Vienotībā spēks

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagu vīru koris „Daugava“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Vīru kora koncerta publika. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Veseris“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sandra Birze un Jānis Laurs. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Vanadžu ansamblis, DV vīru koris „Daugava“ un vīru koris „Veseris“. Diriģente Inese Laine. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Programma (1).

Palielināt / Enlarge

Programma (2).

Mīļā Mildiņ!

Ja Edgars Ceplītis kaut ko rīko, tad var būt drošs, ka Adelaides latvieši pieredzēs kaut ko grandiozu, un tā arī bija. Divdesmit pirmajā oktobrī, Daugavas Vanagu Vīru koris, kaut pats skaitā neliels, ar dažādu viesu līdzdalību, sarīkoja tādu pēcpusdienu, ka Tālavas Lielajā zālē gandrīz visi galdi bija pilni, un garā programma deva katram apmeklētājam kaut ko, par ko priecāties.

DV Vīru kora četrpadsmit dziedātāji, maigi izsakoties (un šaubos, vai viņi apvainosies, ka es tā izsakos!), nav vairs pirmā (daži pat ne vairs otrā!) svaiguma, un bez palīdzības koncertu vairs nevar sarīkot. Tādēļ ir labi, ja ir uzticīgi draugi, galvenokārt, koris Veseris no Melburnas un daži solisti, kas paceļ sniegumu citā plāksnē. Vienmēr mīļa viešņa ir Vesera diriģente un pavadītāja Sandra Birze, mūsu pašu profesionālais mūziķis Jānis Laurs ar savu čellu katram klauvē pie sirdsdurvīm; dažādi Vesera dziedātāji piedalās ar solo dziedājumiem un instrumentiem: Roberts Birze ar dūdām un stabuli, Dāvids Zemdegs ar basģitāru un Kalvis Jaunalksnis, Valdis Vagars, Andrejs Daliņš un Dāvids Vējiņš kā solisti. Koncertā neizpalika arī Das ewig weibliche,* jo ar trim atsevišķām dziesmām piedalījās Adelaides Vanadžu Ansamblis, un tad pašās beigās septiņas sievas varonīgi kā solistes turējās, lai nepazustu divdesmit sešu vīru un klavieru pavadījuma varenajā skaņā. Sarīkojuma gaitā vēl dzirdējām Adelaides iemīļoto Geņu Janmeiju ar solo dziedājumu un Viļņa Jankovska ģitāras pavadījumu Vanadžu Ansambļa dziesmā. Visjaunāko paaudzi – vēl pusaudžus – pārstāvēja Aksels Ceplītis, dažās karavīru dziesmās ar bungām ieturēdams soļojamo ritmu, un Raimonds Jaudzems ar klavieru solo. Kur nediriģēja Sandra, tur korim priekšā stājās DVVK un Ansambļa diriģente Inese Laine.

Koncerts saucās Mūsu dziesma; tātad arī programmā bija bija ļoti liela dažādība. Karavīru dziesmas mijās ar tautas dziesmu sabalsojumiem, romantiskiem un tēvuzemes mīlestības izpaudumiem. Graubiņa, Norviļa un Jurjāna dziesmas mijas ar Ešenvalda un Paula modernākajiem darbiem. Latviešu muzikālā tradīcija ir plaša un dažāda un ne bez humora un sentimenta. Visam cauri vijas saite ar dzimteni.

Koncerts sākās laicīgi plkst. 14.00 ar pašu mājinieku septiņām dziesmām. Sevišķi patika humorīgā Kad es biju jauns puisīts, kur paķertas vecas meitas. Sekoja Vanadžu Ansamblis, kur vislielāko interesi piesaistīja Ineses Laines sabalsotā tautas dziesma Caur sidraba birzi gāju ar klavieru un ģitāras pavadījumu. Otrā daļa sākās ar Geņas Janmeijas soprāna solo, un tad, kaut ko pavisam citādāku un pārsteidzošu – Leonarda Kohena dziesmu Alleluja nevis komponista rūcošā balsī, bet kā klavieru solo. Visu gaidītais Veseris ar deviņām dziesmām aizrāva visu publiku, parādīdami, ko var sasniegt, ja saliek kopā četrpadsmit vīrus ar klavieru pavadījumu, solistiem, dažādiem solo instrumentiem un neatlaidīgu, nopietnu darbu.

Trešā daļa sākās ar visiem vīriem un sešām dziesmām, kā kāpinājums tad pievienojās Vanadžu Ansamblis uz varenām beigām – V. Kaminska Bēdu manu lielu bēdu un karavīru dziesmu Kad ar uzvaru. Tad ziedi, skūpsti, apkampieni, vēl Pūt vējiņi, un skaistais koncerts bija galā.

Protams, tā bija tikai garīgā bauda. Neizpalika arī miesīgā, jo darbojās gan bārs, gan virtuve, gan loterija (Paldies Rudītei un Mārim Priedēm!) Juris un Andris Jaudzemi ar saviem palīgiem pirms, pēc un divos starpbrīžos centās apmierināt visus izslāpušos koncerta apmeklētājus. Vanadzes bija rūpējušās gan par kāpostiem un desiņām, gan kūkām un kafiju. Pāris reizes iebāzu degunu virtuvē; manīju, ka tur neiztiek bez parastām sīkajām krīzītēm, un ātrāk taisījos prom, lai tikai mani neiesaista! Beigās gan vajadzēja palīdzēt ar netīro trauku novākšanu, jo daudzas rokas kopīgu darbu padara daudz ātrāk. Palīdz arī trauku mazgājamā mašīna, kas manās acīs stāv Mīļajam Dieviņam, ja ne tieši blakus, tad aiz muguras noteikti.

Ar to vēl nebeidzās. Pēc koncerta koristi pulcējās Vanagu namā, un tur esot gājis lustīgi. Pēc uztraukumiem visi varēja izlaisties un pārrunāt bijušo. Esot skanējušas dziesmas, runas, pateicības un ēstas vakariņas. Paldies Ilgai Vēverei ar dažām palīdzēm, kuras pēc darba Tālavā vēl atrada spēku Vanagos izcept kotletes, izvārīt kartupeļus un mērci un uzklāt galdu. Dalībniekiem šis ir skaists laiks, kad iepazīst jaunus draugus un draudzības atjauno citreiz iepazītie. Diemžēl, līdz tam laikam šai vecai tantei bija guļamais laiks jau pāri, un vajadzēja lūgt, lai kāds aizved mājās, pirms lustes tā īsti sākās. Tādēļ, mīļā Mildiņ, nevaru Tev par šīm izdarībām pastāstīt, bet varu iedomāties, kā tur viss notika.

Līdz nākamai reizei,

Gunta

* Mūžīgi sievišķīgais