Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ziemas zelta gaisma“

Diriģents Aldis Sils

Laikraksts Latvietis Nr. 474, 2017. g. 1. sept.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Programmas grāmatiņas vāks.

Katru rītu, kad pieceļos, mani sveicina tantes Marijas uzdāvinātais linu audekls ar izšūtām puķēm un tautas sakāmvārdu Rīta stunda, zelta stunda, kas manā īpašumā nokļuva otro un pēdējo reizi, kad tikāmies Latvijā.

Svētdien, 27. augustā, mana zelta stunda, un klāt vēl pusīte, ieradās pēcpusdienā, apmeklējot Sv. Jāņa baznīcu Adelaides pilsētā, klausoties Kapelle Singers Alda Sila vadībā.

Kapelle Singers ir pazīstami kā konservatorijas un 12. klases studentu kora mākslas veicinātāji. Koristi ir kuplinājuši daudz un dažāda veida sarīkojumus un mūzikas festivālus, 2006. gadā saņemot valsts raidstacijas ABC Classic FM godalgu kā labākais koris Dienvidaustrālijā. Kopš šī gada koristi ir bez pilna laika vadītāja un, turpinot savu mākslu, aicina viesu vadītājus.

Aldis izveidoja koncerta programmu, kas bija muzikāli daudzpusīga un laikmetīga, sniedzot apbalvotu Norvēģijas, Amerikas un Latvijas komponistu dziesmas, kuras ir ne tikai pasaulē atzītas un dziedātas, bet komponisti ir vēl mūsu vidū.

Ziemas zelta gaisma (Winter's Golden Light) koncerts iesākās baznīcas telpā, kurā visas sēdvietas bija aizņemtas, ar latvieša Riharda Dubras kompozīciju latīņu valodā O Crux Ave. Viņu pazīst kā Latvijas pēcpadomju laika garīgās mūzikas komponēšanas atjaunotāju. Tā bija īsa, bet iespaidīga dziesma, kur tika izcelta dinamika un kuras skaņas spēja veidot nomierinošu atmosfēru pārejam koncertam.

Ubi Caritas un The Ground abas bija norvēģa Ola Gjeilo kompozīcijas. Pamatojums pirmajai bija Gregora dziesma un otrai korālis no viņa Sauleslēkta messes. Dziesmas atdzīvojās, Alda ļoti noteikto rokas norādījumā. Man īpaši otrā dziesma izraisīja emocijas ar ļoti spēcīgām harmonijām un spējīgo Andrjū Džordžu (Andrew Georg) klavieru pavadījumu.

Nākamā bija Ola Gjeilo Tumšā dvēseles nakts( Dark Night of the Soul). Tā aizrāva elpu ar iespaidīgām ritmu maiņām, vietām plašiem akordiem un minora piegaršu. Dziesma aizkustināja ar skaņām un veidoja vizuālu bildi, radot dvēseles un prāta cīņas. Mūzika mani arī aizveda atpakaļ uz Norvēģiju, pie klinšainām ainavām, ūdens kritumiem un plūstošām upēm. Solisti, vijoles un klavieru pavadījums pacēlu kora sniegumu ļoti augstā līmenī. Aplausi ilgi nenorima.

Amerikāņu komponista Ērika Vitika (Eric Whitacre) Lux Aurumque bija ar laikmetīgu pieeju, kur darbojās skaņas un atskaņas. Solistes burvīgā balss skaisti saliedējas ar koristiem, un dziesma izskanēja droša ar skaidriem toņiem.

Sekoja Ērika Ešenvalda O Salutaris Hostia, un tieši tajā momentā caur logu stikliem iemirdzējās daži saules stari. Dziesmā varēja izjust komponista dziļo teoloģijas izpratni. Koristi sastājās aiz altāra, un soprānu un altu solistēm, stāvot korim priekšā, sniedza gan vizuālu, gan skaņas paaugstinājumu. Izcilais izpildījums aizrāva emocijas.

Ārija Šķepasta tautas dziesmas Es gulu, gulu aranžējums sekoja ar burvīgu dikciju un vienmērīgu skaņu.

Programma turpinājās ar Ārija Līgo, kur bija izteikts precīzs ritms un frazējumi. Baudīju skaidru dikciju, intonāciju un solistu prieku.

Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi izskanēja plūstoši, ar labi izstrādātu dziesmas vijumu, un tika nodziedāta uz goda!

Ērika Ešenvalda Only in Sleep angļu valodā izskanēja mierīgi. Tikai miegā aizmirst laiku. Beidzamais solo bija ar balss izaicinājumu, kas tika pieņemts un izpildīts. Ērika 2014. gadam komponētā oficiālā pasaules kora sacensību dziesma My Song izskanēja saistoši, skanīgi un pacilājoši.

Pēdējā pēcpusdienas dziesma Vindo atstāja prieka sajūtu, kur redzēju dažas kājas un galvas kustoties taktī līdz.

Bija aplausi aplausu galā un puķu veltes Aldim, pavadītājiem un solistiem. Pēc koncerta bija iespēja blakus zālē satikties ar koristiem un iedzert kādu krūzīti. Interesanti bija uzzināt, ka koristi šos komponistus bija satikuši pirmo reizi, bija sajūsmināti par Alda izvēlētajām dziesmām, kā arī par Alda vadīšanu.

Ja aiztaisītu acis, tad varēju būt kādā Latvijas dievnamā. Tas, ka noklausījos 8 latviešu komponētas dziesmas vienā pēcpusdienā, ko atskaņoja austrāliešu kori Austrālijā, bija gandrīz nereāli. Aldim pienākas vairāk kā paldies par mūsu dziesmu popularizēšanu. Viņa spējas Austrālijā ir neatvietojamas.

Bija aizkustinoša zelta stunda (ar pusīti) ziemas gaismā.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com