„Dzintars“ – Čikāgas vienība tiekas

Palielināt / Enlarge

Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKDAA) „Dzintars“ Čikāgas vienība.

Grūti saprast un izprast, kā dzīvē tik daudzas lietas izkārtojās un ieiet gludā gultnē. Un tā, pēc dievkalpojuma noturēšanas Garezerā, priesterim Rinaldam Stankevičam, M.I.C., radās izdevība paciemoties Čikāgā.

Lai gan laiks bija karsts un sutīgs, Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība (LKDAA) Dzintars Čikāgas vienībai atkal bija izdevība tikties konventā š. g. 20. jūlijā, Čikāgā. Šo izdevību nepalaidām garām, un savienojām ar tālā viesa no Latvijas piedalīšanos. Sanāksmi noturējām Irenas Škapares dzīvoklī. To ievadīja ar lūgšanu priesteris Rinalds Stankevičs, pieminot nesen Dieva mierā aizgājušo Antonu Tutinu.

Iepriekšējā saieta protokolu nolasīja Zita Velkme, pāris pateicības vārdus teica Jānis Dimants no Mineapoles. Lai gan izziņots par konventu bija laicīgi, tomēr piedalījās 13 dzintarieši.

Turpat dzīvoklī tika noturēta Sv. Mise latviešu valodā un latgaliski, visu dalībnieku nodomā. Sekoja mācītāja referāts par Fatimas brīnumu; daudzi no dalībniekiem dalījās ar saviem iespaidiem, izjūtām, tā pastiprinot savus piedzīvojumus, kad atradās Fatimā (Portugāle).

Garšīgas uzkodas bija sarūpējusi namamāte. Bez fotografēšanās neviens netika cauri! Tā tika pavadītas vairākas stundas, atjaunojot un stiprinot draudzības. Par priestera labklājību rūpējās Vallija un Olģerts Svilāni, pastāvīgā kustībā izrādot Čikāgu un tās plašumu.

Kapusvētki notika 22. jūlijā, uz kuriem ieradās 19 dalībnieku, un piedalījās Sv. Misē turpat skaistajā kapsētas nojumē – priestera vadībā. Pēc Sv. Mises visi un katrs devās pie savu tuvinieku kapu kopiņām, visiem kopā aizlūdzot par Dieva mierā aizgājušiem. Pēc visa tā, veldzi atradām vietējā restorānā, jo visi 16 bijām izslāpuši, un bija jau launaga laiks arī.

Svētdien, 23. jūlijā, tālais viesis noturēja Sv. Misi, Immaculate Conception baznīcā, kur dalību ņēma pāri par 40 dievlūdzēju. Klātesošie priecājas sevišķi par to, ka atkal dzirdam latviešu valodu dievkalpojumā, jo tās tik bieži pietrūkst; ASV vairs ir tika divi latviešu katoļu priesteri. Tāpēc katrs ciemiņš no Latvijas ir mīļi gaidīts un sirsnīgi uzņemts. Garīgā veldze un stiprinājums dzimtajā valodā ir tik svarīgs un nozīmīgs vēl joprojām mums visiem. Daļēji to var remdināt vietējā baznīca. To visvairāk izjūtām, kad viesojāmies Latvijā!

Sekoja sadraudzības mielasts pie klātiem galdiem baznīcas telpās draudzes locekļu gādībā un rūpē, kur 36 draudzes locekļi ņēma dalību. Pārrunās priesteris Stankevičs uzsvēra Latviju nekad neaizmirst, sekot notikumiem tur caur presi un pārējo elektroniku, kā arī neaizmirst un atbalstīt ārzemēs iznākošo presi ASV – Laiks. Viņš arī stāstīja par baznīcu Latvijā, tās stāvokli, par priesteru trūkumu, utt., lai gan jūtams zināms atdzimums. Grūti bija šķirties, apņēmībā visu dzirdēto turpināt un atbalstīt, kā Čikāgā, tā arī Latvijā. Paldies priesterim Rinaldam Stankevičam, M.I.C. par ieklausīšanos mūsos, paldies V. un O. Svilāniem, Z. Velkmei, Stanislavam Baginskim, I. Škaparei par uzņemšanu, cienāšanu un izguldināšanu.

Tā, sanākot kopā, lai gan reti, bet tomēr, mēs viens otru stiprinām. Priecājamies par sasniegumiem, kā arī atceramies un pieminam Dieva mierā aizgājušos draugus, paziņas un ģimenes locekļus. Vissvarīgākais ir tas personīgais kontakts un saskare, kas veicina un uztur draudzību.

Jānis J. Dimants, Jr., M.D.
Laikrakstam „Latvietis“