Ieskats Stāstu segas tapšanā

Palielināt / Enlarge

Agneses izveidotais kvadrātiņš.

Palielināt / Enlarge

Bostonas Latviešu skolas izlaidums; Agnese pirmā no labās.

Muzeja un pētniecības centra Latvieši Pasaulē iniciatīva Stāstu sega Latvijai ir guvusi lielu piekrišanu diasporas sabiedrībā. Par to liecina atsauksmes Facebook lapā, lai gan kvadrātiņi pagaidām nāk lēnām, jo diasporas kopienas un indivīdi tos gatavo uzmanīgi un radoši, pie reizes piedomādami par savām saitēm ar Latviju, ko apraksta klātpieliktajos stāstos.

Martā muzejs saņēma lielisku sūtījumu no Agneses Linartas un Bostonas Latviešu skolas bērniem – kopumā 25 kvadrātiņus ar sagatavotiem stāstiem. Nolēmām tuvāk iepazīties ar Stāstu segas iniciatīvas atbalstītāju Bostonā – Agnesi Linarti!

Agnese Linarta ir labi pazīstama dziedātāja Latvijā, kur viņa muzicēja kopā ar vīru Andri Baronu un strādāja Marijas Naumovas bērnu un jauniešu studijā MarieN Studio. Taču kopējās ceļu gaitas Baronu pārim šķīrās, un 2009. gadā Agnese devās uz Ameriku, Bostonu, kur dzīvoja jaunākā māsa. Laika gaitā viņa iepazinās ar savu tagadējo vīru, un kā Agnese stāsta: Gribējām veidot ģimeni. Diemžēl no attāluma tas nav iespējams. Mans vīrs Amerikā dzīvo jau 25 gadus, un pārcelšanās šķita tikai loģiska.

Agnese vairs profesionāli nedzied. Bostonā viņa tagad audzina divus dēlus un ir iesaistījusies Bostonas latviešu sabiedrībā, kur viņa uzņēmusies Bostonas Latviešu skolas pārzines amatu: Tā kā mani dēli pirms pāris gadiem uzsāka gaitas latviešu skolā, bija skaidrs, ka būs jāiesaistās jebkurā gadījumā. Skolas darbība ir balstīta uz vecāku entuziasmu, tāpēc jebkura iesaistīšanās nozīmē latvietības saglabāšanu. Tas ir tas, ko mēs varam iedot saviem bērniem.

Bostonas Latviešu skola pastāv kopš 1951. gada, un mācības notiek Bostonas Trimdas draudzes telpās. Sarunā ar Agnesi pārrunājam arī jautājumu par sadarbību starp veco trimdu un nesen izceļojušajiem latviešiem. Agnese novērojusi: Domāju, ka tie, kas vēlas iesaistīties, noteikti uzmeklē citus latviešus. Atnākt uz kādu no pasākumiem ir viens veids, kā iepazīties. Šogad austrumkrastā Baltimorā notiks Dziesmu un Deju svētki, un korī ir apvienojušies gan trimdā, gan Latvijā dzimušie latvieši. Latvieši kopā sanāk arī, svinot Jāņus Piesaulē – tā ir mūsu vietējā mazā Latvija! Tāpat mūsu skolai ir ļoti laba sadarbība ar Bostonas latviešu draudzi un tās biedriem, īpaši – ar Dāmu komiteju. Kopīgi organizējam pasākumus – gan koncertus, gan talkas.

Par Agneses saitēm ar Latviju arī liecina viņas un māsas ierosinātais labdarības sarīkojums 2014. gada janvārī Bostonā, lai atbalstītu Zolitūdes traģēdijā cietušos. Agnese aicināja kopā māksliniekus no Latvijas un vietējās Bostonas sabiedrības, lai pieminētu cietušos un atbalstītu viņu ģimenes – par koncerta biļetēm un mākslas darbu izsolē gūtie līdzekļi tika nosūtīti uz Ziedot.lv.

Agneses līdzdalība Stāstu Segas projektā nebūt nav pārsteigums: Iesaistījos projektā, lai rādītu bērniem piemēru! Es esmu latviete, un man ir savs stāsts!

Pašas Agneses izveidotais kvadrātiņš līdzinās mākslas darbam: Filcēšana ir super ideja, kuru piedāvāja viena no mūsu latviešu skolas skolotājām, kas ir arī liela rokdarbniece – Jāna Plēsuma. Tā bija lieliska iespēja iemācīties kaut ko jaunu. Mans darbiņš simboliski attēlo latviešu meiteni Ziemeļmeitu/Saulesmeitu, kura lūkojas dzimtenes Latvijas virzienā uz Gaiziņkalnu, uz Kurzemes rapšu laukiem, uz Baltijas jūru.

Līdz šim muzeja akcijā Stāstu sega kvadrātiņi saņemti no Austrālijas, ASV, Kanādas, Anglijas, Īrijas un Vācijas. Tos darinājuši bērni, rokdarbnieces, ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, skolotāji, biologi, matemātikas profesori un daudzi, daudzi citi. Ļoti gaidām sūtījumus ar latviešu rokdarbiem un stāstiem no citām zemēm Eiropā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Āfrikā un Āzijā!

Stāstu sega Latvijai līdz šim atbalstījuši Valsts Kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds un ASV vēstniecība Rīgā. Vairāk informācijas var uzzināt mūsu Facebook lapā: Stāstu Sega vai LaPa mājas lapā:
http://www.lapamuzejs.lv/latviesu-dazadibas-mekejumi-latvijas-100gadei/

Aija Abens,
Stāstu segas projekta vadītāja