Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Diasporas skolu skolotāju pilnveides kursi

Piedalījās skolotāji no visdažādākajām valstīm

Laikraksts Latvietis Nr. 472, 2017. g. 15. aug.
Māra Priedkalne -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

LV simtgades speciāli austais karogs, kas arī bija Melburnā, ar tā audēju. FOTO Māra Priedkalne.

Mūsu istabiņa „Ratniekos“. No kreisās: Lāra Brennere, Valda Jefimova. FOTO Māra Priedkalne.

Zigfrīda Sapieša darbs Pasaules latviešu mākslas centrā. FOTO Māra Priedkalne.

LVA2

Diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju pilnveides kursus, kas notika 2017. gada 25. – 27. jūlijā, Cēsīs, Ratniekos, organizēja Latviešu valodas aģentūra (LVA), kas ir Izglītības un Zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešā pārvaldes iestāde. Viena no LVA funkcijām ir sniegt atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā.

Skolotāji uz kursiem bija sabraukuši no visdažādākajām valstīm, tajā skaitā arī no tādām valstīm, kuras ne vienmēr nāk prātā, domājot par diasporas latviešu skoliņām, piemēram, no Luksemburgas, Grieķijas, Spānijas, Itālijas un no Krievijas, no Omskas un Baškortostānas. No Austrālijas mēs ar Valdu Jefimovu un Lāru Brenneri bijām trīs.

Atklāšanas uzrunās Cēsu pilī piedalījās prof. Jānis Valdmanis (LVA direktors), Daina Grosa (PBLA Izglītības padomes izpilddirektores v.i.) un Kristaps Grasis (ELA prezidija priekšsēdis), kurš savā laikā arī ir mācījies Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā, un savā uzrunā pieminēja, ka liels pamudinājums jaunībā braukt uz diasporas nometnēm bija satikt latviešu meitenes. Kristaps Grasis arī atgādināja mums par Minsteres Latviešu ģimnāzijas – vienīgās akreditētās latviešu mācību iestādes ārpus Latvijas (1948-1998) nozīmīgumu trimdas pusaudžiem un tās ietekmi uz saviem skolēniem, daudzi no kuriem vēlākajos gados ir izvēlējušies dzīvot Latvijā.

Bija iespēja apskatīt Cēsu Jauno sākumskolu, kas izmanto alternatīvas pieejas mācībām un piesaista un iesaista vecākus skolas izveidē. Arī apciemojām Cēsu Zinoo Zinātkāres centru, kur Pauls Irbiņš, Zinoo idejas autors un vadītājs, mums stāstīja par to kā atmodināt un veicināt bērnos zinātkāri. Vēl sekoja interaktīva zināšanu un pieredzes papildināšana 3 iedvesmas punktos netālu no Jāņa baznīcas. Pasaules latviešu mākslas centrā mums stāstīja saistošas interpretācijas par vairākiem diasporas mākslinieku darbiem, īpaši mani ietekmēja skotu latvieša tēlnieka Zigfrīda Sapieša darbi, no koka izgrebti reljefi un skulptūras. Iesaku jebkuram Austrālijas latvietim apciemot šo muzeju Cēsīs, Lielā Skolas ielā 6!

Diena Cēsīs bija patiešām pilna ar notikumiem. Pabijām radošo industriju centrā Skola 6, kas ir kopdarbes māja dažos stāvos, kur galvenie darbības virzieni ir radošo industriju – dizains, arhitektūra, māksla, grafika, mūzika u.c. un digitālo industriju atbalsts, pirmsinkubatora funkcijas un kopā strādāšanas telpas nodrošināšana. Visilgāk noteikti diasporas skolotājas kavējās aušanas darbnīcā Vēverīšas, kur varēja apskatīt un aptaustīt audumus un tautas tērpus no vairākiem novadiem, un kur tika austs Latvijas 100 gades ceļojošais karogs, kas arī ir viesojies Melburnas Kultūras dienās šī gada sākumā un daudz kur Austrālijā un pasaulē.

Nākamajās divās dienās klausījāmies lekcijas un piedalījāmies nodarbībās, kurās iekļautas Domāšanā un iztēlē balstīta pieeja runas attīstībai, Radošā rakstītprasme pusaudžiem, Teatrālo rotaļu izmantojums latviešu valodas apguvē, Ķermeņa radošums laikmetīgajā dejā. Pēdējā manis minētā nodarbība bija interaktīva nodarbība, ko vadīja horeogrāfe Lilija Lipora un Edgars Lipors (vīru kopas Vilki vadītājs), pēc kuras visi bija kārtīgi izkustējušies un nosvīduši. Personīgi uz mani lielāko iespaidu atstāja Dr. Jāņa Granta lekcija Dubultās identitātes izaicinājums: atbalsts diasporas skolēniem, kā arī Ināras Antiņas (LSM.lv bērnu satura redaktore) stāstītais par Projekts – Bērnistaba.

Lielāko vērtību izjutu, tieši satiekot citus diasporas skolotājus no visām malām, kas liek tālāk domāt par migrēšanas jautājumu, un kāpēc cilvēki dodas turp, kur viņi dodas. Piemēram, izrādās arī Spānijā ir latviešu svētdienas skolas; pirmā pirms 5 gadiem, tika izveidota Madridē, vēl skola ir dibināta Valensijas apgabalā. Visvairāk latviešu Spānijā dzīvo pie Vidusjūras; daudzi no tiem nodarbojās lauksaimniecībā, celtniecībā. Vairumu no tiem pievilina Spānijas klimats. Pēdējos gados pārceļas arī ģimenes, kas tur mēģina izveidot savu biznesu. Toties skolotāja no latviešu skoliņas Milānā apgalvoja, ka galvenokārt latviešu skoliņas audzēkņi Itālijā ir no tādām ģimenēm, kur latvietes ir salaulājušās ar itāļiem.

Kursu laikā par mums rūpējās Aija Otomere, LVA diasporas projektu koordinatore, un Latvijas TV žurnālists Ansis Bogustovs, kurš sirsnīgi pieskatīja, lai visi ir paēduši, padzēruši un laicīgi dodas uz nākošo nodarbību.

Iesaku Austrālijas latviešu skoliņu skolotājiem jau laicīgi domāt par pieteikšanos uz 2018. gada diasporas skolotāju pilnveides kursiem Latvijā!

Māra Priedkalne
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com