Kur tad tu nu biji, āzīti manu?

Man nenāk ne prātā kļūt par cilvēku, kas sarunājās ar āzi. Diemžēl man beidzamajā laikā gadās tādus ļoti bieži satikt. Man sevišķa vēlēšanas nav nokļūt tādā pašā stāvoklī. Ja jau tas gadīsies, tā sakot – pats no sevis, nu tad runāšu ar. Bet tas nenotiks brīvprātīgi.

To rindiņu no smukās dziesmiņas lietoju tikai tādēļ, ka tas tā jauki un mīlīgi izklausās. Pilnīgi drošs neesmu, ka atceros, kāds tas āzītis izskatījās. Man šķiet – bija tāds kā kaziņa, bet ar radziņiem. Bet tad atkal uzmācās šaubas, vai tikai visām kazām nebija radziņi? Jābūt vēl kaut kam citam, lai varētu āzi no kazas atšķirt. Bet kam?

Lai nebūtu pārāk dikti jāraizējas par šo problēmu, liksim tam virsrakstam mieru un runāsim labāk par meitenēm. Protams, būs cilvēki, kas teiks, ka daudzas meitenes ir īstās kazas, bet tad jau jāatzīstas, ka starp vīriem arī netrūkst āžu. Tāpēc labāk šo kutelīgo lietu atstāsim citiem un nerunāsim ne par āžiem, ne kazām, ne meitenēm, ne zēniem, bet labāk apskatīsim vārdiņu pūšana.

Pūšana

Ticiet vai ne, šī ideja vienkārši iešāvās prātā. Vai nav viens interesants vārdiņš – pūšana? Tā pavirši uzskatot, varētu iedomāties, ka kaut kas pūst – kaut kas paliek arvien mīkstāks un jēlāks un smirdīgāks – un nesmukāks. No svaiga un smuka un veselīga paliek par sapuvušu un neglītu – un veselībai kaitīgu.

Bet nevajag skatīties pavirši; skatīsimies nopietni un dziļi – un mēs redzēsim, ka viens spēcīgs, jauns cilvēks vai arī veca nevarīga tantiņa – var pūst un pūst, kamēr paliek sarkani ģīmji, bet tā būs veselīga pūšana. Tā var būt ragā pūšana vai stabulē pūšana, vai pienenītes balto pūku pūšana vai pat baumošana, bet skaties, kā gribi, tā ir veselīga pūšana. Kādam varbūt gribēsies apšaubīt, ka sievu baumošana un tenkošana varētu būt veselīga. Bet padomāsim dziļāk – viņām visām vīri jau apmiruši, bet pašas dzīvas. Vai tas no svaiga gaisa?

Atpūšanās

Skatoties to pūšanas vārdiņa lietu tālāk, nāk klāt vārdiņi ar piekabēm. Piemēram – Atpūšanās. Šim vārdiņam nav nekāda sakara ar dzīvības audu sairšanu un sīvas smakas pieņemšanu, nedz ar taurē pūšanu vai niekošanos ar pienenītēm. Tas vienkārši pasaka, ka cilvēks, kurš ir smagi un grūti strādājis, tagad bauda pelnītu atpūtu. Un ir galīgi vienalga, vai viņš to bauda mīkstā krēslā, vai pusmīkstā gultā, bet viņš bauda, jo viņš ir to pelnījis.

Sa-pūšana

Tad vēl Sa-pūšana. Nekad nevajag klausīties, ko vecas tantiņās tev sapūš. Viņām darbīgais dzīves laiks ir cauri, bet viņas nav paradušas stāvēt dīkā – kaut kas jādara, un viņas nu bez apstājas kustina muti, vai nu ēdot, vai arī pūšot kādam ausī, respektīvi, tenkojot. Ja pie šādas pūšanas gadās veci veči, tad lietas ir vēl bēdīgākas, jo tie savu sajēgu savā garajā mūžā ir tā alutiņā izmiekšķējuši, ka tagad tikai putas un burbuļi nāk ārā, ne kaut kas saprotams un lietderīgs. Bēdīgas lietas.

Ie-pūšana

Līdzīgs augšminētajam vārdiņam sa-pūšana ir bieži lietotais vārdiņš ie-pūšana. Protams, mēs varētu izvairīties no garākas skaidrošanās, vienkārši pasakot, ka tas jau ir viens un tas pats, kas minētā sapūšana – baumošana, jo tā nozīmē, ka kāds tev grib iepūst ausī. Bet ja gribam būt patiesi, tad mēs jau nu gan visi zinām, ka tā nav auss, kas Ješkam padomā, kad viņš saka: Iepūt man...

Šis rakstiņš nav kaut kāda rokas grāmata, kas skaidro, kā lietas izdarāmas. Tādēļ pāriesim uz to otru Pūšanu, kas ir sekas pūdēšanai. Savāda lieta. Ir dzirdēts, ka ja tu noķer fazānu, tad tu pa priekšu to sapūdē un tad tikai apēdi, un tas skaitās lepnu kungu paēdiens, bet ja tu sapūdē kādu pusduci olu, tad ēst tās neviens negrib, jo tās nepatīkami smaržojot – vai tautas valodā – smirdot. Kādēļ tāda divkosība? Fazāns taču arī ir no olas šķīlies. Kamdēļ vienu liek aristokrātiem galdā, bet tās otras sviež miskastē, pie tam vēl necienīgi spiežot ciet degunu.

Tas cilvēks tiešām ir viens savāds radījums. Vai ir jebkad dzirdēts, ka mērkaķis pūdētu oliņas vai putniņus pirms tos ēstu? Kāpēc tad mērkaķu pēctecis – cilvēks tā dara ?

Baigi muduļi...

Nemaz negribās domāt, ko cilvēks vēl varētu pasākt nākotnē. Varbūt tiešām būtu labāk, ja viņš sevi un savu cilti uzspertu gaisā ar tām paša ražotām atombumbām...

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“