Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Izstāde. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Konkursa darbi. FOTO Māris Brancis.

Jelgavas kultūras un mākslas dzīvē šis gads ir iegaismots Arvīda Spertāla (1897-1961) zīmē. Viņam, Jelgavas profesionālā teātra dekoratoram (1924-1953), arī tagadējā Nacionālā teātra galvenajam māksliniekam (1954-1960), tagadējās Latvijas Mākslas akadēmijas Teātra glezniecības darbnīcas vadītājam (1945-1961), 2017. gadā svinama 120. dzimšanas diena. Šī iemesla dēļ ar Jelgavas pilsētas un novada domes finansiālu atbalstu pavasarī tika sarīkota liela izstāde, kas veltīta Jelgavas teātrim un scenogrāfam Arvīdam Spertālam, par kuru grūti runāt, ja nepiemin Margu Spertāli, pirmo tērpu mākslinieci latviešu teātra vēsturē. Pēc Arvīda Spertāla mazdēla metālmākslinieka Ginta Strēļa ierosinājuma tika atjaunota Arvīda un Margas Spertālu prēmija, ko izstādes atklāšanas reizē Jelgavas novads piesniedza Jelgavas Ā. Alunāna teātra ilggadīgajam scenogrāfam Edvīnam Kalneniekam, kurš izrāžu vizuālo veidolu radījis turpat 50 gadus.

Izstādes laikā notika arī zinātniskā konference Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100, kurā piedalījās vadošie teātra un mākslas zinātnieki. Dienas gaismu ieraudzīja izstādes grāmata, kurā iezīmēti galvenie notikumi Spertālu dzīvē un daiļradē, publicēti konferences referāti un citas norises.

Visi šie notikumi norisinājās Jelgavā laikā no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam. Tas varētu likt domāt, ka ar to mākslinieka 120 gadu jubilejas svinības būtu beigušās. Taču – nekā nebija! Gads jau iet uz otru pusi, taču arī patlaban nevarētu apgalvot, ka nu gan šī dzimšanas diena būtu godam, kā sacīt jāsaka, nodzerta. Bet visu pēc kārtas.

Jubilejas izstāde vēl ritēja pilnā sparā, kad Jelgavas Mākslas skola sadarbībā ar Jelgavas Mākslinieku biedrību izsludināja konkursu Latvijas mākslas skolām Aiz skatuves aizkara, kas arī bija veltīts ievērojamā teātra dekoratora jubilejai. Tas bija mācību gada beigu un diplomdarbu laiks, tāpēc radās pat šaubas, vai būs atsaucība. Cik liels bija pārsteigums, kad viens pēc otra tika atsūtīti konkursa darbi! Izrādās, ka bērniem un jauniešiem šī tēma likusies ierosinoša, un viņi čakli pastrādājuši. Konkursā piedalījās 15 skolas, un ne tikai no valsts centrālajiem rajoniem kā no Dobeles, Ķekavas vai Ādažiem, bet arīdzan no tādām tālām Latgales vietām kā no Maltas un Baltinavas. Jāuzsver tas, ka konkursa darbi bija pagatavoti ne tikai tradicionālās tehnikās – ar guašas krāsām vai pastelī, arī kā kolāžas un zīmējumi, taču īpaši liels prieks bija ieraudzīt dekorācijas, kas veidotas kā izrāžu maketi – tā, kā savulaik strādāja Arvīds Spertāls. Septembrī Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā tika sarīkota labāko darbu izstāde un pasniegtas balvas uzvarētājiem.

Savukārt vasaras nogalē Vircavā trīs dienas notika Jelgavas Mākslinieku biedrības plenērs, kurā piedalījās ne tikai jelgavnieki, bet arīdzan mākslinieki no Rīgas un Jūrmalas. Plenēra dalībnieki bija sajūsmā par Kavalieru namu, par kādreiz skaisto parku ar ūdens parteru, kur divu dīķu dibeni esot bijuši izklāti ar flīzēm, kas tepat uz vietas ražotas. Starp citu, savulaik Vircavā auduši arī buru audeklu, bet pļavas, kur balināts audekls, joprojām sauc par Blieķu pļavām. Pati muiža celta vēl 16. gadsimtā. Tajā savu karjeru kā muižas pārvaldnieks sāka Ernsts Johans Bīrons. Vēlāk tā piederēja pēdējam Kurzemes un Zemgales hercogam Pēterim Bīronam, kurš sāka celt jaunu muižu pēc Severīna Jensena projekta (viņš ir arīdzan Academia Petrina autors). Bermontiādes laikā tā tika nodedzināta, bet 20. gados vietējie zemnieki vareno ēku tikpat kā pamazām nojauca, lai celtu savas mājas. No bijušās godības vēl saglabājusies pārvaldnieka māja un klēts, kas vēlāk pārvērsta par manēžu, bet 20. gs. 20. gados par Tautas namu. Ir vēl viena neliela klēts, kas joprojām pārlaiž savu mūžu. Tā pelna ievērību ar to, ka tajā 19. gadsimta sākumā par klēts puisi strādājis Jānis Anša dēls, kurš vēlāk kļuva Žagatu māju saimnieks un Spertālu dzimtas aizsācējs.

Daļa no uzgleznotā un uzzīmētā tagad skatāma Vircavas Tautas namā. Izstāde saskaņota ar diviem citiem notikumiem. Vircavā jau 20. gadu notiek lauku amatierteātru izrāžu skate Bīne, kas ar šo gadu veltīta Arvīdam Spertālam. Tajā piedalās ne tikai Jelgavas novada pašdarbnieki, bet arī no tālākām vietām – Tērvetes, Saldus, Ozolniekiem.

Ar Jelgavas novada finansiālu atbalstu Dace Micāne-Zālīte visu vasaru strādāja pie filmas pa Arvīdu Spertālu. 30. septembrā vakarā Bīnes dalībnieki un vircavnieki pirmie noskatījās jaunradīto video Spertāla kapričo.

Filmā iekļautas intervijas ar A. Spertāla daiļrades pētniekiem, kas apvienotas ar mākslinieka gleznu atainojumu, ar viņa dzimto māju tuvumā uzņemtajiem Zemgales skatiem un veiksmīgi inscenētām ainām, kurās jubilāra lomā iejuties viņa mazmazdēls Rūdolfs Strēlis un Gerda Poota kā Marga. Video lentes poētisko valodu palīdz radīt arī cita zemgalieša – Edvarda Virzas liriskā pasaules uztvere. No redzētā paliek gaiša noskaņa, filma paceļ garu un bagātina dvēseli.

Vircavas pagasts sola tuvākā laikā sagatavot fotogrāfiju izstādi, kas dokumentējusi A. Spertāla balvas pasniegšanu 1980. gadu beigās, bet mākslinieka īstajā dzimšanas dienā, kad viņam patiesi apritēs 120 gadi, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā rādīs Spertālu kapričo jelgavniekiem.

Varbūt tad varēsim teikt, ka nu gan Arvīda Spertāla jubilejas gads ir pavadīts. Lai gan – kas var zināt...

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“