Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembris Rīgā

Pēdējais divciparu skaitlis dzimšanas dienai

Laikraksts Latvietis Nr. 485, 2017. g. 25. nov.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Militārā parāde Daugavmalā. FOTO Aina Gailīte.

Militārā parāde Daugavmalā. FOTO Aina Gailīte.

Apbalvotie nacionālie partizāni. No kreisās: Arends Jānis Lapiņš, Antoņina Brasla, Dzidra Bukāte, Monvids Uldis Normunds Eltermanis, Jāzeps Logins, Hilda Miezīte un Ernests Rudzroga. FOTO Aina Gailīte.

Staro Rīga. FOTO Aina Gailīte.

Prezidents Raimonds Vējonis pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Valsts svētku noformējums Rīgā no skata tāds piezemēts; laiks nemīlīgs, brāzmains vējš, vismaz bez lietus un sniega. Vakar vakarā atklātais gaismas festivāls Staro Rīga ar ļaužu masām ir atstājis no rīta vēl nesavāktas pēdas. Pie Brīvības pieminekļa vien lielais ekrāns ar trim mainīgiem attēliem, toties visu atsver 11. novembrī un arī pēc tam nestie ziedi. Arī šogad tie bija izkārtoti ap pieminekli apbrīnojami skaisti, un to ir paveikušas Rīgas pieminekļu aģentūras darbinieces, manuprāt, noteikti pelnījušas oficiālu pateicību.

Pēc dievkalpojuma Doma baznīcā pie Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšanas ceremonija ar amatpersonu un ārvalstu vēstnieku piedalīšanos. Šo gājienu noslēdza tauta, šoreiz pieklājīgā skaitā pārstāvēta.

Pēc pāris stundām Daugavmalā sākās militārā parāde, uz kuru biju nolēmusi neiet, atceroties citu gadu pārsalšanu, tāpēc nebiju akreditējusies. Bet man piemetās tāds grauzējs; vajadzētu pamēģināt paskatīties no augšas, no Vanšu tilta. Tad nu es atradu uz kāpnēm ļoti labu vietu, piedevām vēl pašu vējaināko, un sāku novērošanu jau stundu iepriekš.

Zinot, kā viss notiek galvgalā, biju pārsteigta par armijas vienību grupēšanos Vanšu tilta zonā. Sapratu, ka militāristiem šī parāde ir ļoti svarīgi svētki. Pēc iepriekšējā vakara mēģinājuma, visi zināja kas jādara. Vēroju dažādas tehniskas lietas; redzēju, kā NATO bataljona bruņutehnika atpakaļgaitā kārtojās ierindā; vienkārši neticami, ka tā var. Redzēju, kā karavīri aptin galvas pirms ķiveres uzlikšanas. Redzēju bērniem doto iespēju pasēdēt bruņumašīnā, palūkoties pa augšējo lūku. Viņi gan bija kā sastinguši no sajūsmas, bet vecāki, protams, tempā spaidīja mobilo pogas.

Labu laiku skatītājiem bija atļauts atrasties tehnikas zonā. Tas izvērtās par nepārtrauktu fotosesiju. Redzēju no augšas, kā aizsoļo vienības uz parādi. Šogad mūsu policistiem bija interesanta soļošanas maniere, ļoti skatāma, tak parāde.

Vēlāk viss ritēja savu gaitu. Prezidents pieņem parādi, sasveicinās ar armijas vienībām; sauszemes tehnika brauc, Daugavā kuģi un motorlaivas, pāri visam lido divi helikopteri ar Latvijas un NATO karogu un dažas lidmašīnas. Visu parādi noslēdza policijas motociklu eskorts, bērniem par lielu sajūsmu. Viss jau labi, bet, atrodoties starp skatītājiem, man vienmēr nācies piedzīvot ļoti nepatīkamus momentus; vienmēr kādi gudreļi vai Latvijas nicinātāji ir visu nopulgojuši. Šoreiz aiz manis stāvēja pajauna latviete ar savu krievu draudzeni un bērniem. Tad nu mana tautiete izrādījās, ko māk... ja jūs zinātu, cik nicinoši un izsmējīgi viņa visu komentēja bērnu klātbūtnē, un viņi brīžiem centās neatpalikt. Gāju prom, jo bija laiks doties uz Rīgas pili.

Dienas vidū Rīgas pils Svētku zālē notika valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pasniegšanas ceremonija. Bija daudz sarkanu rožu; ik pa laikam svinīgumu kuplināja kora dziesmas. Valsts prezidents pēc uzrunas personīgi pasniedza apbalvojumus un ar katru apbalvoto tika fotografēts. Tas nenotika ātri, bet bija ļoti svinīgi un skaisti.

Mani interesēja septiņi Viestura ordeņa kavalieri, par kuriem tika iecelti septiņi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālie partizāni – par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā: Antoņina Brasla, Dzidra Bukāte, Monvids Uldis Normunds Eltermanis, Arends Jānis Lapiņš, Jāzeps Logins, Hilda Miezīte un Ernests Rudzroga; astotais veselības problēmu dēļ nevarēja ierasties. Šiem septiņiem nebija viegli ierasties, jo gadu skaits iesniedzas devītajā desmitā; visi bija ar pavadoņiem, visi bija smaidīgi un bijīgi lūkojās uz ordeņa kastīti. Ceru, ka šobrīd dzīvi palikušie padsmit nacionālie partizāni sagaidīs savu apbalvošanas ceremoniju.

No Rīgas pils izgāju jau tumsiņā, atlika tik izmest līkumu, lai kaut ko redzētu no gaismas festivāla Staro Rīga. Par cik man nepatīk sintētiskā gaisma, es arī necik daudz nejūsmoju par šiem bieži vien tehniskajiem brīnumiem.

Nacionālās apvienības organizētais lāpu gājiens pulcēja ļoti daudz cilvēku, bet tas dzīvo savu dzīvi, lai arī tā darbības noslēgums ir Brīvības pieminekļa laukumā, kur pulcējas ļaudis citam pasākumam. Es piedalos Lāčplēša dienas lāpu gājienā no Brāļu kapiem.

Pie Brīvības pieminekļa ar melni nosegtām barjerām iežogots neliels laukums, kur pieminekļa kreisajā pusē uzstādīta sarkanbaltsarkanām rozēm noformēta tribīne prezidenta uzrunai, labajā pusē koris Ave Sol ar diriģentu Andri Veismani un kā pianistu Mārtiņu Braunu, centrā aktieri lasa patriotisku dzeju. Ap barjeru cieši sastājušies skatītāji. Daudzi laikus ieņēmuši konkrētas vietas, lai noslēgumā varētu sasveicināties ar prezidentu, kurš uz svinīgo uzrunu ieradies kopā ar ģimeni. Tiek ieslēgts Staro Rīga pieminekļa mainīgais izgaismojums. Kādu laiku visi stāv atliektām galvām. Iespaids, protams, ir grandiozs, un ja vēl atceras to tumsas laiku Brīvības piemineklim okupācijas periodā...

Latvijas 99. dzimšanas dienas noslēgums ir ļoti lielā viesu pulkā Daugavmalā ar Dievs, svētī Latviju un uguņošanu. To es noskatos pa vilciena logu, braucot uz Jūrmalu. Attiecībā uz uguņošanu, es esmu taupīga; domāju, ka to naudu varētu izmantot vienkārši jēdzīgāk, ar paliekošu skaistumu, kā paliekošu dāvanu katrai dzimšanas dienai.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com