Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Par valsti un svētkiem

Austra Graša pārdomas

Laikraksts Latvietis Nr. 460, 2017. g. 23. maijā
Austris Grasis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Austris Grasis. FOTO Daina Freinberga-Upmale.

Nupat, 4. maijā, Rīgā – kopā ar citiem latviešu tautas tērpa valkātājiem es gāju tautastērpu gājienā, tā godinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Tautastērps ir mans goda tērps, to noteikti velku godos: kāzās, kristībās, bēru godos, 18. novembrī un tagad, – kopā ar pārējiem 300 svētku gājiena dalībniekiem, – arī 4. maijā.

Bija krāšņi un skaisti. Bet vajadzētu vienoties par to, ko mēs īsti svinam? Oficiāli noteiktais – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – ir patiesi, bet gari un sarežģīti, savstarpējās sarunās ļaudis diezin vai lieto šo nosaukumu. Citi teic – Latvijas otrā dzimšanas diena, arī tas ir pietiekami gari, turklāt nepatiesi, jo nevienam nevar būt divas dzimšanas dienas. Un otrs variants vedina uz bažām, ka 4. maija svētki ar saviem sarīkojumiem, vienlaikus baudot arī pavasara prieku un sauli, aizēno 18. novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, atjaunojot Latvijas Republiku, bija arī mēģinājumi apšaubīt 18. novembra Latvijas valstiskumu, bija nopietni aicinājumi, nevis atjaunot 18. novembra valsti, bet dibināt jaunu valsti – ar visām no tām izrietošām sekām: nulles slieksnis pilsonībai, divvalodība, īpašumtiesību neatjaunošana utt. Kam tas būtu bijis izdevīgi? Lai katrs secina pats.

Lūdzu, nepārprotiet, es tiešām neaicinu ignorēt skaistos Baltā galdauta svētkus, tikai skaidrības un vienkāršības labad varbūt tos varētu saukt par Latvijas Atdzimšanas svētkiem? Lai būtu nepārprotami un vienkārši.

Pavisam drīz 4. maijam seko arī 9. maijs – nozīmīgai Latvijas iedzīvotāju daļai svarīgi svētki. Taču otra nozīmīga Latvijas iedzīvotāju daļa – 1940. gada pamatiedzīvotāju mantinieki šo datumu pamatoti uzskata par savas zemes okupācijas dienu, jo vienu – vācu okupāciju gandrīz uz pusgadsimtu nomainīja padomju okupācija.

Varbūt tad arī, skaidrības labad, šo pieminekli Pārdaugavā, pie kura 9. maijā pulcējas tik daudz padomju okupācijas mantinieku, būtu vērts no Uzvaras pieminekļa pārdēvēt par Okupācijas pieminekli? Un tad redzētu, ko katrs 9. maijā tur svin. Vajadzīga tikai Rīgas Domes labā griba, un tad arī varētu labi redzēt, kādas vērtības aizstāv Rīgas Dome; – vai tā joprojām noliedz Latvijas okupācijas faktu? Par to der padomāt arī katram pašvaldību vēlētājam.

Labi, neesmu jau tik ļoti naivs, lai nesaprastu, ka tā diemžēl ir utopija. Bet gribu aicināt mūsu sabiedrību par to domāt. Jo, paldies Dievam, kopš 1991. gada 4. maija pilnīgi oficiāli mēs varam atkal domāt SAVAS domas un tās skaļi arī izteikt. Mēs varam dziedāt SAVAS dziesmas, svinēt SAVUS svētkus un mīlēt SAVU valsti, par kuru pateikties varam tiem dažādu tautību puišiem, kuri gandrīz pirms simts gadiem gāja cīņā par SAVU valsti, lai uzdrīkstētos īstenot – SAVU sapni – sapni par brīvu un neatkarīgu Latviju.

Mums tas tagad šķiet tik pašsaprotami – sava valsts, valoda, kultūra, ka bieži uzdrīkstamies to noniecināt. Jā, mūsu valstij ir daudz trūkumu un tos pamatoti var kritizēt. Bet tā ir mūsu vienīgā Latvija, citas, labākas mums nav. Tik daudz tautām pasaulē nav pat savas valodas, kur nu vēl valsts! Tāpēc ir vērts lepoties ar to, ko esam sasnieguši ne tikai šo vairāk nekā 25 gadu laikā, bet ko esam sasnieguši gandrīz 100 gadu laikā.

Austris Grasis,
valodnieks, folklorists un DV Vācijā valdes loceklis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com