Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam“

Adelaides jauktā kora Jautrā pēcpusdiena „Viesos pie Aleksandra Čaka“

Laikraksts Latvietis Nr. 462, 2017. g. 6. maijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Matīss Reinhards un Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.

Aldis Sils dzied Lilitas Daenkes klavieru pavadījumā. FOTO Pēteris Strazds.

„Dziesmu laivas“ koris diriģentes Lilitas Daenkes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Koncerts. Uz publikas pieprasījumu, solists, jau vairākas reizes savu sniegumu atkārtojis, pateicas, bet saka, ka tagad programmai jāturpinās. Taču no publikas atskan barga balss: „Nekā nebija – Tu atkārtosi, kamēr Tavs sniegums būs bez kļūdām!“

Šī anekdote nekādā ziņā neattiecas uz Aldi Silu, vienu no solistiem Adelaides Jauktā kora gadskārtējā sarīkojumā svētdien, 28. maijā. Publikas aplausi un skaļš un neatlaidīgs mudinājums Atkārtot, atkārtot! izpelnījās atkārtojumu, kas bija vēl labāks par pirmo reizi, jo Aldis parādīja ne tikai savu skaisto baritona balsi, bet arī savas aktiera spējas dziesmā Marijas iela, un līdz ar to, kļuva par Adelaides latviešu sarīkojumā sen neredzētu sensāciju. Aldis ir profesionāls mūziķis, kora diriģents, mūzikas skolotājs un dziedājis operā, tāpēc nav brīnums, ka viņš uz skatuves zina, ko darīt. Bet sāksim no sākuma.

Aleksandra Čaka divas mīlestības – uz Rīgu un pretējo dzimumu izpaudās dzejā. Pirmo viņš apdzejoja ne tikai no skaistās, bet arī ne tik skaistās puses; par to, ka otrajā viņam neveicās, liecina daudzi saldsērīgi panti, kuriem motīvs varētu būt rindiņas „...un tu atkal šodien nevarēji Atnākt šurp, kā bija norunāts.“ Čaka dzeju vilinājusi vairākus komponistus, un no šīm dziesmām sastāvēja kora pēcpusdienas programma.

Tālavas Mazā Zāle bija stāvgrūdām pilna jau plkst. 13.00, kad sāka pasniegt pusdienas. Bārā pērkamais karstvīns un citi dzērieni veicināja omulību. Priekšnesumi sākās pēc stundas, kad programmas vadītāja Zinta Ozoliņa pieteica kora pirmo dziesmu Sanāciet, sadziediet. Rēķinoties ar to publikas daļu, kas latviski nesaprot, visu pēcpusdienu uz ekrāna rādīja tekstu tulkojumus angļu valodā. Blakus oriģināliem dziesmu vārdiem, tas bija sevišķi izdevīgi kopdziesmās. Rādīja arī vairākus YouTube klipus par Čaka laikmeta Rīgu Latvijas pirmajā brīvvalsts periodā. Ekrāns atvietoja drukātu programmu, ietaupot drukāšanas izdevumus.

Čakam bija jūtīga acs un bagāta valoda. Viņš redzēja ne tikai savas mīļās Rīgas skaistos apstādījumus, lepnās celtnes un fasonīgi tērpto publiku, bet arī daudzu iedzīvotāju nabadzību un līdz ar to – Rīgas vulgāro un neglīto pusi. Taču viņš nekritizē, tikai apraksta. Katrs dzīvo, kā māk. Viņš stundām ilgi varēja klejot pa pilsētu un ievērot visus sabiedrības slāņus un Rīgas tautību dažādību. Alda Sila dziedātā Marijas iela spilgti atspoguļo gan turienes žīdu tirgotājus, gan Rīgas naktstauriņus – nopērkamās meitenes un kriminālos elementus. Alda izpildījums ļāva katram to dzīvi savā iztēlē stādīties priekšā.

Radās naktskluba atmosfēra, kad Daila Šmita piesēdās pie klavierēm, lai sevi pavadītu dziesmā Romance. Apdāvinātās solistes priekšnesums būtu bijis vēl efektīgāks ar mikrofona palīdzību gan skata, gan skaņas ziņā, jo klavieres mazliet nomāca skaisto balsi. Arī pieteicējai būtu palīdzējis mikrofons, kaut vai tikai, lai savaldītu publikas skaļākos elementus un veicinātu kabarē gaisotni. Taču tā ir mana vienīgā kritika.

Savas aktiera spējas Matīss Reinhards parādīja Dzērāja dziesmā, kas tiešām skanēja kā no pārāk bagātīgi alutiņu iebaudījuša puiša mutes. Matīsa paša spēlētā ģitāra jūtīgi pieskaņojās dziedājumam; skanēja arī mazliet kā iereibusi! Labs humors. Kopā ar jau minēto koris nodziedāja kopumā sešas dziesmas ar Čaka sarakstītiem tekstiem: Brauciet lēnām pār tiltu, Laternu stundā (vilinoši sinkopēts ritms, gribējās kustēties līdz), Atzīšanās, Liepas satumst un Šie sapņi. Izcēlās kora labā dikcija. Man, kā bijušai koristei, gribējās stāties klāt un dziedāt līdz. Kora beidzamā dziesma bija par Čaku: A. Krūkļa Čaka motīvs ar V. Narnika vārdiem. Vairākās dziesmās kori pavadīja pianiste Sāra Rihtere (Sarah Richter). Citur kā apdāvinātu pianisti/ pavadītāju sevi parādīja kora diriģente Lilita Daenke.

Naktskluba atmosfēru vairoja romantiskais apgaismojums – sveces, laternas, atturīgās elektriskās spuldzes. Man vilšanos, kā jau vienmēr, sagādāja neveiksme loterijā, kurā bija patiešām bagātīgi, skaisti laimesti, un man bija veselas divpadsmit biļetes, kur viena bija tikai divus numurus prom no liela groza. Loteriju ziņā man tiešām dzīvē laimes nav! (Dziesma, kas tēmas ziņā arī varētu būt Čaka sarakstīta.)

Šis bija burvīgs, intīms sarīkojums Tālavas Mazajā zālē, kas Lielajā zālē būtu galīgi zaudējis savu ģimenisko sajūtu. Bija prātīgi pieteikties, rezervēt sev vietu, lai gan vienmēr jau var kādā galda galā pievilkt kādu lieku krēslu. Paldies korim Dziesmu Laiva par burvīgu sarīkojumu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com