakarības. Caur desmit dzīvesstāstiem grāmatā aplūkota gan latviskā, gan trimdinieku identitāte, gan tautas kultūras tradīcijas kā patvērums trimdā, gan intelektuālie un politiskie grupējumi, un individuālie pārdzīvojumi – no mulsuma, neskaidrības līdz aktīvai, enerģiskai rīcībai. Atklājas pašaizliedzība, nesavtība un varonība kā vienīgā izvēle, tautā dziļi sakņotās augsti ētiskas īpašības. Atmiņu stāsti ļauj ielūkoties cilvēku iekšējā patiesībā.

Līdzās pētnieku rakstiem un dzīvesstāstiem grāmata papildināta ar foto ielikumu, kas attēlo bēgļu ceļa posmus – tie ir Friča Forstmaņa, plašāk pazīstams ar pseidonīmu Fricis Dziesma, fotografētie ģimenes aizceļošanas mirkļi. Pirmoreiz latviešu lasītājs ieraudzīs arī zviedru fotogrāfa Davida Holmerta unikālos foto kadrus no bēgļu izkāpšanas Gotlandes krastā.

Pētījums un grāmata sagatavota Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā ar Valsts pētījumu programmu finansējumu, zinātniskā redaktore dr.sc.soc. Baiba Bela.

Nupat grāmata piedzīvoja divus atvēršanas svētkus – vispirms Stokholmā (9. decembrī) un pēc tam Rīgā (15. decembrī). Grāmatas tapa ilgstošā pētījumā pēc pirmās Latvijas pētnieku ekspedīcijas Zviedrijā 1996. gadā. Atvēršanas svētkus sevišķi sirsnīgus vērta pētījuma dalībnieku tikšanās pēc 14 gadiem. Neatkārtojams pārdzīvojums mums, grāmatas veidotājiem, bija tikšanās ar Veru Puķīti (dzim. 1915.), Valentīni Lasmani (dzim. 1916.), arī iespēja aprunāties ar Sergeju Ozoliņu. (dzim. 1914.). Kā liecina dzimšanas gadi, tad viņi pieder paaudzei, kura jau nosvinējusi savu 90. dzimšanas dienu. Jāatzīmē, ka pētnieki vispirms uzrunāja gados vecākos latviešus, lai iegūtu dziļāku ieskatu Latvijas brīvvalstī tapušajās personībās.

Stokholmā grāmatas atvēršanā no dzīvesstāstu autoriem vēl piedalījās Aina un Gunars Zvejnieki, Izabella Cielēna. Turpretim Ilga Čakste, nesen pārcēlusies dzīvot uz Latviju, apmeklēja grāmatas svinībās Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Divi dzīvesstāstu autori – Jānis Konstantīns Čakste un Vilis Klucis nu jau ir viņā saulē. Dzīvesstāstu uzklausīšanas un atpakaļ sniegšana aizvien notiek spraigā sacensībā ar laiku. Bet vienīgo laivu vadītāju, kas vēl dzīvo Zviedrijā Pēteri Jansonu apciemojām šīsvasaras ekspedīcijā Gotlandē un pārliecinājāmies, ka īsta uzticība un kalpošana Latvijai neprasa skaļus vārdus.

Grāmata Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem ir pirmais, bet ne pēdējais veikums mutvārdu vēstures pētnieku un sabiedrības sadarbībā. To piesaka lielais dzīvesstāstu krājums, kurā skan latviešu balsis gan no Latvijas, gan bijušajām trimdas zemēm, tai skaitā, no Austrālijas. Sevi piesaka arī jaunizceļotāji – ar ko dzīvesstāstu pētnieki saņem nākamo uzdevumu pret laiku un vietu attiecināmās latviešu kultūras identitātes kopskata skaidrošanai.

Māra Zirnīte
Nacionālās mutvārdu vēstures dzīvesstāstu krājuma glabātāja
Laikrakstam „Latvietis“