Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vācijas karš Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 483, 2017. g. 11. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Lacplesa

FOTO Aina Gailīte.

Sveicināti, lasītāji!

Lāčplēša dienā atzīmējam Rīgas atbrīvošanu no Bermonta spēkiem, kuri bija iekarojuši Pārdaugavu un draudēja ieņemt visu Rīgu. Bet kas tad bija Bermonts ar savu Bermontiādi?

Pirmā Pasaules karā Vācija bija uzvarējusi Austrumu frontē, un ar 1918. gada 3. marta noslēgto Brestļitovskas miera līgumu nostiprināja savu austrumu robežu. Kas attiecas uz lielāko daļu no šodienas Baltijas valstu teritoriju, līgumā rakstīts, „Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās.“

Kā parasti, vāciešu labvēlība, atbrīvojot mūs no krieviem, neparedzēja Latvijas neatkarību. Tūliņ pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste, bet 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina Apvienotās Baltijas hercogistes (Vereinigtes Baltisches Herzogtum) suverenitāti.

Pasaules karš beidzās 1918. gada 11. novembrī ar Vācijas kapitulāciju, un nedēļu vēlāk tika proklamēta Latvijas Republika, kuru Vācija atzina jau 25. novembrī.

Tomēr Krievijas pilsoņu kara un Latvijas Brīvības cīņu jukās Vācija cerēja atjaunot un saglabāt savu varu Baltijas zemēs. Šajā plašā teritorijā vēl bija palikuši ievērojami vācu spēki, kuri, kopā ar latviešiem atsita boļševiku iebrukumu Latvijas teritorijā, sekmīgi atgūstot Rīgu 1919. gada maijā, bet tad vācieši vērsās uz ziemeļiem pret igauņiem.

Sakāve Cēsu kaujās un prasība atstāt Latvijas teritoriju lika vāciešiem pārveidoties zem citas izkārtnes. Tagad parādījās Gruzijā dzimušais Pinčus Bērmans, kurš sevi bija pārdēvējis par Pāvelu Bermontu-Avalovu. Slēdzot slepenu vienošanos ar Baltijas landesvēra virspavēlnieku ģenerāli Rīdigeru fon der Golcu, vācu karaspēks, kopā ar krievu karavīriem tika pārdēvēts par Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju Bermonta vadībā.

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā bija ap 40–45 000 karavīru. Tās sastāvā bija demobilizētās Vācijas impērijas 8. armijas kareivju un brīvprātīgo algotņu veidotā Dzelzs divīzija (kaujas sastāvā 15 000 vīru), vācu algotņu Vācu leģions ar Baltenlandes grupu (kaujas sastāvā 9000), krievu algotņu karaspēks – Grāfa Kellera vārdā nosauktais 1. Brīvprātīgais korpuss (7000), krievu algotņu karaspēks – Virgoliča korpuss (3500), vācu algotņu Dibiča brīvkorpuss (3000) un vācu algotņu Plēves grupa (3000).

Pēc sakāves Bermonts atkāpās no armijas pavēlnieka amata un 1919. gada 19. novembrī armija pārgāja tiešā Veimāras republikas ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta Valtera fon Eberharta pakļautībā.

Atcerēsimies un svinēsim mūsu uzvaru!

GN
2017. g. 11. novembrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com