Ziemassvētki? Ko tas nozīmē?

Palielināt / Enlarge

Eglītes dalībnieki. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Vanadžu ansamblis Ineses Laines vadībā. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Astra Kronīte. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Gunta Rudzīte, Inese Laine. FOTO Agris Ezeriņš.

Daugavas Vanagi

Jā, ko īsti mēs svinam šai gada laikā? Mūsu tālie senči šo gadalaiku sauca par ziemas saulgriežiem un svinēja saules uzvaru pār tumsu un zemes atdzīvošanos no ledainā stinguma. Tad, pirms diviem gadu tūkstošiem, Betlēmē piedzima bērniņš, kuru paaudžu paaudzēs slavina un pielūdz kā Dieva dēlu, tādēļ daudzi vairāk vai mazāk nopietni svin Viņa dzimšanas dienu. Kaut kur un kaut kā tika iejaukta eglītes dedzināšana, telpu un pagalma greznošana (kādreiz līdz bezgaumībai!), un bārdains, kuplvēderains vecis ar sarkanu tērpu un dāvanu maisu, kurš spēj veikalniekus reizi gadā padarīt krietni turīgākus un laimīgus, bet citus iedzīt parādos un nepatikšanās. Protams, nevienos svētkos bez bagātīgas ēšanas un dzeršanas nav ko domāt, un, ja ar to vēl nepietiek, tad varbūt svinam vienkārši garas brīvdienas no darba, ko saviem biedriem pagājušā gadsimtā izcīnīja arodbiedrības.

Vienalga, kāda mums ticība, viens ir skaidrs: latviešu organizācijas šajā gadalaikā rīko sarīkojumus, ko sauc par eglītēm. Tā ir kļuvusi par tradīciju, ko Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa rūpīgi kopj jau ilgus gadus. Tā ir iespēja ne tikai padomāt par visu vai daļu no augšminētā, bet arī pateikt paldies tiem nodaļas biedriem, kuri šajā gadā ar savu darbu un atbalstu ir veicinājuši nodaļas un organizācijas darbu. Tā ir iespēja vēl vienu reizi paklausīties Vanadžu Ansambļa dziesmās, arī pašiem padziedāt un pačalot. Tā ir iespēja pieminēt šai gadā uz mūža mājām aizgājušos biedrus, par kuriem ikdienas steigā retāk iznāk laika padomāt.

Šī gada DV eglīte sestdien, 16. decembrī, sākās ar vispazīstamāko, daudzās valodās tulkoto Ziemassvētku dziesmu – Klusa Nakts. Tad Rasa Feja lika padomāt par Svētku vēsti: Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts. Bieži dzirdam šos vārdus, bet tā īsti neieklausāmies. Visā pasaulē ir nemieri, pat Jēzus' dzimtajā zemē vēl pēc tik ilga laika. Kad būs īsts miers tur un citur pasaulē? Ineses Laines vadībā Vanadžu Ansamblis nodziedāja trīs dziesmas: Mirstīgais šai brīdī klusē, Meži svinīgi klus un Mums bērniņš šodien piedzimis. Sekoja divas kopdziesmas – Ak eglīte un Līksmi lai skan. Astras Kronītes deklamētie dzejoļi, V. Plūdona Ziemas pasaciņa un Dzidras Rinkules-Zemzares Mana egle liecināja par īstām aktrises dāvanām. Priekšnesumi beidzās ar Vanadžu Ansambļa sniegtām Nu dusi, puisīt saldākais, Svētā Nakts, ak izlej Tu (dziesmas komponistam, L. Bēthovenam, tieši šajā dienā pagāja 247. dzimšanas diena) un Ar svecēm. Formālā daļa beidzās ar svētku mielastu, kur, kā parasti, galds vai lūza no labumiem, un kaut sākumā likās, ka to nemūžam neapēdīs, tad beigās tomēr nemaz tik lieli pārpalikumi nebija. Svētku viesi patiešām baudīja Vanadžu devumu.

Kā parasti, mēs ēdot nebijām manījuši, ka pa aizmugures durvīm bija ielavījies Ziemassvētku vecītis, atstādams divus lielus grozus ar dāvanām. Tika apdāvināti visi Vanagi un Vanadzes, kas šajā gadā bija veicinājuši DV un nodaļas darbību. Pagāja krietns laiks, kamēr abus grozus iztukšoja.

Pārējais laiks pagāja priecīgās pārrunās.

Katrs zina, kas ir sautēti kāposti, pīrāgi un piparkūkas, bet latviešiem ir vēl daudzi citi tradicionālie Ziemassvētku ēdieni, daži no senseniem laikiem. No programmā drukātā saraksta, varat pavadīt daļu no savām vasaras brīvdienām, pētot sekojošos ēdienus: Dzīvā labība, grūdenis, koča/kūķis, čirpuļi, sklandu rauši, taukšķēti zirņi, pladas, karašas, iesala un riekstu plācenīši, biguzis, apvārīti āboli un pildīts ķirbis. Varbūt pat dažus pamēģināt?

Un beigās:

Visiem mūsu biedriem, draugiem un atbalstītājiem vēlam Gaišus Svētkus un Veselības un Optimisma pilnu Latvijas Brīvvalsts dibināšanas simtgadi – 2018. gadā!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“