Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atmiņas, ak atmiņas!

Skautu kustībai Latvijā simts gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 480, 2017. g. 19. okt.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Skauti_895

Juris Skābe. FOTO Pēteris Strazds.

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Izstāde. FOTO Pēteris Strazds.

Izstāde. FOTO Pēteris Strazds.

Imants Kronītis. FOTO Pēteris Strazds.

Pienācis laiks, kad jubilejas birst kā no pilnības raga. Nozīmīgākā, protams, ir pašas Latvijas simtgade, taču tiem, kuri lielāku vai mazāku daļu sava mūža ir ziedojuši skautu kustībai, arī Latvijas skautu simtgade ir ievērojami svētki, kas tika svinēti Adelaides DV namā sestdien, 7. oktobrī.

Nama zāli greznoja piemiņas lietas, piem.: krekli, kaklauti, nozīmes, foto albumi un visādas piemiņas lietas no nometnēm un nodarbībām. Plašo skati bija iekārtojis vadītājs Juris Skābe ar palīgiem Intu Skābi un Imantu Kronīti. Pilnai zālei apmeklētāju vadītājs Juris pastāstīja par skautu kustības dibināšanu Lorda Bēden-Pauela ietekmē, kustības ievešanu Latvijā un tās pirmo latviešu vadītāju, ģenerāli Kārli Gopperu. Kā visas labās lietas Latvijā, kustība pārtrūka kara un krievu okupācijas laikā, taču bijušo skautu krūtīs ugunskura ogles klusi gruzdēja, lai uzliesmotu bēgļu nometnēs un vēlāk visās zemēs, kas šos bēgļus uzņēma: Anglijā, ASV, Kanādā, Skandināvijā, Vācijā un, protams, Austrālijā. Adelaides vienību dibināja jau 1950. gada 1. februārī. Vadītāja Jura stāstu par Latvijas skautu vēsturi sāka un beidza ar dziesmām.

Okupācijas laikā Latvijā skautismu smagi apspieda, taču jaunai brīvībai austot, kustība atsākās ar jaunu sparu, ar palīdzību no Rietumiem. Pirms pāris gadiem jaunie vadītāji Rīgas pilī beidzot varēja dot savus vadītāja solījumus. Skautiem Latvijā notiek nodarbības un nometnes kā pienākas.

Sekoja atmiņas par Adelaides skautu un gaidu dzīvi. Vadītājs Ilmārs Lūsis atcerējās, ka nemaz nebija tik vienkārši nodibināt tieši latviešu skautus Adelaidē, jo austrālieši nesaprata, kāpēc latvieši nevar vienkārši pievienoties viņiem. Toreiz iebraucējiem vēl lāga neuzticējās – tos tā īsti neņēma par pilnu. Taču vienā džamborejā septiņi latvieši parādīja, ko spēj, un drīz pēc tam atļauja bija rokā. Par Saulkrastu nosauktā vienība varēja aicināt bijušos un topošos latviešu jauniešus – arī gaidas.

Nākošā problēma: kur noturēt nodarbības? Sameklēja telpas pilsētā, taču tās ilgi nenoturēja. Vainīgas tās pašas gaidas – neatļautas personas, sieviešu kārtas! Kur palikt? Beidzot palīgā nāca Kārlis Līdums, iegādādams mītni aiz Latviešu nama. Adelaides skautiem beidzot bija pastāvīgas mājās. Adelaides kalnos atrada draudzīgu saimnieku, kurš par pipargrauda renti atļāva iekārtot nometnes vietu, kur varēja rīkot lielākas un mazākas nometnes, un vairākus gadus Adelaides skautu dzīve sita augstu vilni. Gadskārtējais sarīkojums Imanta Kronīša vadībā bija viens no labāk apmeklētākajiem un labāk organizētakajiem sarīkojumiem Tālavas Lielajā zālē, un rets bija tas zēns vai meitene, kas sestdienās pēc latviešu skolas nepalika uz skautu/gaidu nodarbībām. Tā nu iznāk, ka ļoti daudzi Adelaides bērni un jaunieši pavadījuši laiku skautu/gaidu nodarbībās. Daži tikušies un palikuši kopā uz mūžu. Nu jau vairākus gadus vienība vairs nepastāv. Žēl.

Saulkrastiešu atmiņas uz ekrāna parādīja vad. Kronītis. Tur nu bija ko uzminēt un pabrīnīties! Vispirms jau par tiem, kuri vairs nav mūsu starpā. Jā, kā to sauca? Kaut kur aizbrauca, pazuda, nu jau nav vairs šai saulē. Un tad par tiem, kuri no maziem puikiņiem par lieliem vīriem ar sirmiem matiem izauguši. Paši sevi pazīst, bet citi vairs nē. Un tur jau ir dēlu dēli, un tie jau vismaz pusmūžā! Ak, šausmas, – kur tie gadi palikuši! Jā, tik ilgi jau esam šai zemē, prom no Latvijas, no skautu dibināšanas Dzimtenē. Skatījāmies bildes no sarīkojumiem, no nodarbībām, no nometnēm, gan melnbaltas, gan krāsainas. Un ne tikai no nometnēm pie Adelaides, bet pa visu Austrāliju.

Un kas sēdēja publikā? Gandrīz neviens zem sešdesmit piecu gadu vecuma. Kur palika tie, kuriem tagad būtu starp četrdesmit un sešdesmit? Žēl, ka tādus neredzēja.

Tā pagāja pāris stundas – dziesmās, atmiņās un beidzot kafijas un pašu atnestu groziņu baudīšanā. Pie mums ir izbeidzies, bet vēlēsim skautu kustībai Latvijā vēl garu, raženu mūžu!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com