Jauniešu koris BALSIS

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Jauniešu koris BALSIS uz kuģa „Romantika“. FOTO Ilona Brūvere.

Daugavas Balsis ir izskanējušas. Latvijā koncerti bija lieliski, bet koncerti gan uz prāmja, gan Zviedrijā ir forša iespēja izreklamēt Rīgu, iepazīstināt ar Latvijas organizācijām tā kā Brīvostu, Rīga Live, lai Latvijas uzņēmēji tiek iepazīti ārzemēs.

Jaunieši ar saviem kora tērpiem, tautas tērpiem un koferiem ir beidzot uz kuģa. Ir atrastas kajītes, apskatīta koncerta vieta, sarunāts mēģinājuma laiks, un visi dodas baudīt vakariņas. Šī atkal ir viena īpatnēja koncerta norises vieta. Koncerts sastāv no vieglākas mūzikas latviešu, angļu, zviedru, seno norvēģu mēlēs, un, protams, tiek dziedāts arī populārais Vindo, – kurā visi vārdi ir bez jebkādas nozīmes. Klausītāji ir atsaucīgi – interesants piedzīvojums gan viņiem, gan korim.

Kuģa stjuarts priecājas, ka klausītāju ir uz pusi vairāk nekā parasti šajā laikā un ka var redzēt, ka cilvēkiem patīk, lai gan piebilst, ka skatuve nav jau īsti piemērota. Pēc tam visi dodamies uz nakts dusu, jo koncerts sākās plkst. 21.00, un ir jau pavisam vēls. Viss ir rāms; kuģis peld mierīgos ūdeņos, un ir īstas gultas!

Nākamajā rītā mūs sagaida saulaina Stokholma, kā arī mašīnas, lai savāktu visus tērpus un koferus un aizvestu tos uz koncertzāli. Bet koris kājām dodas no ostas uz Eric Ericsonhallen, kur vakarā būs koncerts. Tur lielāka daļa koristu tiek palaista apskatīt Stokholmu, kamēr zāli iekārto koncertam. Pēcpusdienā visi atgriežas uz mēģinājumu un lai postos koncertam, kurā piedalīsies arī Stokholmas Latviešu koris un Stokholmas mūzikas ģimnāzijas Klass N2A koris.

Koncertu noklausās zviedru un latviešu publika. Ir liela interese pa jauniešu kori BALSIS un par to, ko no tā var sagaidīt. Latvieši jau pazīst kori, bet daudziem zviedriem šī ir pirmā reize, kad viņi to klausās, un pēc koncerta viņi ir pilnīgā sajūsmā. Programmai ir divas daļas. Pirmajā daļā uzstājas tikai koris BALSIS. Otrajā daļā dzied ģimnāzijas koris – skaisti, muzikāli, ar interesantu programmu. Pēc tam BALSĪM piebiedrojas Stokholmas Latviešu koris, un izskan Dziesmu Svētku dziesmas. Koncerta pēdējo dziesmu dzied visi trīs kori kopā, un dabīgi tā ir – Pūt, vējiņi! Pēc koncerta parunājos ar Latvijas vēstnieka dēlu, pusaudzi, kurš teica, ka koncerts viņu pārsteidza. Viņš ir bijis ieinteresēts jau no pirmās dziesmas, jo koris sāka ar ko savādu – ar vīna glāžu muzikālo pavadījumu. Pēc koncerta īsu brīdi varēja pakavēties, un tad visi devās ar saviem Stokholmas saimniekiem uz mājām.

Nākamo dienu koristi pavadīja ar saviem saimniekiem vai apskatot Stokholmu, muzejus, kā nu kurš. Katram bija savs stāsts par to, kā pavadījuši laiku – kāds pabijis uz vienas no daudzajām Stokholmas salām, cits apskatījis hipsteru rajonu, vēl kāds cits pat aizbraucis uz jūrmalu, jo saule un silts! Pēcpusdienā atkal visi satikās, lai kopā kāptu uz prāmja Romantika. Atpakaļceļā uz Rīgu bija jānodzied vēl viens koncerts, kurš šoreiz sākās plkst. 20.00. Koristi, tērpti senos lībiešu tērpos, dziedāja lielāko tiesu tautas dziesmu programmu – ļoti piemēroti, jo zviedru tūristiem tas bija jauks veids, kā mazliet iepazīties ar Latvijas kultūru. Katrā no 17 koncertiem diriģents iepazīstināja publiku ar dziesmām, komponistiem, dzejniekiem, kas palīdzēja ne tikai saprast, bet arī iejusties tajā, kas sekoja. Un atkal piekrišana bija liela. Nezin, vai tagad kori regulāri parādīsies Tallink programmās?

Ceļš atpakaļ nebija tik mierīgs, kā turp. Koristi stāstīja, ka viņi varēja sajust, kā kuģis šūpojās, kamēr viņi dziedāja. Ejot uz vakariņām, bieži varēja redzēt, ka cilvēki līgojās. Daži koristi palika klusāki un maz ēda, bet līdz rītam viss bija kārtībā. Lai gan ceļa bijām tikai sešas dienas, likās, ka vesels mēnesis pavadīts ar šiem jaukajiem, talantīgajiem jauniešiem un viņu apdāvināto diriģentu; likās, ka ikdiena ir pavisam tālu prom.

Bet viss jau beidzas. Dažiem koristiem, tiem, kas bija piedalījušies visos braucienos, bija tāds izmisums – kā tad var beigties, vai patiešām vairs nebūs? Jau pagājušajā gadā koristi stāstīja, ka tas ir visgaidītākais viņu kora programmā, visiem vismīļākais notikums. Tie koristi jūsmoja par laiku, kas tika pavadīts laukos, dziedot mazās baznīcās, kur kādreiz bija tikai 10 klausītāji, par lauku cilvēku viesmīlību un par to prieku dziedāt, kad tu esi tik ļoti gaidīts. Atceros, ka pagājušajā gadā klausītāji man bieži teica, cik viņi ir pateicīgi, ka tāds, tik augsta līmeņa koris dodas uz laukiem pie viņiem, ka viņi nav aizmirsti.

Bet jaunajiem koristiem tas jau bija arī piedzīvojums, ja pat ne – pārdzīvojums! Viņiem bija ātri jāiepazīstas ar repertuāru, lai gan dažreiz viņi nedziedāja, jo vēl nezināja visas dziesmas, bet stāstīja, ka bija labi sākt ar pilnu slodzi. Foršs veids, kā iepazīties ar pārējiem koristiem! Ir prieks, ka visi ir draudzīgi un viņus pieņem.

Prasīju viņu domas ceļojuma sākumā un beigās. Ja sākumā bija mazliet nedroši, nezināja, kas stāv priekšā, tad beigās jau jutās kā būtiska daļa no kora. Beigās viņi jutās atbrīvoti, it kā viņi ir bijuši kādā svētceļojumā, un ar sajūsmu jau gaida uzzināt, kas būs nākotnē. Noteikti būs neparastas, aizraujošas koncertu idejas, jo diriģents vienmēr meklē jaunas vokālas pieredzes saviem koristiem, kā arī iespēju viņiem labāk iepazīties ar Latviju.

Kad prasu, kas no šī ceļojuma koristiem ir palicis visspilgtāk atmiņā, tad atbilžu ir daudzas un vispusīgas. Kāds min lielo dažādību, cits, ka viss nepārtraukti mainās, arī to, ka šoreiz bijuši daudzi negaidīti notikumi, kuri piedeva ceļojumam krāsainību. Katram jau būs savas atmiņas.

Pēc diviem ceļojumiem, man arī ir žēl, ka tie tagad beigsies. Tik daudz Latvijā redzēts, piedzīvots, tik daudz kora dziesmas tagad pavisam labi pazīstamas un pavisam mīļas, tik daudz emociju, piemēram, šogad klausoties, kā koris pirmajā koncertā nodzied Pētera Plakida In Memoriam... Varu saprast, kāpēc dažiem koristiem acīs ir asaras pat tad, kad Daugavas Balsis beigās nosvin septiņu gadu projektu ar skaistu torti un dziesmām (dabīgi!).

Paldies koristiem, paldies diriģentam un paldies Tallink par iespēju piedalīties Stokholmas ceļojumā!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“