Vācijas prezidents un Rībentrops

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vācijas prezidents Franks Šteinmeiers. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vācijas prezidents Franks Šteinmeiers, Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vācijas prezidents Franks Šteinmeiers, Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Dzintra Bungsa, Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

Pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Uguns ceļš pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. FOTO Aina Gailīte.

23. augustā pie Rīgas pils tika sagaidīts Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ar Elki Bīdenbenderes kundzi. Pēc sarkanā paklāja un pūtēju orķestra skaņām Pils laukumā, saskaņā ar protokolu, viesi tika sagaidīti pils Ģerboņu zālē uz oficiālo sasveicināšanās foto, kam sekoja parakstīšanās biezajā viesu grāmatā.

Pēc tam dažādās pils zālēs notika abu prezidentu tikšanās, tai sekoja divpusēja delegāciju tikšanās un preses konference. Tika runāts par Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, tika apspriestas divpusējās ekonomiskās attiecības un tika diskutēti ES un NATO sadarbības jautājumi.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ieradās arī Ministru kabinetā uz sarunu ar Latvijas premjeru Māri Kučinski. Elke Bīdenbenderes kundze kopā ar Latvijas prezidenta kundzi Ivetu Vējoni apmeklēja Valmieras pašvaldību un Valmieras SOS ciematu, kuram šajā nedēļā tika atzīmēta desmit gadu jubileja.

Rībentropa vārds ar pilnīgi citu attieksmi tika pieminēts vakarā Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Šeit notika jau tradicionāls Nacionālās apvienības (NA) organizēts pasākums Baltijas ceļa un Helsinki – 86 manifestācijas atcerei un tika pieminētas 23. augusta Molotova-Rībentropa pakta sekas un upuri. Tika izveidots Uguns ceļš, un tā galā pie Raiņa pieminekļa stāvēja jaunieši ar piecu valstu: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas karogiem un tautu meitām krāšņos tērpos.

Sākās ar ļoti zināmu latviešu dziesmu kopīgu dziedāšanu, pat pēc izdalītām dziesmu grāmatām, tad Valsts himna, kuru latvieši dzied gaužām kautrīgi, ka tik mani nesadzird.

Tika aizdegtas sveces – ploškas; te man jāpiebilst, ka šoreiz netika pievienota neviena privāta svecīte, dega tikai NA jauniešu izliktās sveces. Cilvēku tiešām nebija daudz, negribas rakstīt maz, ja nebūtu mums draudzīgo ukraiņu pulciņš, tad varētu satraukties, kas tad nu.

Izmantoju iespēju saņemt autogrāfu no tikko prezentētās grāmatas Par nacionālu valsti autora Raivja Zeltīša. Sāka tumst, jo bija saulrieta laiks ar skrejošiem un degošiem mākoņiem. Jaunieši ar karogiem un tautumeitas aizgāja ļoti organizēti. Nebija tā, kā citus gadus. Varbūt vietas maiņa to iespaidoja, jo Brīvības piemineklis bija restaurācijas darbu sastatnēs. Varbūt kāds aizgāja uz Rātslaukumu paklausīties, kas notiek citas partijas organizētā saietā.

Es redzēju mazliet no pirmsoficiālās daļas, redzēju kā lietus laikā vairāku jauniešu saliedēta komanda pret Raiņa pieminekli izlika metāla sliedes un uz tām sveces. Viņi to darīja vieglu gaitu, nebaidoties no lietus. Viņi droši vien domāja par mums, lai atnākot jau viss būtu savās vietās, mums tikai jāatnāk, jo ir tak ko pieminēt un arī godināt.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“