Jaunumi Okupācijas muzejā

Palielināt / Enlarge

Tēlniecības darbu metu izstāde. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Latvijas Okupācijas muzejs

Publiskai apskatei ir izstādīti piecu prominentu Latvijas tēlnieku darbu meti, kas tika iesniegti konkursā par piemiņas zīmi latviešu karagūstekņiem Zedelgemā.

Latvijas Okupācijas muzejs ir izlicis publiskai apskatei tēlniecības darbu metus, kuri bija iesniegti konkursā par piemiņas zīmi latviešu karavīriem PIEMINEKLIS BRĪVĪBAI. Piemiņas zīme ir veltīta leģionāriem, kuri pēc Otrā Pasaules kara beigām nokļuva Zedelgemā kā britu karagūstekņi. Konkurss ir noslēdzies, uzvarētājs – Kristapa Gulbja veidotais LATVIJAS STĀVSTROPS – noteikts, un sākts darbs pie projekta realizācijas. Pieminekli Zedelgemā paredzēts atklāt 2018. gada rudenī. Pieminekli paredzēts finansēt no Zedelgemas pilsētas līdzekļiem un Latvijas Okupācijas muzeja savāktajiem ziedojumiem.

Latvijas Okupācijas muzejs un Zedelgemas pilsēta (Beļģijā) 2017. gada vasarā izsludināja tēlniecības konkursu, kurā uzaicināja piedalīties piecus Latvijas tēlniekus: Aigaru Bikši, Ojāru Feldbergu, Kristapu Gulbi, Paulu Jaunzemu un Gļebu Panteļējevu.

PIEMINEKLIM BRĪVĪBAI ir jāpauž brīvības ideja tās simboliskajā nozīmē, tomēr tā konteksts ir atgādinājums, ka Zedelgemā, britu karagūstekņu nometnē tika ievietoti latviešu (11 727) un citu Baltijas valstu karavīri. Viņi bija spiesti karot savas valsts neatkarībai naidīgas svešas varas – nacistiskās Vācijas – pusē pret otru naidīgu svešu varu – Padomju Savienību. Cerot uz sapratni un palīdzību, viņi Otrā pasaules kara beigās padevās Rietumu sabiedrotajiem un nonāca britu gūstā. Esot nebrīvē, latviešu karavīri uzturēja ideju par Latvijas valsts brīvību. 1945. gada 18. novembrī no nometnē pieejamiem materiāliem viņi izgatavoja Brīvības pieminekļa atveidu, lai pie tā atzīmētu Latvijas neatkarības 27. gadadienu. Zedelgemā latviešu gūstekņi nodibināja labdarības organizāciju Daugavas Vanagi, kas Latvijas brīvības domu uzturēja dzīvu laikā, kad Latviju bija okupējusi un pārvaldīja Padomju Savienība. Latviešu karavīri Zedelgemā atguva personīgo brīvību 1946. gada maijā, bet daudzi no toreizējiem karagūstekņiem dzimtenes atbrīvošanos 1991. gadā nesagaidīja.

Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajona laukumā, kam ir dots nosaukums Brivibaplein – Brīvības laukums. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes.

Līga Strazda
Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietniece attīstības jautājumos