Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pēdējās dienās varējām atkal pārliecināties par to, ka Krievija ir īstā Padomju Savienības mantiniece – gan garīgi, gan ētiskos principos.

Kā zināms, pēc Nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācijas, ne visi latvieši bija gatavi mest plintes krūmos un padoties Padomju varai. Partizāni jeb Mežabrāļi uzsāka un turpināja aktīvu bruņotu cīņu pret okupantiem. Pēdējā partizānu grupa padevās tikai 1956. gada oktobrī.

Tagad NATO ir sagatavojusi īsfilmu Forest Brothers – Fight for the Baltics (Mežabrālī – Cīņa par Baltiju). Tā ir skatāma YouTube NATO kanālā.* Filma pozitīvā veidā izgaismo faktu, ka Latvija nepadevās okupācijai bez cīņas.

Kā zināms, aktīvo nacionālo partizānu cīnītāju skaits varēja būt ap 20 000, bet atbalstītāju skaits četras reizes lielāks. Pēc vēsturnieka Heinriha Stroda datiem, partizāni nogalinājuši 2208 padomju darbinieku un kaujinieku, un ievainojuši 1035. Kritušo starpā bija gandrīz 600 čekisti, gandrīz 400 NKVD karavīri un ap 200 iznīcinātāju bataljonu kaujinieki. Lielākā daļā no pārējiem kritušajiem okupantu pusē bija padomju, kompartijas un komjaunatnes aktīvisti.

Protams, Padomju Savienība nacionālos partizānus raksturoja kā bandītus. Un tagad Krievija ir pārņēmusi šo apmelošanas kampaņu. Jo visi, kas ir pretojušies Padomju Savienībai, ir, acīmredzot, uzskatāmi arī par Krievijas ienaidniekiem.

Krievijas Ārlietu ministrija aicina „pārtraukt NATO mēģinājumus falsificēt vēsturi“. Tā uzskata, ka partizāni ir bijuši „līdz galam nenosistie fašisti“ – vācu okupācijas puses atbalstīji un nacistu noziegumu izpildītāji. Patiesībā partizānu grupas izveidojās no daudziem un dažādiem cilvēkiem, no kuriem tikai daļa bija saistīta ar vācu okupāciju, bet kurus vienoja vēlme izdzīt okupantus no Latvijas.

Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis saka par tām vienībām, ko Vācijas armija veidoja kā diversantus, kas palika Sarkanās armijas aizmugurē: „Visas šīs grupas ir iznīcinātas līdz 1945. gada janvārim, februārim. Tātad viss tālākais nekādā veidā nav saistīts ar šīm nacistu organizētajām vienībām. Tā bija tautas pašas vēlme cīnīties par savu neatkarību ar cerību par to, ka mēs kā maza tauta varēsim izmanevrēt sev brīvību.“

Ir iepriecinoši, ka NATO ir atzinusi Latvijas pretošanās Padomju okupācijai, un cerams, ka šī īsfilma palīdzēs arī pašiem latviešiem labāk saprast savu vēsturi.

GN
2017. g. 18. jūlijā

* https://www.youtube.com/watch?v=h5rQFp7FF9c