Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi“

Iznākusi Ernesta Dinsberga un Mārča Reinberga „Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi“

Laikraksts Latvietis Nr. 469, 2017. g. 28. jūlijā
Ilma Elsberga -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Zinge_par_Rigu

Grāmatas „Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi“ vāks.

Atvertas_kratuves

Šī grāmata, ko 19. gadsimta 60. gados sarakstījis dzejnieks Mārcis Reinbergs un pēc tam pārstrādājis un papildinājis tā laika ievērojamais kultūras darbinieks Ernests Dinsbergs, ir poētiski spilgts dzejdarbs un reizē Rīgu reprezentējošs kultūrvēsturiski izzinošs izdevums par mūsu valsts galvaspilsētu iezīmīgā vēstures laikposmā, kad tā no viduslaiku tipa cietokšņa ar nocietinājuma vaļņiem visapkārt kļūst par modernu rūpniecības, ekonomisko un kultūras centru ar atvērta tipa laikmetīgu pilsētplānojumu. Grāmata izdota suvenīrtipa izdevumā, mākslinieciski greznā iesējumā, papildināta ar 19. gadsimta litogrāfijām no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. To klajā laiž biedrība Atvērtās krātuves.

Ziņģe par Rīgu ir labsirdīga humora pilnā valodā sacerēta poēma, kas veidota kā pastaiga pa Rīgas pilsētu, tēlaini un detalizēti aprakstot pilsētas vietas (no centra uz apkaimēm), ievērojamas ēkas, ielas un parkus, iedzīvotājus un tradīcijas, kā arī tehnoloģiskos jaunievedumus (ūdensvads, gāzes fabrika, dzelzceļš, telegrāfs) pilsētas dzīvē, cenšoties izskaidrot to darbību, tādējādi izglītojot tā laika lasītāju.

Literatūrzinātniece profesore Ausma Cimdiņa raksta: Ernesta Dinsberga un Mārča Reinberga humoristiski drastiskā „Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi“ (1865) ir viens no īpatnākajiem tekstiem latviešu rakstu kultūrā ar savdabīgu tapšanas vēsturi un ceļu pie lasītāja. Mūsdienu lasītājam, kam Rīgas tēls saistās galvenokārt ar Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša vai Jāņa Rokpeļņa dzeju, senās Rīgas ziņģes vitalitāte būs patīkams būs pārsteigums.

Ziņģē par Rīgu sevi atradīs visi rīdzinieki – gan dažādu etnisko, gan sociālo grupu pārstāvji. Rīgas darbīgo iemītnieku pulkā autori minējuši gan ebrejus, gan vāciešus, krievus un latviešus. Dinsbergs un Reinbergs ar cieņu un ieinteresētību stāsta par ostas un fabrikas strādnieku, ugunsdzēsēju, strūdzinieku, tirgotāju un ierēdņu darbu. Grāmatā tiek iezīmēta arī 19. gs. vidus Rīgas topogrāfija, minot tā laika ielu, parku, iezīmīgu ēku, vārtu, tiltu, kā arī apkaimju (Ķenģerags, Zaseslauks, Āgelskalna sils, Gūtiņciems u.c.) nosaukumus. Autoru redzeslokā ir sabiedriskās ēkas un institūcijas – rāte, policija, veikali jeb bodes, tirgi, laukumi, osta, stacija, fabrikas, slimnīcas un baznīcas un to specifiskās funkcijas. Tāpat saistoši aprakstīti tautas svētki un tradīcijas, vienlaikus atgādinot vēsturiskus notikumus un arī negadījumus kā plūdus, ugunsgrēkus un raksturojot veidus, kā rīdzinieki ar tiem cīnījušies.

Rīgas jeb ziņģes par Rīgu un viņas dzīvi jaunizdevuma pamatā ir izdevniecības Liesma 1975. gadā publicētais teksta variants ar ievērojamā 20. gs. bibliotekāra un arhivāra Aleksandra Jansona izvērstiem komentāriem un šodien piemirstās specifiskās vēsturiskās leksikas, sevišķi ģermānismu un rusicismu nozīmju skaidrojumiem.

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta Rīgas Dome, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, uzņēmums Arctic Paper, un tā paredzēta visplašākajam dažādu paaudžu lasītāju lokam.

Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi atvēršanas svētki notiks 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Ilma Elsberga
Biedrība „Atvērtās krātuves“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com