Aldis Jānis Birzulis OAM

Aldis Birzulis OAM. FOTO Ojārs Greste.

– Kur gūšu Latvijai spēku?

– Pats viņas spēks, ja tiksi...

Brigaderes vārdus var attiecināt uz Jāni Birzuli un Aldi Jāni Birzuli OAM.

Kad zvana apsveikt OAM piešķiršanu, Karalienes dzimšanas dienas apbalvoto, tālruni atbild: Aldis Jānis Birzulis.

Alda vectēvs 19. gs. pārceļas no Burtniekiem uz Rīgu, lai bērni iegūtu izglītību. Alda tēvs, Jānis 1917. g. iestājas virsnieku skolā Petrogradā. Ziemassvētku kaujās Jānis Birzulis cīnās kā leitnants.

Frontei sabrūkot, jaunais virsnieks nonāk vācu gūstā. Kad sabrūk Vācija, Jānis Birzulis 1919. g. maijā atgriežas Rīgā. Viņu iesauc sarkanarmijā. Viņš dezertē un iestājas Latvijas armijā ziemeļu karaspēkā pie pulkveža Zemitāna.

Alda tēvs piedalās kaujās Cēsīs un Valmierā.

Jāni Birzuli paaugstina par kapteini. Viņš piedalījās Atbrīvošanas cīņās pret sarkanarmiju Latgalē. Viņš paliek dienēt armijā, un desmit gadus ir štāba rotas komandieris.

1934. g. Jāni Birzuli paaugstina par pulkvežleitnantu. Viņu pārceļ uz Rēzekni par bataljona komandieri. Jānis Birzulis arī ir Rēzeknes Teātra direktors.

Aldim ir vairāki tēva ordeņi. Tēvs apbalvots par piedalīšanos Atbrīvošanas cīņās, ir Zviedrijas karaļa apbalvojums, neiztrūkst arī Trīs Zvaigžņu ordenis un vairāki citi.

Par Atbrīvošanas cīņām vairākkārt ir referējis Aldis gan studentu, gan lielākā sabiedrībā.

Kad Latviju okupē Padomju Savienība, Jāni Birzuli ieskaita Sarkanarmijā. Aldis atceras tēva greznos uzplečus. Atceras tēva uztraukumu, kad Aldis 1941. gada ziemā pazaudē slēpju siksnas no slēpēm, kuras Aldim bija aizdevis komisārs; Alda tēvs ir starp virsniekiem, kurus izved no Litenes. Viņš nojauš briesmas, izlec no ejoša vilciena un slēpjas mežā. Izglābjas!

Kad ienāk vācieši, tēvs strādā par grāmatvedi. Kad dibina policijas bataljonu, Jānis Birzulis piesakās armijā. Viņš komandē Rīgas 1. Policijas bataljonu. Vēlāk viņu ieskaita 19. divīzijā, bet pirms Kurzemes ielenkuma viņu pārceļ uz 15. divīziju. Viņš nonāk Vācijā. Vēlāk gūstā Putlosā un Zēdelgemā. Viņš piedalās DV dibināšanā.

Redzams, ka Alda saknes no Burtniekiem, Rīgas un Rēzeknes ir ļoti nacionālas. Tur arī viņš no sava vectēva un tēva ieguvis vārdu Jānis un ir ļoti lepns uz to.

Alda māte Alma ar diviem dēliem kuģī no Liepājas dodas trimdā uz Dancigu. Februārī fronte pārtrūkst. Ģimene nokļūst Dancigas dzelzceļa stacijā. Dodas ar vilcienu uz Drēzdeni, kur neļauj izkāpt. Nākamajā naktī pilsētu iznīcina. Ģimene nonāk Mittenvaldē, Bavārijā. Sākās nometņu laiks: Putlosa, Bensens, Gestahta, kur Saules nometnē apmetas ģimene. (Nometnes priekšnieks Ošiņš, vēlāk sidnejietis.)

Sākas izceļošana.1950. gada oktobrī ģimene atstāj Eiropu ar kuģi SS Brazil. 1950. gada 18. novembrī astoņos no rīta iebrauc Sidnejā.

Ģimeni novieto Kelso, Batērstā (Bathurst). Pēc mēneša Aldim kā ģimenes apgādniekam (jo bija pāri par 16 gadiem – tātad 2 gadu darba līgums) piedāvā darbu. Good job* – uzsver ierēdnis – Junior Porter (Jaunākais nesējs) pie Jaundienvidvelsas dzelzceļa. Aldis cīnās pretim; grib strādāt Konkordas slimnīcā Sidnejā, jo tur strādā draugs Helmūts Ozols. Beidzot ierēdnis piekrīt (GO, go!)

Slimnīcā Aldis (Orderly (sanitārs) class 2) nostrādā trīs ar pus gadu. Mazgā grīdas utt., bet kopmītnē pašam sava gulta un skapītis. Ko vairāk bijušais dīpītis var vēlēties? Taču Aldis ir mērķtiecīgs un grib pabeigt skolu un studēt. Slimnīcā viņš strādā maiņas darbu un apmeklē Klīvlandes ielas vakarskolu. Tur iestājušies pulciņš latviešu, bet daudzi no viņiem apmeklē skolu tuvākajā parkā, kur ir jautrība. Aldis neiegūst Intermediate Certificate, bet tas netraucē viņa mērķa sasniegšanu. Viņš iekrājis naudu. Spēj pa dienu apmeklēt Sidnejas Tehnisko koledžu. 1954. gadā sekmīgi noliek abitūriju un iegūst Commonwealth stipendiju.

Aldis iestājas Jaundienvidvelsas Universitātes Inženieru fakultātē un 1959. gadā iegūst Bakalaura grādu (B.E.). Vispirms viņš strādā pie Ceļu nodaļas Bīgā (Bega), kur Princess šoseja ir tikai neliels grantēts ceļš. Aldis plāno ceļus. Darbā viņš ir sekmīgs, taču piedzīvo sprunguļus (ne šķēršļus); piem., arodbiedrība nosūdz inženieri, ka viņš liek strādniekiem strādāt lietū!

Aldis maina darbu no ceļu uz tiltu plānošanu. Brīvā laikā seko tēva pēdās un no1959. gada līdz 1965. gadam dienē par virsnieku Austrālijas rezervistu armijā, Inženieru daļā.

Bet jaunais censonis atrod laiku iegūt līgavu, un 1961. gadā Aldis salaulājas ar Rutu Kazi.

1965. gadā, lai gūtu plašāku pieredzi, Birzuļi pārceļas uz Angliju, kur kādā inženieru firmā gūst pieredzi celtņu plānošanā ne tikai Eiropā, bet arī Arābu Emirātos. 1966. gadā Toronto, Kanādā Aldis strādā brūžu celtniecības plānošanā. 1967. gadā Birzuļi atgriežas Sidnejā. Aldis iestājas darbā firmā Miller, Milston un Ferris, un 1974. gadā kļūst par šīs firmas direktoru. Bet Aldis grib ko vairāk un 1989. gadā nodibina pats savu firmu – Birzulis Associates Pty. Ltd.

Ja kāds vēlas iepazīties ar firmas panākumiem, tad grāmatās par Sidneju var apskatīt kādas celtnes šī firma plānojusi. To skaitā ir vairāk nekā 3 400, sākot ar skolām, komerciālām celtnēm. Aldis piedalījies Penritas (Penrith) pilsētas Administrācijas celtņu, Manlijas (Manly) Bibliotēkas, Altimo (Ultimo) Peldēšanas centra plānošanā utt. Viņa firma atbildīga par lieliem darbiem, kā – Kanberas Augstākās Tiesas nams, Capita Centre Sidnejā, Barton biroju nami Kanberā, Telekom celtne Sidnejā, Kanberas Nacionālās galerijas paplašināšana...

Varētu vēl daudz turpināt par Alda panākumiem savā profesijā. Uz jautājumu, kāpēc Aldis tik aktīvs latviešu sabiedrībā, viņš atbild ar humoru: „Neesmu austrālietis, sports man nepatīk, alu labprāt nedzeru. Patīk dāmu sabiedrība. Brīvā laikā labprāt darbojos latviešu sabiedrībā, nekā strādāju dārzā.“

Kad dēli apmeklēja latviešu skolu Sidnejā, Birzuļi aktīvi darbojās, atbalstot skolu. Aldis vadīja vecāku padomi. Kad vāca naudu Dzintariem, Birzuļi nežēloja nedz naudu, nedz laiku. Aldis pat atceras, ka atlika pat laika, lai darbotos vietējo skolu vecāku padomēs un līdzekļu vākšanas akcijās.

Aldis neliedza savu padomu Sidnejas Latviešu nama pārbūvei.

Rukvudas kapsētā atrodas piemineklis, kura uzstādīšanu kārtoja Aldis. Tur atdusas arī Alda vecāki un daļa no nelaiķes dzīvesbiedres Rutas pelniem (daļa atdusas Latvijā). Ruta Birzule gadiem ilgi bija Okupācijas Muzeja pārstāve Austrālijā.

Aldis un Ruta abi bijuši Austrālijas Latviešu Kultūras dienu rīcības komiteju locekļi. Savu laiku Aldis arī bija LAAJ vicepriekšsēdis, atbalstījis un organizējis koncertus ar māksliniekiem no Latvijas.

Deviņus gadus Aldis bijis Latvijas Goda konsuls Jaundienvidvelsā un Ziemeļu teritorijā. Tagad viņam piešķirts tituls Emeritus Goda konsuls.

Šais deviņos gados Aldis bijis atbildīgs par otro lielāko latviešu skaitu ārpus Latvijas, aiz Ņujorkas, kur vairāk latviešu. Ar smaidu bijušais Goda konsuls atceras, ka pirmajā gadā viņu ielūdza uz Krievijas Nacionālās dienas atceri Krievijas sūtniecībā Sidnejā. Viņš kādam sacījis, ka neskaitāmas reizes piedalījies demonstrācijās ārpus Krievijas sūtniecības, bet šī ir pirmā reize, kad viņu ielūdz uz svinībām. (Tā esot bijusi gan pirmā, gan pēdējā reize!) Konsula darbs esot prasījis strādāt daudz stundu, kā bezalgas ierēdnim, kārtojot administratīvas lietas... vēlēšanas, vīzas, vizītes, delegācijas utt. Aldis Birzulis bez humora neiztiek. Kā konsuls viņš iemācījies, stāvot kājās, dzert un vienlaikus uzkost un sabiedriski čalot par sīkumiem. Katrus divus gadus bijis jābrauc uz Goda konsulu sanāksmēm Rīgā.

Aldis seko sava tēva pēdās un ir liels patriots. Viņam pieder latviešu centība. Viņš strādā savā firmā un arī sabiedrībā. Abiem Jāņa Birzuļa dēliem bija savas sekmīgas firmas: Aldis – inženieris, Ivars – advokāts.

Aldim divi dēli: Ēriks, kam Melburnā arī sava firma, kur nodarbināti vairāk nekā divdesmit darbinieku, un Filips, kas dzīvo Rīga un ir pašnodarbināts.

Jāpiemin dzīvesbiedre Edīte, kas arvien atbalstījusi Aldi viņa darbos un stāvējusi viņam blakus.

Melburnā aug trīs Alda mazbērni, kuri aktīvi darbojas latviešu skolā. Zviedrijā aug mazdēls.

Aldis tik tiešām ir pelnījis šo Austrālijas valdības atzinību Order of Australia Medal (OAM) trīskārtīgi vai trīs reiz trīskārtīgi!

Godam dzimis godam audzis.

Ar centību viņš daudz sasniedzis savā profesijā, ar sirdi devis daudz latviešu sabiedrībai.

Paldies, Aldi Jāni Birzuli!

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“

* angl.: labs darbs.