Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija – tekstilmāksliniece Zetta Kanta

„Vilna – brīnumaina dabas dāvana – mana radošā darba iedvesma“

Laikraksts Latvietis Nr. 462, 2017. g. 6. maijā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Zetta Kanta. FOTO no Zettas Kantas personīgā arhīva.

Zettas Kantas darbi. FOTO no Zettas Kantas personīgā arhīva.

Zetta Kanta. FOTO no Zettas Kantas personīgā arhīva.

Ilze Nāgela: Vai sen jau dzīvojat Austrālijā? Kā te nokļuvāt? Cik sen Melburnā?

Zetta Kanta: Esmu dzimusi Latvijā, kur pabeidzu Modes Dizaina skolu. Kad man palika 18 gadi, pārcēlos dzīvot uz Dāniju. Tur mācījos dāņu valodu un sāku studēt arhitektūru. Drīz vien iepazinos ar Simonu, un pēc kāda laika mēs apprecējāmies. Tā mūsu kopdzīves laiks ir jau mērojams ar 12 gadiem. 6 gadus atpakaļ mēs pārbraucām uz Austrāliju.

Simons ir mūziķis, un bija laiks, kad mēs daudz ceļojām. Simons muzicēja gan Eiropā, gan ārpus tās. Dzīvojām dažādās valstīs, un mums bija iespēja redzēt un baudīt daudz un dažādas kultūras.

Mans vīrs dzimis un uzaudzis Lenokshedā (Lennox Head), Jaundienvidvelsā, nelielā pilsētiņā pie okeāna. Skaistā daba, jūras tuvums un mūzika, tas viss radīja viņā atvērtību mākslai. Mēs abi esam romantiķi, un tas mūs satuvināja.

Mums bija iespēja dzīvot Eiropā, bet mūsu sirdis tiecās uz Austrāliju.

Iesākumā apmetāmies Sanšainkostā, Nūsā (Sunshine Coast, Noosa). Sāku mācīties TAFE augstskolā, Vizuālās mākslas nodaļā. Pēc kāda laika pavērās iespēja menedžēt mākslas galeriju Nūsā. Tā man bija jauka pieredze, sastapu daudz ļoti interesantu cilvēku un arī izbaudīju mākslas galerijas kuratora pieredzi.

Pēc pāris gadiem, dzīvojot pie okeāna un baudot klusu dzīvi, mēs abi sapratām, ka ir pienācis laiks virzīties uz priekšu un tiekties pēc jauniem augstumiem un izaicinājumiem.

Tā mēs šogad februārī pārbraucām uz Melburnu.

IN: Esat tekstilmāksliniece un tēlniece vienlaicīgi? Kā Jūs nosauktu tehniku, kurā strādājat?

ZK: Filcēšanas tehnika ir ļoti senatnīgs veids, kā taisīt neaustu materiālu. Šo veidu ļoti plaši pielietoja Eirāzijas un ziemeļu ceļojošās ciltis. Tika celtas mājas no vilnas un ādām – jurtas. Iekšējās sienas tika dekorētas ar skaistiem paklājveidīgiem pārklājumiem. Krievzemē un Sibīrijā vēl šodien no vilnas taisa filcētus zābakus – vaļinkus. Senos laikos bija pieņemts tos nodot no paaudzes paaudzē, un uz ģimeni esot bijis tikai viens pāris.

Vilnas izstrādājumi tradicionāli tika dāvināti kāzās, lai jaunajam pārim būtu tikpat silta un izturīga kopdzīve kā vilnas segai.

Pirms industriālās revolūcijas vilnas izstrādājumi bija ikdienas sadzīves sastāvdaļa katrā ģimenē. Tirgus ekonomikai attīstoties, tika ražoti daudz un dažādi sintētiskie materiāli. Vilnas apdares tradīcijas palika tālu pagātnē.

Es kā vilnas tekstila māksliniece vēlos iedrošināt pieņemt šo materiālu atkal savās dzīvojamās telpās un apjaust kā izmainīsies dzīves kvalitāte. Mājās ieplūdīs siltuma, mājīguma sajūtas. Vilnas izstrādājumi piedod personības un unikalitātes nokrāsu. Apziņa, ka ar šo materiālu gadsimtiem ilgi strādāja mūsu senči, tam piedod vēsturisku vērtību.

Man patīk dažādi vilnas apstrādes procesi – vērpt, filcēt, aust un izšūt. Manos darbos var redzēt visas šīs tehnikas kombinācijas, jo tās papildina viena otru. Strādājot ar vilnas materiāliem, cenšos saglabāt dabiskās faktūras. Mākslinieciskās iedvesmas smeļos dabā. Mani fascinē tekstūras. Dabā nekas nav pilnīgi gluds. Visam, kam mēs pieskaramies, ir savs rokraksts, kas veicina mūsos dažādas izjūtas. Tekstūra – tā ir dabas valoda, un manos darbos tā atskan un turpina stāstīt savu stāstu.

IN: Vai Jums Austrālijā jau bijušas izstādes? Cik un kur?

ZK: 2015. gada beigās man bija mana pirmā solo izstāde Nūsā, Golf and Spa izstāžu zālē. Tas bij ļoti jauks pasākums, un daudzi no maniem darbiem ir aizceļojuši uz privātajām kolekcijām.

Mani darbi tika reprezentēti vairākās mākslas galerijās. Šobrīd liela interese par maniem darbiem ir Melburnas mākslas galerijām, notiek pārrunas, un es ceru uz veiksmīgu sadarbību.

1. jūnijā tika atvērta manu darbu mini izstāde mākslas galerijā Stonehouse, Vorendaitas (Warrandyte) apkaimē, kas ilgs vienu mēnesi. Ir ienākuši vairāki uzaicinājumi vadīt darbnīcas (workšopus) un padomā ir arī uzrakstīt grāmatu.

IN: Melburnas Latviešu namā būs Jūsu pirmā izstāde; vai īsi varat pastāstīt, ar ko pārsteigsiet skatītājus?

ZK: Esmu ļoti pateicīga Melburnas Latviešu Nama vadībai un izstādes organizatorei Ilzei Nāgelai par šo burvīgo iespēju parādīt savu darbu kolekciju Sajust ar Sirdi. Šī kolekcija ir stāsti tekstila valodā. Stāsti par mūsu senčiem, par mūsu pagātni un cerības pilni par cilvēces nākotni.

Katru reizi, paņemot rokās vilnu un laižot to caur pirkstiem, es sajūtu to, ka esmu neatņemama daļa no dabas. Es ļauju tai saiknei, kas mani vieno ar šo pasauli, iziet cauri sirdij un prātam, un tā top jaunas skices, jauni uzmetumi jauniem darbiem.

No sirds uz sirdi nododu katram, kas aplūkos manus darbus, apjaust to, cik dāsni pati daba rūpējās par mums, kas dod šādu fantastisku dāvanu – vilnu.

Izstāde Sajust ar sirdi, kurā skatīsim aizmirsto mākslas veidu – filcēšanu; autore – latviešu tekstilmākslinieces Zetta Kanta saka: „Vilna – brīnumaina dabas dāvana – mana radošā darba iedvesma“.

Izstādes atklāšana sestdien, 17. jūnijā, plkst. 12.00 Melburnas Latviešu namā, 3 Dickens St, ELWOOD, VIC Mazajā zālē; 17. jūnijā no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00; 18. jūnijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00

Uz tikšanos izstādē!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com