Pilsonības iegūšanu

Otrdien, 5. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 973 Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi.

Lai stiprinātu un nezaudētu mūsdienu globālās pasaules apstākļos Latvijas pilsoņu kopumu, kā arī, lai izpildītu Pilsonības likumā ietvertā regulējuma mērķi – nodrošināt latviešiem un līviem tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, tiek grozīts Ministru kabineta noteikumos noteikto atkārtotās latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtošanas termiņa nosacījums latviešiem un līviem.

Noteikts, ka atkārtoti valodas prasmes pārbaudi iepriekšējo trīs mēnešu termiņa vietā varēs kārtot bez termiņa ierobežojuma viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas procesa ietvaros, tādējādi nodrošinot minētajām personām iespēju izmantot Pilsonības likumā noteiktās tiesības.

Tiesiskais regulējums nepieciešams, jo konstatēts, ka latviešiem un līviem, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un kuri nenokārto latviešu valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi, ierasties Latvijā uz atkārtotu pārbaudi pēc trim mēnešiem ir sarežģīti un bieži vien pat neiespējami.

Praksē ir secināts, ka 80% gadījumu latviešu valodas prasmi latvieši un līvi (lai gan viņu dzīvesvieta bieži ir ārvalstīs) nokārto pirmajā pārbaudes reizē, kā arī tiem latviešiem un līviem, kuri latviešu valodas prasmes pārbaudi nenokārto pirmajā reizē, ir nepieciešams salīdzinoši īss termiņš latviešu valodas runas un lasītprasmes pilnveidošanai.

Kopš 2013. gada oktobra līdz decembrim pilsonību reģistrēja 37 latvieši un līvi, 2014. gadā – 146, 2015. gadā – 88, savukārt 2016. gadā – 93 latvieši un līvi.

Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas Personāla vadības un administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja