Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas par pārdomām

Lasītāja vēstule

Laikraksts Latvietis Nr. 462, 2017. g. 6. maijā
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Austris Grasis savā rakstā Par valsti un svētkiem (Red. Laikraksts „Latvietis“ Nr. 460) paceļ jautājumu, ka; „...vajadzētu vienoties par to, ko mēs īsti svinam?“ Pirms varam vienoties, mums būtu jāuzstāda mēraukla ar ko izvērtēt minētos notikumus. Šodien latviešu augstākā prioritāte ir cīnīties par latviešu tautas un viņas valodas izdzīvošanu – tas ir, kam jāpiegriež visa uzmanība, griba un spēja. Lai to panāktu, Latvijas valdībai jāizkārto ne tikai to, lai diasporas bērni apmeklētu latviešu skolas, bet lai visi bērni arī Latvijā ietu latviešu skolās. Ja tas būtu tā jau izkārtots pirms 25 gadiem, šodien 9. maija svinēšana pie Pārdaugavas pieminekļa nebūtu vairs sabiedrības uzmanības centrā. Visiem bērniem, ejot latviešu skolās, 9. maija atzīmēšana samazinātos ar katru gadu, – līdz piemineklis apsūnotu un izirtu pats no sevis.

Ja visi Latvijā dzīvojošie bērni neies latviešu skolās, tad tas būs tikai laika jautājums, Latvijas valdībai, – Eiropas politiskam vai militāram stāvoklim mainoties, – pārraudzītā referendumā nobalsot par kādas citas valodas ievešanu Latvijas valstī. Ja tas notiktu, Pārdaugavas piemineklis tiktu godā celts un apzeltīts, un šodienas latviešu tautas uzbūvētie pieminekļi nākošā dienā tiktu noārdīti.

4. maijs ir nozīmīga vēstures diena Latvijas valstij un latviešu tautai; sevišķi tiem, kas paši to piedzīvoja un laimīgi pārdzīvoja. Ja viņiem ir vēlēšanās to dienu atzīmēt un nosvinēt, sēžot pie balti klāta galda, tas var tikai celt latviešu tautas pašapziņu. Ja ir arī kāds cittautietis, kurš grib ar patiku atzīmēt šo notikumu, nevienam nevarētu būt iebildumu, ja arī viņš svin Baltā galdauta svētkus. Ja tāda atzīmēšana paliek par tradīciju, tad ir vienalga, kā tos sauc.

18. novembris ir pavisam cita lieta. Tas stāv pāri visam. Tas nav tikai svinams gadījums vien; tas ir svēts mantojums, iemūžināts Latvijas valsts himnā: Dievs, svēti Latviju. 18. novembra dzimšanas dienu var svinēt tikai latviešu tauta. Ir jābrīnās, kā šodienas Latvijas vadoņi un politiķi ir izslēguši terminu latviešu tauta ārā no 18. novembra svinību debatēm un aprakstiem. Tik pat nesaprotami liekas Par valsti un svētkiem autoram, kurš godina savu tautas tērpu un ar to lepojās, ne reizi nepieminot latviešu tautu, runājot par 18. novembri. Pilnīgi nesaprotams ir viņa slēdziens, ka mēs varam „...svinēt SAVUS svētkus un mīlēt SAVU valsti, par kuru pateikties varam tiem dažādu tautību puišiem, kuri gandrīz pirms simts gadiem gāja cīņā par savu valsti, lai uzdrīkstētos īstenot SAVU sapni…“(?).

18. novembra sapni īstenoja latviešu tautas 19. gs. atmodas darbinieki, ko pēc 1918.g. 18. novembra asiņainās kaujās izcīnīja latviešu puiši. Tā bija latviešu tauta, kas izcīnīja savu valsti. Visos karos un militāros konfliktos ir iejaukti daži cittautieši; tā pat bija 1918. gadā, kur starp latviešu puišiem bija arī kādi cittautieši. Paldies viņiem par to, bet teikt, ka viņi izcīnīja mūsu valsti, ir cinisks pazemojums latviešu tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un tiem latviešu puišiem, kareivjiem un strēlniekiem, kas ar savu drosmi, pārliecību un asinīm iznesa latviešu tautas sapni, izcīnot uzvaru, uzceļot Latvijas valsti.

Ivars Mirovics
Melburnā, 30.05.2017.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com