Mums svētki dažādi, kas aizjoņo kā deja,
Tad katram piemīt sava īpatnēja seja:
Kad Lieldienas ar šūpolēm šurp nāk,
Tad oliņas tiek krāsotas, kā katrs māk.
Bet drīz jau Mātes diena klāt,
Kad katrs savu māmuļu steidz godināt.
Tad klausies, skan jau līgo dziesmas
Un mirgo ugunskuru liesmas.
Pēc brīža klāt vēl diena viena,
Kas arī mums ir mīļa – Tēvu diena.
Ir svētki arī tie, kad galvas noliecam
Un savus mīļos aizgājējus pieminam.
Nāk novembris, kad savus varoņus mēs godinām,
Par mūsu brīvo valsti paldies viņiem pasakām!
Un kur vēl dzimšanas un vārda dienas,
Tās arī nedrīkst aizmirst tad nevienas!
Skat, klāt jau Ziemsvētki bez gavilēm, bet klusi,
Kad saulīte sāk rietēt jau uz otru pusi,
Kad Jēzus Kristus pasaulē ir nācis
Un jaunu laikmetu uz pasaules ir sācis.
Viņš mīlestību, mieru sludina
Un mūs uz labiem darbiem mudina,
Un svecītes kad egles zaros mirdz,
Tad priekā, svētlaimē pukst mūsu sirds.
Un lūgšanā mēs rokas saliekam
Un Viņu klusi pielūdzam.
Bet Jaunais gads aiz durvīm smaida,
Jo visa pasaule tak viņu gaida!
Viņš zin, ka viņu saņemam pa godam
Un šampānieti dzeram, bučas dodam.
Viņš vēlētos, lai arī viņam būtu glāze,
Vēl lielāka kā puķu vāze
Un arī bučas gribētos tam gūt,
Tik nezin, kā pie tām var kļūt...
Bet nu jau gadam drīz būs beigas
Un Jauno saņemsim bez steigas.
Un glāzes augšā pacēluši skandinām
Un lavju tautai saules mūžu novēlam! |
Ieteikt draugiem.lv
